Vilks: šeit nav nekāda iekšējā mafija

Intervija ar KNAB priekšnieka vietnieku

Pagājušā nedēļā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” oficiāli izsludināts konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Pieteikties šim darba sludinājumam var līdz 19.septembrim, pēc tam īpaši izveidota komisija Valsts kancelejas vadītājas Elitas Dreimanes vadībā izskatīs pieteiktās kandidatūras un virzīs kādu no tām apstiprināšanai valdībā, kurai šī kandidatūra būs jāiesaka apstiprināšanai Saeimā.

Ir.lv intervija ar KNAB priekšnieka vietnieku Alvi Vilku par to, kādu vadītāju KNAB darbinieki tad gribētu redzēt šajā amatā un vai ir gatavi strādāt jauna cilvēka vadībā.

Iebraucot KNAB pagalmā, redzams, ka uz sētas vairs nav manāma Vilnīša karikatūra. Vai ir vēl kas mainījies KNAB pēc Vilnīša aiziešanas?

Tas, kas, atgriežoties visvairāk bija sajūtams, protams, bija atmosfēras maiņa, jo nenoliedzami Vilnīša vadības laikā birojs bija sadalījies divās daļās. Tagad tādas situācijas vairs nav un līdz ar to notiek normāls ikdienas darbs, pildot tās funkcijas, kādas mums ir uzliktas. Varbūt vēl dažas atsevišķas lietas, kas mums šķiet sakārtojamas, tās arī tiek darītas. Tā, ka pamazām biroja darbs atgriežas normālās, vecajās darba sliedēs. Ir atsevišķi bijušie darbinieki, kas bija aizgājuši, tie arī atgriežas.

Vai ir kādas lietas, kas būtu uzlabojamas nākamā KNAB vadītāja izvēles procesā?

Viena no lietām, kas iepriekš ļoti traucēja KNAB priekšnieka atlases procedūrā, vismaz formāli raugoties uz šo procesu, tā jau pašlaik ir novērsta – komisija, kas veic sākotnējo kandidātu atlasi, sastāv no profesionāļiem, nevis no politiķiem. Tas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi. Jo pat tad, ja politiķi ļoti profesionāli veiktu kandidātu atlasi, kam es īpaši neticu, jo, protams, jebkurš politiķis ņem vērā arī savas politiskās simpātijas vai antipātijas, pat šādā gadījumā sabiedrībā, manuprāt, vienmēr pastāvētu neuzticēšanās šiem virzītajiem kandidātiem, jo tiktu saskatīta politiskā ietekme kandidāta izvēlē. Šajā gadījumā, manuprāt, tā jaunā kārtība ir solis uz priekšu, vismaz mēģinot sākotnēji izslēgt šo politisko ietekmi. Es domāju, ka varētu sagaidīt, ka patiešām tiks virzīts viens vai vairāki kandidāti, kas ir izvēlēti, ņemot vērā profesionalitātes principus.

Vai vēl būtu kas darāms – es domāju, tas lielā mērā atkarīgs no KNAB statusa. Ja KNAB paliek pašreizējais statuss – iestāde ir Ministru kabineta padotībā, tad, manuprāt, kaut ko konceptuāli mainīt šajā kārtībā būtu ārkārtīgi grūti, jo, teorētiski skatoties uz šo modeli, tas nozīmē, ka Ministru kabinets ir tas, kurš savā veidā iniciē vai vismaz piedalās šajā procesā un to izslēgt nav iespējams. KNAB jau tā pašlaik arī pie šāda modeļa – tas ir izņēmuma gadījums, kad Ministru kabinetam padotas iestādes vadītāju apstiprina Saeima. Tas jau ir izņēmums un zināmā mērā tas ir arī neatkarības garants.

Kāds tad, jūsuprāt, būtu optimālais modelis – saglabāt esošo vai varbūt ir kāds cits, kas šķistu piemērotāks?

Tas ir jautājums, uz ko es šajā brīdī nevarēšu atbildēt, jo vienmēr esmu bijis KNAB lielākas neatkarības atbalstītājs, bet šī iepriekšējā epopeja ar Vilnīti, manuprāt, pierādīja – ja iestādei tiek dota lielāka neatkarība, ir vajadzīga arī pretī iestāde, kas kaut kādu problēmu gadījumā spētu pēc iespējas ātrāk šīs problēmas novērst. KNAB gadījumā, manuprāt, būtu ļoti grūti šādu mehānismu izgudrot un ieviest. Ja mēs skatāmies tās neatkarīgās iestādes, kas pašlaik ir, tajās ir, protams, iestādes vadītājs un koleģiāla lēmējinstitūcija, kas lemj par svarīgākajiem jautājumiem. Mēs varam skatīties kaut vai uz to pašu Latvijas Banku vai Valsts kontroli. Un līdz ar to KNAB, kas ir tiesībaizsargājoša iestāde, kas nodarbojas ar operatīvo darbu un izmeklēšanu, protams, ka šāda modeļa ieviešana varētu būt diezgan pagrūta. Es nesaku, ka neiespējama, bet nu tas varētu būt ļoti diskutējams jautājums.

Iepriekšējā konflikā aizgāja KNAB vadītājs, palika vietnieki. Jūs bijāt tas kodols, kas bija pret vadītāju, vai jūs esat gatavi pieņemt jaunu vadītāju un strādāt tā vadībā?

Kamēr es strādāju šajā iestādē, šeit ir nomainījušies trīs vadītāji. Mēs gaidām ceturto. Problēma nav tajā, kas te ir radusies – es nezinu, varbūt tas tiek iztēlots kā tāda vietnieku pretī stāvēšana iestādes vadītājam. Pretī tam tiek liktas vaimanāšanas dažos masu medijos par to, kā tā var, jo iestādes vadītājam taču ir jāvada iestāde. Tas tā nav.

