Repše: par pensiju palielināšanu jālemj finanšu speciālistiem

Pieaugot naudas masai tirgū, palielinātos arī dažādu patēriņa preču un patēriņa cenas

Lēmumi par pensiju palielināšanu ir jāpieņem finanšu speciālistiem, nevis politiķiem, otrdien publicētā viedoklī žurnālam “Lietišķā Diena” (LD) norādījis bijušais finanšu ministrs un ekspremjers Einars Repše.

Komentējot iespējas palielināt pensijas budžeta konsolidācijas laikā, Repše norādīja, ka veicot pensiju indeksāciju, Latvija var sarežģīt sociālā budžeta ilgtspēju, ziņo BNS.

“Tieši ņemot vērā Finanšu ministrijas noraidošo nostāju šajā sakarā, manuprāt, tajā būtu jāieklausās, nepieņemot pārsteidzīgus lēmumus. Gribu uzsvērt, ka Finanšu ministrija nav ļaundabīga institūcija, kas aiz laba prāta to vien dara, kā mēģina izdomāt, kā nepiešķirt naudu kādam, kam tā ir ļoti nepieciešama. Raugoties no šāda skatupunkta, šai ministrijai pat būtu vieglāk iedalīt attiecīgo finansējuma apjomu pensiju indeksācijai, kas šajā gadījumā nozīmē palielināšanu. Turklāt naudas piešķiršana minētajam mērķim būtu pat ļoti populārs solis. Tajā pašā laikā jāņem vērā, kādu iespaidu šāds nepārdomāts solis var atstāt uz valsts finansiālo situāciju kopumā,” teica Repše.

Viņš uzsvēra, ka šāda neapdomīga naudas tērēšana var negatīvi ietekmēt sociālā budžeta ilgtspēju un apšaubīja to, vai šādas pensiju palielināšanas gadījumā patiesie ieguvēji tiešām būtu pensionāri. “Par to var šaubīties. Protams, no vienas puses, viņi «uz rokas» saņems vairāk naudas, kas būtu patīkami. Taču, no otras puses, tā ir nauda, kas uzreiz nonāktu tirgū, kas savukārt uz šo faktu momentāni reaģētu. Respektīvi, pieaugot naudas masai tirgū, palielinātos arī dažādu patēriņa preču un patēriņa cenas. Tādējādi veidotos situācija, ka naudas pensionāriem gan ir vairāk, savukārt par nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem jāmaksā vēl pamatīgāk, turklāt arī visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem šī pensiju indeksācija nemaz neattiektos,” skaidroja bijušais premjers.

Repše piebilda, ka nereti pensiju un sociālā budžeta ilgtspējas jautājums tiek saistīts ar starptautisko aizdevēju – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda – prasībām Latvijai. “Protams, nevar noliegt, ka aizdevēji, pārskaitot mums nepieciešamos līdzekļus, ir prasījuši, lai tiktu samazināts budžeta deficīts. Šajā kontekstā jāņem arī vērā, ka nākamgad ir jāturpinās valsts budžeta konsolidācijai pietiekami lielā apmērā. Latvijas un aizdevēju sadarbības ietvaros tika izstrādāts plāns, rekomendācijas, kas mūsu valstij būtu jāņem vērā. Ne reizi vien dzirdēts uzskats, ka attiecīgās rekomendācijas jāpilda tāpēc, ka tā ļoti gribas aizdevējiem. Realitāte gan ir tāda, ka šos ieteikumus Latvijai ir izstrādājuši ļoti profesionāli cilvēki, speciālisti. Pats galvenais ir tas, ka šie ieteikumi ir vajadzīgi nevis aizdevējiem, bet gan mums pašiem, lai nākotnē vairāk nepieļautu situāciju, ka ir jālūdz citiem aizdot naudu valsts vajadzību nodrošināšanai. Aizdevēji, protams, būtu pārsteigti, ja mēs sāktu nepildīt attiecīgās vienošanās, bet vislielāko kaitējumu tas nodarītu mums pašiem,” teica Repše.

Viņaprāt, lēmums par to, kurā brīdī, kā un cik lielā mērā pensijas Latvijas pensionāriem ir jāpalielina, būtu jāpieņem nevis politiķiem, bet gan finanšu speciālistiem, kuri spēs skatīt šo jautājumu saistībā ar daudziem citiem faktoriem. Piemēram, nākamā gada budžetu un tā iespējām.