ECB uzskatījusi, ka Baltijas valstis nepārdomāti piesaistījušas savas valūtas eiro
Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas 2009.gadā paudušas kritisku attieksmi pret to, ka Baltijas valstīs plaši tiek ņemti aizņēmumi eiro, liecina interneta vietnes “WikiLeaks” publiskots ASV konsulāta Frankfurtē ziņojums.
ECB pārstāvji uzskatījuši, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir nepārdomāti piesaistījušas savas nacionālās valūtas eiro un pēc tam veikušas plašus aizņēmumus eiro, pieņemot, ka agri vai vēlu Baltijas valstis ieviesīs Eiropas Savienības kopējo valūtu. Ja valūtu piesaistes mehānisms tiktu atcelts, aizņēmumus eiro būtu grūti atmaksāt, sacīts ASV konsulāta ziņojumā, kas datēts ar 2009.gada martu.
ECB pārstāvji tolaik arī iebilduši pret eiro paātrinātu ieviešanu Baltijas valstīs bez visu ieviešanai nepieciešamo kritēriju izpildes, sakot, ka šāds solis nebūtu iespējams, ņemot vērā spēkā esošo ES līgumu, un tas tikai veicinātu sliktu lēmumu pieņemšanu.
“WikiLeaks” ziņo, ka šādi viedokļi izskanējuši sarunās, kas notikušas starp ASV finanšu ministra vietnieku Eriku Meijeru, citām ASV Finanšu ministrijas amatpersonām, ECB amatpersonām, kā arī Vācijas bankas “Deutsche Bank” un ASV bankas “Goldman Sachs” ekonomistiem.
Komentāri (15)
mary75 26.08.2011. 16.36
Diezgan smieklīgi tagad lasīt bažas par eiro ieviešanu Baltijas valstīs pirms tās izpildīs visus kritērijus, zinot, ka dažas valstis eirozonā sen nepildīja tos kritērijus pašas, īpaši jau Grieķija, kura krāpās, mānījās, aizņēmās naudu, un dzīvoja zaļi, un arī patreiz neko daudz, lai to pārtrauktu,reāli izdarījusi nav, bet, ES neredzēja vai izlikās neredzam, kādas problēmas Grieķijā briest, un ne tikai tur, bet, visā eirozonā.
0
brigita_damme_rtk_lv 26.08.2011. 21.39
Atsvaidzināsim atmiņu, kāpēc kreditēšanās 2009. gadā notika eiro. Es gan teiktu piespiedu pārkreditēšanās. Citāts no kāda mk prodžekta –
Laikā no 2009.gada janvāra līdz jūnijam sešu mēnešu RIGIBOR likmes nepārsniedza 14% robežu, taču ar 11.06.2009. sākās dramatisks RIGIBOR likmju kāpums, kā rezultātā fiksētā sešu mēnešu RIGIBOR likme 2009.gada 2.pusgadam (divu nedēļu pirms 1.jūlija vidējā sešu mēnešu RIGIBOR procentu likme) ir sasniegusi 25,09%.
Lieli brīnumi, ja Euribor tajā laikā bija knapi pāri 1%…
1
Kinskis > brigita_damme_rtk_lv 26.08.2011. 22.17
Pārkreditēšanās bija – aptuveni 1 miljarda Ls apmēros. Ja ieskatās http://www.fktk.lv/lv/statistika/kreditiestades/ceturksna_parskati/ un salīdzina 2007.g. beigas un 2009.g. beigas, tad var redzēt, ka EUR kredīti šai laikā pieauguši no 10.9 (!) līdz 12.2 mljrd.Ls, bet LVL – samazinājušies no 1.8 līdz 1.1. Šie cipari rāda arī to, ka EUR kredītu masa un tās īpatsvars jau labu laiku pirms 2009.g. bija pietiekami nopietnā līmenī.
0
Juris Millers 26.08.2011. 15.09
Principā pareizi. Bet, visiem par brīnumu un atvieglojumu, mēs izturējām un latu nedevalvējām.
7
+1
-2
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@kreëstliv > Juris Millers 27.08.2011. 12.40
Ja bija doma par Latvijas iedzvotāju labklājību, tad bija jādevalvē un, liekas, to visai skaidri varēja noprast no SVF misijas vadītāja teiktā Dombrovska grāmatas prezentācijā Vašingtonā. Vismaz par 15% to varēja darīt mierīgi – nebūtu arī sadedzinājuši tik daudz rezervju (racionāla, investoriem saprotama rīcība) un būtu saglabāta iespēja ieviest eiro.
Ko lai saka – uztaisīja smadzeņu skalošanu par vienkāršu gadsimtiem ilgu ekonomikas principu, tikai lai glābtu bankas. Jāpiekrīt Vācijas Prezidentam, kas par visu šo tikko pateica – gan lielām, gan mazām bankām ir jābankrotē, ja nav spējušas sabalansēt riska un atbildības attiecību (tiktāl par sitienu pa “kājstarpi”).
Kādēļ tagad tā priecāties – muļķīgās ekonomiskās politikas rezultāts ir arī pastiprināta emigrācija un mazattīstīta eksporta struktūra (paša SVF pārstāvja teiktais), kas drīz kļūs vēl nelabvēlīgāka, jo jau tagad atsevišķas nozares ir sākušas izjust Baltkrievijas pielāgošanās sekas – baltkrievi izstumj no ekspota tirgiem. Taču Latvijā algu deflācija nenotiek (tātad citi insturmenti neiedarbojās un nekas netika “panākts”) ar visām no tā izrietošām sekām (inflācija tiek pastirpināta ar nepārdomātiem it kā ēnu ekonomikas apkarošanai paredzētiem algu kontroles mehānismiem iepirkuma procesos, kas to dzen uz augšu – jo īpaši eksportētājiem).
