Jaunās koncertzāles projekta autori – somi, akustiķis – japānis
Somijas premjerministrs Jirki Katainens augusta pēdējā dienā atklāja 188 miljonus eiro (132 miljonus latu) izmaksājušo jauno Helsinku Mūzikas centru, kura būvniecība ilga teju desmit gadu, inform LETA/AFP.
Koncertzāle daudzējādā ziņā atspoguļo Somijas sabiedrību, norādīja Katainens, uzsverot, ka “kultūra un māksla ir vērtības pašas par sevi. Tās reprezentē garīgo labklājību un rada jēgpilnu pieredzi mūsu dzīvei.”
Mūzikas centra atklāšanas sarīkojumā Somijas Radio simfoniskais orķestris atskaņoja Jana Sibēliusa darbus un Igora Stravinska “Svētpavasari”.
Pateicoties jaunās zāles akustikai, kas ir lieliska, orķestris var spēlēt smalkāk un jūtīgāk, apliecināja orķestra obojiste Pevi Kerkesa. “Ir gluži vai neticami, cik spilgti šajā telpā komponista domas un kompozīcija kļūst dzīvas un plūst,” sacīja Kerkesa, piebilstot, ka uzstāties jaunajā zālē bijis tāpat, kā “pirmo reizi ieraudzīt Monu Līzu”.
Līdz šim orķestris uzstājās leģendārā arhitekta Alvara Ālto projektētajā koncertzālē “Finlandia”, kas atrodas līdzās jaunajam Mūzikas centram. Par tās akustiku eksperti bijuši vienisprātis, ka tā varētu būt labāka.
Jauno Mūzikas centru projektējis Somijas arhitektu birojs LPR, bet koncertzāli – japāņu akustiķis Jasuhisa Tojota.
Komentāri (29)
Raitis Glāzers 02.09.2011. 10.08
Pirms 3 gadiem vasarā tur nekā nebija – tukšs lauks. Pirms pusotra gada kaut ko sāka celt. Šovasar augustā sētniece uzlasīja pēdējos būvgružus un spodrināja stiklus. Somi būvē lēni un pamatīgi, fakts, bet desmit gadi nu nekādi nesanāk būvniecībai. Projektam kopā – varbūt.. http://en.wikipedia.org/wiki/Helsinki_Music_Centre
1
Kārlis Dūmiņš > Raitis Glāzers 02.09.2011. 14.29
Pamatakmens būvniecībai tika ielikts 2008. gada 22. oktobrī :) Tā vismaz tur rakstīts.
0
Una Grinberga 02.09.2011. 11.15
Kad būvnieki un projektētāji būs izmēsti no ministriju kabinetiem, tad arī mēs varēsim uzbūvēt melno ūdensrozi Daugavas vidū par saprātīgu cenu un ar konkrētu mērķi!
9
kkristaps > Una Grinberga 02.09.2011. 13.27
Vai Tu runā par Demakovas melnajiem zārkiem?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 02.09.2011. 16.01
@FED-2
Protams, ka primāri ir jāsaved kārtībā esošā kultūras infrastruktūra, tomēr pilsētai ir jāveido arī moderns veidols, ko var panākt ar mūsdienu arhitektūru. Efektivitāte atspoguļojas arī multifunckionalitātē – ēkai ir jākalpo kā “pilsētas sejai”, kā mūzikas ēkai un kā sabiedriskai ēkai. Visu Latvijas attīstīto ēku lielākais mīnuss ir nespēja definēt ēkas funkcijas pēc pabeigšanas – ir smuka āriene, bet nezina, ko tur likt iekšā un kā aizpildīt ēkas pielietojamību laikā! Kāda jēga no ēkas, ko izmanto vienreiz mēnesī?
0
Marija > Una Grinberga 02.09.2011. 21.03
>Nasing spešal! : “ēkai ir jākalpo kā “pilsētas sejai”, kā mūzikas ēkai un kā sabiedriskai ēkai.”
Tādiem virsuzdevumiem dienas kārtībā ir jāparādās tikai tad, ja ir atrisinātas visas pārējās problēmas, no kurām pati akūtākā ir tāmes lielumā jeb naudas nepietiekamībā.
Mums jau ir pats dārgākais tilts airopā, nu kura nav iespējams gūt atdevi, jo otkatiem nauda pietika, bet savienojošiem koridoru mezgliem gan nē.
Kas attiecas uz iespējamo k-zāles multifunkcionālismu, tad tajā novietnē nav atrisināta viena no elementārajām klientu ērtībām – autotransporta novietošana. Projekta autori ir paredzējuši stāvvietas pazemē vip klientiem, pārējiem tiek laipni piedāvāts lietainajos rudens vakaros un aukstajos ziemas puteņos atstāt auto nākamajā LNB stāvvietā vai aiz radisona.
Par to naudu, kuru nāktos sagrūst pamatu betonēšanā ūdenī, mēs varam uzbūvēt vēl kādu mazu kamerzālīti, kas Rīgā katastrofāli pietrūkst.
Kāda mārrutka dēļ jāber nauda Daugavā?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 02.09.2011. 21.15
Kas attiecas uz iespējamo k-zāles multifunkcionālismu, tad tajā novietnē nav atrisināta viena no elementārajām klientu ērtībām – autotransporta novietošana.
