Šteinbuka: Tikai solidaritāte glābs no krīzes

Jaunā Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja par latviešu skepticismu un garām palaistajām iespējām

Jau mēnesi – kopš 1.septembra – par jauno Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāju strādā Inna Šteinbuka. Pirms tam viņa sešus gadus pildījusi direktores pienākumus EK statistikas ģenerāldirektorātā Eurostat. Šteinbuka no 1999. līdz 2001.gadam arī bijusi Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektora vecākā padomniece Vašingtonā. Pirms tam astoņus gadus Latvijas Finanšu ministrijā strādājusi par Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktori, vēlāk bijusi arī finanšu ministra padomniece.

Vai Latvija ir gatava prezidentūrai ES?

Tas ir jāprasa Ārlietu ministrijai, bet jāatceras, ka visām 27 dalībvalstīm ir gan gods, gan pienākums būt prezidējošai valstij Eiropas Savienībā. Tas nebūs pirmais eksperiments ar jauno dalībvalsti, šai gadījumā ar Latviju – arī citas valstis ir to nesen darījušas, piemēram, Polija, Slovēnija un Ungārija, un tās visas ir labi tikušas galā ar šo atbildību. Es ticu, ka Latvijai ir visas iespējas ļoti labi sagatavoties prezidentūrai.

Kā jūs vērtējat Latvijā pieaugošo eiroskeptiķu skaitu?

Sadarbojoties ar ekspertiem un iepazīstoties ar aptauju rezultātiem, uzzinājām, ka Latvijā 42% iedzīvotāju uzticas Eiropas Savienībai. Tas ir par vienu procentpunktu augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā. Tajā pašā laikā, spriežot pēc Eirobarometra datiem, patlaban eirooptimistu skaits samazinājies par 8%. Līdzīgu rezultātu uzrāda arī socioloģisko pētījumu firmas “TNS” veiktās aptaujas.

Galvenie faktori, kādēļ ir šāda situācija, ir divi – cilvēki joprojām ļoti jūt ekonomiskās krīzes sekas un uztraucas par ekonomisko situāciju Eiropā, īpaši eirozonas valstīs, kas ir tikai saprotami. Otrs faktors ir uzticēšanās valdībai, un pētījumi rāda, ka reizē ar to arī ceļās vai krīt uzticība ES. Latvijā pirmsvēlēšanu laikā uzticība valdībai bija zema, un tāpat arī uzticēšanās Eiropas Savienībai.

Kā Komisija cenšas palielināt eirooptimistu skaitu?

Es vēlos uzsvērt, ka situācija ar eirooptimistiem Latvijā ir daudz labāka nekā citās valstīs. Kas attiecas uz Eiropas Komisijas pārstāvniecības darbu, mēs vēlamies, lai latvieši justos piederīgi Eiropas Savienībai, lai uztvertu sevi kā eiropiešus. Latvija vēsturiski pieder Eiropai, un mūsu pienākums ir palīdzēt cilvēkiem likt justies labāk Eiropas telpā. Eiropa nav reliģija, un cilvēkam nav tai akli jātic vai tā jānoraida – mans mērķis ir panākt, lai vairāk cilvēku sevi sauktu par eiropiešiem un arī Latviju uzskatītu par daļu no Eiropas, nevis joprojām runātu “mēs” un “viņi” dalījumā Lai justos tuvāki Eiropai un kā daļa tās sabiedrības, vienkārši jāpainteresējas par Latvijas vēsturi – Latvija pirms kara bijusi Eiropas daļa. Jāatceras arī, ar kādiem cilvēkiem varam lepoties, par kuriem jūsmo arī Eiropā, piemēram, [diriģents] Mariss Jansons.

Turklāt jāatceras, ka latvieši pēc būtības ir skeptiski pret visu, un tā nav slikta īpašība. Latvieši ir skeptiski arī pret savu valsti, bet tas nenozīmē, ka nejūtas kā daļa no tās. Tas pats attiecināms uz Eiropu – nevar visu laiku domāt, kādu labumu gūt no ES un, ja kādu brīdi no tās neko negūstam, tad uzskatīt, ka mums tā nav vajadzīga. Jāizprot, ka arī Eiropa šobrīd piedzīvo ekonomisko krīzi, un šajā jautājumā nepieciešama solidaritāte. Ja būs labi Eiropai, būs labi arī Latvijai.

Vai eirozona ir gatava krīzei, kura atkal tuvojas?

Neviens cilvēks un neviena valsts nekad nav gatava krīzēm, to pārvarēšanai ir nepieciešama ļoti ātra reakcija. Diemžēl nav tāda labi izdomāta veida, kā uzreiz krīzi apstādināt. Kas attiecas uz eirozonu, ir ļoti daudz mehānismu, kā Eiropa sevi jau tagad aizsargā. Šobrīd par jauniem aizsardzības veidiem domā visā pasaulē. Piemēram, arī G20 – 20 industriāli attīstītas valstis – spriež, kā krīzi pārvarēt, un es ceru, ka beigās tiks atrasti īstie instrumenti, un viss būs kārtībā. Neviens nav ieinteresēts, lai krīze aizietu plašumā. Visi saprot, ko var nodarīt eiro sabrukums, un zina, ka to nedrīkst pieļaut. Tā atkal ir runa par valstu sadarbību, atbildību un solidaritāti.

Vai Latvijai vajadzētu turpināt plānu par eiro ieviešanu 2014.gadā?

