2011.gada pirmajā pusgadā visvairāk nosūtīto kravu starp Latvijas ostām bija Rīgas ostai, no kuras daudz neatpalika arī Ventspils osta, kas pirms pieciem gadiem atradās līderpozīcijā
Kamēr Rīgas osta šo rādītāju kopš 2007.gada uzlabojusi, Ventspils ostai tas pasliktinājies. Liepājas un mazajās ostās nosūtīto kravu apjoms tikmēr nedaudz pieaudzis, taču 2011.gada pirmajā pusgadā veidoja vien 8% no visās Latvijas ostās nosūtīto kravu kopējā apjoma.
Saņemto kravu pirmajā pusgadā bija deviņreiz mazāk nekā nosūtīto, un arī saņemto kravu ziņā līdere bija Rīga. Lai gan pirms pieciem gadiem Ventspils ostas rādītājs bija teju identisks ar Rīgas ostas rādītāju, 2011.gada pirmajā pusgadā Rīgā saņemtās kravas apjoms jau bija divreiz lielāks nekā Ventspilī.
Rīgas ostā pagājušajā gadā gandrīz divas piektdaļas no kravu apgrozības veidoja ogļu nosūtīšana un saņemšana, bet aptuveni piektdaļu – naftas produktu sūtījumi. Būtisku, tomēr mazāku īpatsvaru veidoja arī kokmateriālu sūtījumi un kravas konteineros. Ventspils ostā savukārt vairāk nekā pusi no kravu apgrozības veidoja naftas produktu sūtījumi, mazāks īpatsvars bija ogļu un kālija sāls sūtījumiem. Bet Liepājas ostā lielāko daļu sūtījumu veidoja labība un labības produkti, kā arī kokmateriāli un metāli un to izstrādājumi. Mazajās ostās divas trešdaļas no kravu apgrozības veidoja kokmateriālu sūtījumi, bet vēl nozīmīga vieta bija arī koksnes šķeldas sūtījumiem.
Komentāri (19)
zauls 21.10.2011. 15.33
Normālam latvietim no šiem grafikiem ne silts, ne auksts. Nodokļi netiek maksāti, viss aizplūst uz offšoriem, paliek tikai piesārņojums un transporta intensitāte. Tikmēr minimālajai algai tiek uzlikta maksimālā ienākuma nodokļa likme. Ne valsts, bet konclāģeris! Paldies jenotiem par laimīgo bērnību!
0
zauls 22.10.2011. 00.00
Bet nav atbildes uz galveno jautājumu, cik naudiņas ostas ienes valsts budžetā? Atbilde ir necik! Tāpēc, ka papētot valsts budžeta ieņēmumu struktūru, ir skaidrs, ka Latvijas Republika tiek uzturēta uz nabagu nodokļu rēķina (IIN, PVN, soc.nodoklis.), kas sastāda vismaz 95% no visiem ieņēmumiem, iepretim normālu Eiropas valstu budžetu ieņēmumiem, kur nabagu nodokļi sastāda 20-25%.
2
lindapastare > zauls 22.10.2011. 01.34
Labi, ka, piemēram, Francija, kur soc. nodokļa daļa vien budžetā ir 55% un Vācija ar 38% nav normālas valstis (2006. gada dati).
0
shots > zauls 22.10.2011. 10.03
nu par to jau ir stāsts, ka vienmēr pa vidu ir kāds ofšoros reģistrēts nauda pumpītis, kas visu peļņu noslauc. 1991.gadā visas ostas piederēja valstij, tagad viss pieder privātajiem (3A) vai tas ir taisnīgi un vai paši pensionāri, kas balsoja par šiem 3A nav vainīgi pie tā, ka viņiem nav cienīgas pensijas? Kāpēc viss tiek uzkrauts uz strādājošā pleciem???
0
shots 21.10.2011. 21.03
Jautājums:
Labdien, ar interesi izlasīju šādu saiti: neogeo.lv/?p=9871 (dati no EM pārraudzībā esošās CSP)
Izrādās, ka caur ostām vienā dienā tiek nosūtītas / saņemtas 164 000 tonnas kravu.
Gadā tas ir 60 miljonu tonnu.
Tad nu man jautājums, ja Šlesers lielās, ka 1 tonna, kas tiek pārkrauta ostās, Latvijas tautsaimniecībā ienes 10 LVL (http://www.tsi.lv/?id=5535&lang=lv) , tad matemātiski ostas Latvijas tautsaimniecībā gadā ienes ~ 600 miljonus LVL?????
Vai tas atbilst patiesībai un vai tā nav satraucoša ziņa LR iedzīvotājiem?
Jautājums – cik no šiem 600 miljoniem reāli tiek samaksāti nodokļos LR teritorijā un kā risināsiet šo problēmu tuvākā gada laikā?
Vēlētos saņemt atbildi vismaz līdz vēlēšanām, cerams no Vienotības Ekonomikas ministra (Arta Kampara)
Vēlētos saņemt uz cipariem bāzētu atbildi.
Atbilde:
Labdien !
Esmu apkopojis informāciju, par kuru uzdevāt jautājumu:
– Pēc EM novērtējuma kopējie bruto ieņēmumi (apgrozījums) no tranzīta 2010.gadā bija aptuveni 600 milj. latu. Aprēķini veikti balstoties uz maksājumu bilances datiem par eksporta ieņēmumiem no kravu pārvadājumiem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.
– Aptuveni 90% gan no dzelzceļā pārvadātajām kravām (2010.gadā 49 milj. tonnu), gan no ostām pārkrautajām kravām (2010.gadā 61 milj. tonnu) ir saistītas ar tranzītu, kas veido aptuveni ¾ no tranzīta pakalpojumu ienākumiem Latvijā.
– Tīrie ienākumi, atskaitot ar starppatēriņu saistītās nozares izmaksas (jeb pievienotā vērtība) no kopējiem tranzīta pakalpojumiem 2010.gadā bija 280 – 300 milj. latu.
– Tas nozīmē, ka tiešais tranzīta pakalpojumu ienākumu devums Latvijas tautsaimniecībā 2010.gadā bija 2,2 – 2,5% no IKP.
– Ar tranzīta pārvadājumiem ir saistītas arī citas tautsaimniecības nozares gan ražošanas, gan pakalpojumu sfērā. Pēc EM aplēsēm bruto ietekme jeb Latvijas tautsaimniecības kopējie ieņēmumi no tranzīta pakalpojumiem 2010.gadā bija aptuveni 450 milj. latu, kas veido caurmērā 3,5 – 4% no IKP.
Cieņā,
Artis Kampars
LR Ekonomikas ministrs
0