—-
To par svarīgu fukcionalitāti var uzskatīt tikai Latvijā – ja pie ieejas var piebraukt un ja 500-700m attālumā var novietot auto, tad to neuzskatu pat par problēmu. Latvijā jo īpaši cilvēkiem ir vāji attīstītas fizioloģiskās kustības spējas kā arī trausla imūnsistēma – pie mājas durvīm ir jāpiebrauc, veikalā iekšā ir jāiebrauc utt.! Pabraukā pa pasauli – attīstītās valstīs autoparkings nav svarīgākā funkcija ēkā!
0
Marija > Una Grinberga 02.09.2011. 22.02
>Nasing spešal!
“attīstītās valstīs autoparkings nav svarīgākā funkcija ēkā! ”
Jā, vispārīgi runājot par ēkām, tādu tēzi var akceptēt, jo ATTĪSTĪTĀM valstīm ir sakārtota sab.transporta infrastruktūra.
Tomēr konkrētā novietne uz AB dambja ir strupceļa situācijā, no tās nav iespējama 1800 apmeklētāju vienlaicīga izklīšana visos virzienos. Atšķirībā no citām sabiedriska rakstura ēkām (muzejiem, izstāžu zālēm) koncerti sākas un beidzas visiem apmeklētājiem vienlaikus.
Starp citu, jaunākā un, iespējams, pati modernākā Eiropas koncertzāle Kopenhāgenā ir uzcelta nosacīti nomalē, pilsētas rezerves teritorijā, jeb vienkārši plavā.
http://www.dr.dk/NR/rdonlyres/FB56B7C0-0401-46DA-AF2D-A1925E51DE2F/2121676/parkeringskortuk.pdf
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.09.2011. 12.53
1. Var jau būvēt arī koncertzāli Pļavnieku pļavās, bet tur ar sabiedrisko transportu vēl švakāk plus tas varētu “atgrūst” daļu apmeklētāju. Pār Akmens tiltu vismaz iet tramvajs, trolejbusi un autobusi.
2. “Oligarhu kapusvētkos”, kas pulcēja ap 5 tūkst. cilvēku, nebija nekādu problēmu visiem izklīst. Ja nemaldos tad esošais projekts paredz tiltu uz Saules akmeni, kas arī atrisinās daļu problēmu.
0
Marija > Una Grinberga 03.09.2011. 14.10
>Nasing spešal!
Vasaras situācijā, kad notika olig.kapu svētki, protams ir patīkami lēnām kājām vai ar ritenīti mierīgi doties prom no forša pasākuma.
Tomēr, atšķirībā no minētā notikuma, gada garumā būs gan visdažādākie klimatiskie apstākļi, gan arī pavisam cita gadagājuma apmeklētāji, kuri labprāt iekāptu iespējami tuvāk kādā transportā.
Pļavnieku pļavas nav labs piedāvājums, pareizi būtu vēlreiz atgriezties pie idejas koncertzāli celt no apbūves brīvajā zaļajā zonā turpat netālu otrā pusē bēdīgi slavenajam atbrīvotāju piemineklim. Tā varētu nošaut vēl kādu zaķi – ievērojami nozīmīgas funkcionālas ēkas radīšana blakus kādam diskutablam objektam samazinātu tam iepriekšējo atpazīstamības reitingu, atstājot to jaunās, modernās arhitektūras ēnā.
Iespējams, ka jaunajā vietā var celt to pašu SZK projektu, varbūt pamainot drūmi melno fasādes materiālu uz optimistiskāku.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 03.09.2011. 14.30
Ja tas projektu ievērojami palētina, tad tā var darīt – man nav nekas pretī, ja vietas izvēle ir centrs. Vienkārši Rīga izceļas uz visu citu pasaules pilsētu fona ar izteikti kontrastainu panorāmas līniju Daugavas krastos un SZK projekts padarītu to daudzškaitņaināku. Lai kā visi kritīzē LNB, bet tas Rīgu padara smukāku.
0
Marija > Una Grinberga 02.09.2011. 13.43
Ieplānotā Rīgas koncertzāle uz akmeņu krāvuma Daugavā, jeb inženierbūves AB dambja, raksturo politiķu un zināmas sabiedrības daļas tieksmi uz dižošanos un izrādīšanos, nedomājot par izmaksu un ieguldītā darba efektivitāti un atbilstību mūsu kabatu iespējām.
Tieši šī tieksme uz pārmērīgu plātīšanos un gorīšanos tv kameru priekšā rada nepārtrauktas problēmas reālajā būvniecībā.
Rezultātā atgūtās brīvības gados Latvijā nav vēl pabeigta neviena sabiedriski nozīmīga kultūras jaunceltne. LNB ēka ir visuzskatāmākais piemērs, kas notiek, ja politikāņi sadomā plātīties ar ārzemju latviešu arhitekta slavu, bet nedomā pragmatiski.
Ja atbildīgie ļauži nolaistos uz zemes un domātu racionāli, tad mums jau sen būtu gan ērti lietojama bibliotēka, gan vairākas koncertzāles kā tas ir, nu ja, atkal pie igauņiem.
0
gumijkoks 02.09.2011. 10.04
Kad atnāks latviešiem tie laiki?…
1
0
0
Atbildēt
@anita_meistere > gumijkoks 02.09.2011. 12.29
..kad beidzot sāksim maksāt nodokļus, un beigt varot savu valsti – pašus sevi!
bet ja nopietni, Somi līdzīgus rakstu raksta par mūsu jauno bibliotēku.
0