Tas ir dalībvalsts valdības ziņā – pievienoties vai nē. Komisija nenosaka Latvijas mērķus šajā jomā, bet vadās no tā, kas ir oficiālajos dokumentos. Kas attiecas uz ES pozīciju šajos jautājumos, ES ir svarīgi, lai dalībvalsts būtu gatava iestāties eirozonā. Tas automātiski nozīmē sakārtotu finanšu sistēmu, budžeta deficīta griestus un zemu inflāciju.

Latvijā iekšējie noteikumi ir pat striktāki par Māstrihtas kritērijiem. Tas atkal ir saistīts ar finanšu krīzi pasaulē un to, ka ir ļoti grūti aizņemties privātajos finanšu tirgos, jo procentu likmes varētu būt ļoti augstas. Valstis, kurām ir zemāks budžeta deficīts, protams, atrodas labākā situācijā nekā tās, kurām deficīts ir lielāks.

Ilustrācijai var minēt ASV piemēru. Valsts parāds tur pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta, un politiķi ir strupceļā, jo nezina, kā situāciju uzlabot. Arī daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Grieķijā, parāds ir ļoti liels, un valdība strādā, lai to mazinātu. Latvijā šobrīd situācija ir salīdzinoši labāka – valsts parāds ir aptuveni 50 procentu no IKP.

Cik patlaban ir nopietni riski eirozonas pastāvēšanai?

Cilvēki krīzi iztēlojas kā zemestrīci, kas visu sagrauj, taču tā nav. Ekonomiskie un finanšu rīki ļauj mazināt šos satricinājumus. Būtu naivi teikt, ka viss ir kārtībā, bet EK un valdības visās dalībvalstīs tagad solidarizējas, lai varētu krīzi pārvarēt. Es atkārtošu, ka neviens nav ieinteresēts finansiālā katastrofā. Ja būs slikti eiro, būs slikti arī latam un citām valūtām. Līdz ar to līdzekļi, kā mazināt krīzi, varbūt nav populāri, bet citas receptes vienkārši nav. Grieķija šajā ziņā ir labs piemērs. Arī tās valdība tagad īsteno taupības pasākumus, kas ir līdzīgi Latvijā pieredzētajiem. Protams, algu samazināšana nevar būt populāra, bet tikai ar jostas savilkšanu iespējams izvairīties no vēl lielākām finanšu problēmām.

Kā jūs vērtējat līdzšinējās vienošanās par līdzmaksājumu apmēru Latvijas lauksaimniekiem un kad tiem būs iespēja saņemt vienlīdzīgus maksājumus?

Pašlaik es to nevaru komentēt, jo tikai nesen esmu sākusi strādāt pārstāvniecībā un vēl neesmu sīki iepazinusies ar situāciju, turklāt tikai 12.oktobrī EK nāks klajā ar saviem lauksaimniecības politikas priekšlikumiem – tad arī par to varēsim runāt.

Kā jūs vērtējat Latvijas interešu pārstāvniecību Eiropas Savienībā? Tas tiek darīts pietiekami?

Es to nevaru vērtēt, jo savu interešu aizstāvēšana ir katras valsts ziņā. Protams, ka katra valsts pirmkārt cīnās par savām interesēm, taču padomājiet, kas notiktu, ja Latvijā, dalot budžetu, katra ministrija uzstātu tikai uz savām interesēm un ignorētu pārējo vajadzības – nebūtu iespējams strādāt. Tāpēc jāatceras, ka arī ES visas valstis labumu var gūt tikai sadarbojoties. Latvija ir maza valsts, tāpēc ir īpaši svarīgi sadarboties ar līdzīgi domājošām valstīm. Tad arī Latvijas viedoklim būs lielāks svars.

Vai Latvija var kļūt par veiksmes stāstu Eiropas Savienībā?

Te jāpiemin Īrija – arī tā bija veiksmes stāsts, bet krīze valsti skāra ļoti smagi. Jebkura valsts piedzīvo neveiksmes brīžus. Latvijai pēc neatkarības iegūšanas bija ļoti liels potenciāls, lai kļūtu par attīstītu valsti ar stabilu ekonomiku. Arī pēc iestāšanās ES izaugsme bija iespaidīga, uzlabojās labklājība. Tomēr tajā brīdī politiķiem laikam šķita, ka viss tagad notiks pats no sevis un vairs nav jāpūlas. Gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais Valūtas fonds Latvijas valdību brīdināja jau 2006., 2007.gadā, norādot, ka ekonomika nav sabalansēta un pastāv liels risks, ka tas slikti beigsies. Diemžēl prognozes arī piepildījās. Mēs zinām, ka Igaunija ar krīzi tika galā ļoti veiksmīgi, jo vēl pirms tās veidoja budžeta uzkrājumus. Tādēļ tai nevajadzēja griezties pēc palīdzības.

Katras valsts valdība pati veido valsts nākotni, bet Eiropas Savienība var palīdzēt gan ar padomu, gan līdzekļiem. Piemēram, stratēģija “Eiropa 2020” ir instruments, kas nosprauž mērķus – ne tikai ekonomiskus, bet arī sociālus, kā nabadzības mazināšanu, labāku izglītību un citus. Eiropas Savienība var palīdzēt tos sasniegt ar fondu līdzekļiem, bet pirmām kārtām jau valstīm pašām ir jāvēlas mērķus īstenot un attiecīgi arī jāstrādā. Latvija var kļūt par vienu no veiksmīgākajām ES valstīm, taču pie tā ir ļoti, ļoti pamatīgi jāstrādā. Vajadzīga stipra un mērķtiecīga rīcība.