EP atbalsta bargākus budžeta noteikumus

Eksperti: šis ir aizsargs pret iespējamām nākotnes krīzēm, bet novēlots pašreizējai krīzei

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja bargākus budžeta noteikumus, kas paredzēti nākotnes parādsaistību krīžu novēršanai, vēsta LETA/AFP.

Taču pēc gadiem ilgušām diskusijām starp valdībām, EP un Eiropas Komisiju (EK), daļa likumdevēju uzskata, ka jaunie noteikumi izstrādāti novēloti, ņemot vērā parādsaistību krīzi Grieķijā, Īrijā un Portugālē.

Šī reforma paredzēs valdībām ar apjomīgiem budžeta deficītiem un parādsaistībām noguldīt līdzekļus slēgtā kontā. Šos līdzekļus pēc tam varēs izmantot, lai iekasētu naudas sodu, ja valdība nespēs uzlabot savu finansiālo stāvokli.

“Mēs esam izstrādājuši spēcīgu un izturīgu aizsargu pret iespējamām nākotnes krīzēm,” norādīja EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks. “Mēs nevaram pagriezt laiku atpakaļ, taču šie noteikumi nodrošinās, ka dalībvalstu budžeti būs uzticami.”

Sankciju draudi pastāvēja arī iepriekš – Eiropas Savienības (ES) Stabilitātes un izaugsmes paktā, taču soda naudas tā arī netika piemērotas, jo balsošanas sistēma par to piešķiršanu padarīja principā neiespējamu noteikumu pārkāpējvalstu sodīšanu.

Gandrīz visas 27 ES dalībvalstis ir ignorējušas pakta noteikumus, kas paredz, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet parādsaistības – 60% no IKP.

Jaunie noteikumi paredz, ka EK būs tiesīga pieprasīt valdībām īstenot koriģējošus pasākums, ja nepieciešams samazināt to budžeta deficītus un parādsaistības.

Valdībām, kas to ignorēs, nāksies kontā noguldīt līdzekļus 0,2% no to IKP apmērā. Savukārt tās valstis, kuru budžeta deficīts pārsniegs 3% no IKP robežu, zaudēs šo noguldījumu.

Valstij, kurai draudēs naudassods, nāksies iegūt ES valstu vairākuma atbalstu, lai šo lēmumu bloķētu.

Iepriekšējā sistēmā sankcijas tiktu noteiktas tikai tad, ja vairākums to atbalstītu.