Es arī uzskatu, ka Rimšēvicam būtu jāatkāpjas. Un tiem, kas domā, ka tas tika darīts cilvēku labklājībai, iesaku pavērot Zviedrijas premjerministra nepārliecinošo pozu katru reizi, kad jārunā par Latvijas ekonomiku. To, ko izdarīja, varēja izdarīt, jo Latvijas iedzīvotāji nav labi izglītoti ekonomikas lietās.
Nobeli neviens neiedos, jo emigrācija turpināsies, koku izciršana turpināsies, tāpat kā bez darba esošo noriešana (jo tas ir veids, kā censties pārliecināt, ka viss iet uz augšu, tikai cilvēki slinki). Un vēl viens blakus efekts visam šim ir korupcijas izplatība.
Ekonomikas likumi darbojas vienmēr.
0
lebronj2356 > Juris Millers 26.08.2011. 15.17
Es nesaku, ka devalvācija ir panaceja, bet der apskatīties, kāda tad ir mūsu izvēles cena, tā vietā, lai kā Kariņš Briselē lēkātu un sistu plaukstas par pustukšo Latviju….
Principā Rimšēvičam būtu jāatkāpjas.
P.S. par lata (ne)devalvāciju vēl varētu pastrīdēties, cik tas devalvēts trekno gadu inflācijas rezultātā un cik nu jau atjaunojušās inflācijas rezultātā. Arī zelta cena latos, pretēji neoliberāļu ”ekonomistu” saldajām frāzēm, daudz ko pateiks par lata vērtību pirms pieciem gadiem un tagad !
0
Juris Millers > Juris Millers 26.08.2011. 15.59
Aizej uz Wikileaks un pameklē. Tur dokumentu jūra ir tāda, ka grūti izburties cauri ja pašam nav kādas konkrētas intereses. Un tajā pašā laikā 90%, kas tur ir, ir ļoti garlaicīgas lietas, ko ASV vēstniecības ‘uz mājam’ ziņoja. Turklāt daudz ir arī neapstiprinātas baumas.
0
piziks > Juris Millers 26.08.2011. 20.17
Nuja, kāds prieks pašiem kredītņēmējiem, ka viņiem par laikā neatdotiem kredītiem papildu spēriena starp kājām no valsts puses nebija, — valsts izvēlējās tieši pa to paši vietu spert kredītu neņēmējiem: godīgajiem un apdomīgajiem pilsoņiem, korektākajiem nodokļu maksātājiem. Valstiski, Aigarius, vai ne?
0
Juris Millers > Juris Millers 26.08.2011. 20.32
Un kāpēc tu domā, ka tas kredītu ņemējus neietekmēja? Ietekmēja arī viņus. Iekšējā devalvācija ietekmēja absolūti visus, turklāt ietekmēja ļoti, ļoti godīgi – visvairāk zaudēja tie, kuriem bija vislielākie ieņēmumi un tēriņi, bet tajā pašā laikā drīz vien tie, kas strādā eksportam ātri vien atkopās un attiecīgi nedaudz vairāk cieta tie, kas tikai iekšējam patēriņam kaut ko taisīja, vai arī vispār neko lietderīgu nedarīja.
Cieta visi vienādi. Pašus nabadzīgākos atbalstīja ar speciālām programmām, lai pavisam nenomirst badā, tiem kav vairāk tērē un importē piegrieza skābekli vairāk, eksportētājiem stipri mazāk. Pasaules praksē nebijis ideāli labs iznākums, iespējams mēs vēl redzēsim kā Dombrovskim Nobeli ekonomikā par šito iedos.
0
Kinskis > Juris Millers 26.08.2011. 15.50
Rimševics jau tā kā taisīja troksni un kaut ko mēģināja bremzēt, bet EUR kreditēšanu Latvijas Banka īpaši nevarēja ietekmēt. Savukārt politiķi neiejaucās tāpēc, ka lielā kredītu plūsma deva papildus ieņēmumus valsts budžetā un palīdzēja iestāstīt stāstu par treknajiem gadiem.
p.s. Starp citu, ko Wikileaks raksta par aizņēmumiem Šveices frankos, ar kuriem aizrāvušās vairākas valstis Centrālajā Eiropā?
0
Juris Millers > Juris Millers 26.08.2011. 15.22
Tas, ka lata vērtībai absolūtajā pirktspējā bija jākrīt lai uzlabotos mūsu eksports, tas ir skaidrs, taču 1) līdzīgu efektu panāca ar citiem rīkiem, kuru iedarbība ir daudz prognozējamāka un kontrolējamāka, 2) ne-devalvācija deva ļoti pozitīvu signālu investoriem, 3) nebija panikas un spekulāciju viļņa, kas neizbēgami notiktu devalvācijas gadījumā, 4) nebija papildu spēriena pa kājstarpi visiem kretīņēmējiem.
Bez devalvācijas bija smagi, bet prognozējami. Ar devalvāciju pat pēc optimistiskā scenārija visticamāk būtu aptuveni tik pat smagi, taču parādījās arī nepieļaujami liels risks iekulties daudz, daudz lielākos sūdos un kļūt par otro Zimbabvi, piemēram.
0