Laikraksts: ārstēšanās privātajās iestādēs nākamgad kļūs dārgāka

Kamēr Latvijā veselības aprūpes finansējums būs zemākais Eiropā, iedzīvotājiem būs jāmaksā arvien vairāk

Ārstēšanās privātajās iestādēs no nākamā gada kļūs dārgāka, privāto medicīnas iestāžu vadītāji prognozē, ka no nākamā gada, visticamāk, celsies maksas ārstniecības pakalpojumu cenas, piektdien raksta “Latvijas Avīze”.

Tam ir objektīvi iemesli, tādēļ cenu paaugstināšana ir neizbēgama, atzīst medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

“Pirmkārt, krīzes un apdrošinātāju spiediena ietekmē pakalpojumiem ir pazeminātas cenas vidēji par 20 līdz 35 procentiem. Bet izmaksas joprojām aug. Dārgāka kļuvusi apkure, elektrība, degviela (mums ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar septiņām mašīnām), un visbeidzot valdība šogad palielināja PVN medicīnas precēm un iekārtām. Starp citu, pēdējos trijos gados šis nodoklis paaugstināts par 4,5 reizēm – no 5 līdz 10 procentiem, tad uz 12 procentiem un no 1. jūnija tie jau ir 22 procenti. Tādiem medicīnas uzņēmumiem, kam ir mūsdienīgas medicīnas tehnoloģijas, kas maksā no miljona eiro uz augšu, PVN paaugstināšana ir nopietns finansiāls trieciens,” skaidrojis Andersons, raksta BNS.

Viņš arī uzsvēris, ka vairs nevar būt nekāda runa par vēl lielāku mediķu atalgojuma samazinājumu.

Patlaban iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma tiešā un netiešā veidā. Tie ir maksas pakalpojumi, kurus valsts vispār neapmaksā, un tie, par kuriem maksā paši, nespēdami gaidīt garās rindās. Netiešā veidā tā ir privātā apdrošināšana un arī maksājumi ārstiem aploksnēs, kuri labajos gados, pēc aptuveniem aprēķiniem, veido apmēram 10 miljonus, bet tagad kļūst arvien pieticīgāki, jo palielinās iedzīvotāju maksātnespēja.

Andersons uzskata, kamēr Latvijā veselības aprūpes finansējums būs zemākais Eiropā, iedzīvotājiem par ārstēšanu būs jāmaksā arvien vairāk – tieši un netieši, legāli un nelegāli -, jo politiķi aktīvi rūpējas, lai izmaksas pieaugtu.

Savukārt “Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norādīja, ka pēdējo gadu laikā, kopš valstī ir krīze, maksas pakalpojumu cenas veselības aprūpē kritušās diezgan radikāli, vidēji no 10 līdz 30 procentiem. “Veselības aprūpē viss tiek taupīts uz mainīgiem lielumiem – personāla atalgojumu, zemāku servisu, mazākiem ieguldījumiem ēkās… Bet ir nemainīgi lielumi, kur mēs nevaram ietaupīt. Tā ir ēku uzturēšana un tehnoloģiju iegāde,” sacīja Rēvalds.

Viņš atzina, ka maksas ārstniecisko pakalpojumu cenas nav iespējams saglabāt pašreizējā līmenī, jo tiem triecieniem, kas krīzes laikā spieda tās pazemināt, nākuši klāt jauni – energoresursu sadārdzinājums un PVN samazinātās likmes palielināšana. Tas nozīmē, ka visām iekārtām ir vismaz desmit procenti klāt. Jāņem vērā, ka “Rīgas nami” tikko gribēja trīs līdz piecas reizes paaugstināt nomas maksu medicīnas iestādēs, bet priekšvēlēšanu gaisotnē to izdevās uz laiku novērst, jo “Rīgas namu” nodomos iejaucās Rīgas domes vadība. Pagaidām šī iniciatīva ir apturēta, bet draudi pastāv.

Viņš tāpat kā Andersons atzina, ka ir izsīkuši speciālistu resursi un patlaban šis process kļuvis nekontrolējams.