Tas, kas, manuprāt, iepriekšējā laikā ir izdevies – izveidot darbinieku kodolu, kuri šeit strādā nevis algas dēļ, bet tāpēc, ka viņus tas darbs interesē, viņi tajā saskata personisku izaicinājumu. Kaut kādu pārmaiņu ieviešana iestādē, kas nevis uzlabo tās darbu, bet faktiski sarežģī, un ir tikai formāls pasākums – tas jebkurā gadījumā pie jebkura iestādes vadītāja, lai arī no kurienes viņš nāktu – vai no biroja iekšienes, šeit strādājošiem darbiniekiem, vai no ārpuses, radīs strīdus arī nākotnē. Šeit varbūt nav jautājums par to, ko mēs esam vai neesam gatavi pieņemt, jo jebkurā gadījumā, protams, iestāde ir iestāde. Iestādi vada tās vadītājs, kurš tiek izvēlēts attiecīgā procedūrā, bet ir jautājums, vai šī nākamā iestādes vadītāja mērķi un metodes, ar kurām viņš strādā, vai tas atbilst šīs iestādes būtībai.

Kādu vadītāju jūs vēlētos redzēt šajā amatā, kādam viņam vajadzētu būt?

Es domāju, ka pēc visiem kritērijiem, kas tur formāli ir izstrādāti, ir divas galvenās lietas, kuram gan es nevarētu likt prioritāru nozīmi. Viens ir profesionalitāte. Ar to domāju, ka cilvēks zina šo darbu un var vadīt šīs lietas. Otra – godīgums, jo tas ir a priori nepieciešams.

Vai viņam ir jānāk no tiesībsargājošajām iestādēm, no KNAB? Tā profesionalitāte jūsu gadījumā tomēr ir tāda specifiska.

Jā, protams, būtu vēlams, lai viņš nāktu no tiesībaizsardzības iestādēm, jo KNAB ir pietiekami specifiska iestāde ar izmeklēšanas un operatīvā darba funkcijām un, protams, cilvēkam ar pieredzi tiesībsargājošās iestādēs būtu priekšrocība tādā ziņā, ka viņš jau zinātu šo darbu vai vismaz daļēji. Bet es nezinu, vai to vajadzētu uzsvērt kā obligātu priekšnosacījumu, jo, ja mēs skatāmies uz Alekseju Loskutovu, kurš šeit arī nostrādāja pietiekamu laiku un, manuprāt, pietiekami sekmīgi kā iestādes vadītājs, bet viņa iepriekšējais darbs, ja mēs skatāmies uz izmeklēšanas darba pieredzi, bija ļoti minimāls. Tai pat laikā, ja bija idejas, kādā veidā realizēt cīņu pret korupciju, un viņš prata iekarot sabiedrības simpātijas, tā, ka nevar arī absolutizēt šīs lietas, ka viņam obligāti jābūt bijušajam policijas darbiniekam vai kaut kam tamlīdzīgam.

Un kādu redzējumu par KNAB attīstību jūs sagaidītu no nākamā vadītāja?

Ir svarīgi, lai cilvēks nevis tīri formāli tvertu lietas un mēģinātu vilkt ārā kādas formālas nākamo gadu darbības prioritātes, bet lai patiešām būtu savas idejas, savs redzējums, kā situāciju uzlabot. Šeit es domāju gan plašākā skatījumā uz korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī, gan varbūt uz kādām atsevišķām lietām, kā biroja iekšienē uzlabot darbu. Tās, protams, ir ļoti specifiskas un šajā ziņā gan man šķiet, ka no ārpuses cilvēkam, kas nav tiešā veidā strādājis ar korupcijas apkarošanu un novēršanu, varētu būt diezgan problemātiski šajā laukā ieiet un tur kaut ko darīt. Es nesaku, ka tas ir neiespējami, bet, protams, darbiniekiem, kas ir šeit strādājuši, viņi ir uzkrājuši lielāku pieredzi, viņi zina, kādas ir tās tendences, kas ir ārvalstīs, viņi ir uzkrājuši to informāciju, kas ir noticis šeit Latvijā. Viņiem ir iespējas salīdzināt, ģenerēt jaunas idejas. Vai to ir iespējams izdarīt cilvēkam, kurš nāk no ārpuses, nu, es nesaku, ka tas ir neiespējami, bet gribētu teikt, ka šeit strādājošajiem ir daudz lielāka zināšanu un pieredzes bagāža.

Tad jau varbūt jums vislabāk būtu, ja vadītājs nāk no paša KNAB, jūs – vietnieki – esat apsvēruši šādu iespēju?

Apsvēruši.. nu, ja šeit esam nostrādājuši astoņus gadus, tad apsvēruši esam. Bet jau esmu pateicis, ka esmu nolēmis nekandidēt. Juta Strīķe laikam vēl skaidru atbildi nav devusi, nu, bet iestāde jau nesastāv tikai no vietniekiem vien. Ir jau vēl struktūrvienību vadītāji. Ir viņu vietnieki, ir galvenie speciālisti, tā, ka es domāju, ka tur tas kandidātu loks, kas potenciāli varētu nākt no KNAB, ir pietiekami plašs.

Esat kādu uzrunājuši kolektīva vārdā?

Nē, speciāli nē. Atkal man jāsaka – šeit nav kaut kāda iekšēja mafija, kas tagad organizēs kaut kādus pasākumus un sava priekšnieka vēlēšanu, bet domāju, tā ir lieta, par ko darbinieki noteikti varētu padomāt.

Vai un kādā veidā KNAB cer atgūt sabiedrības uzticību, kas pēdējo gadu laikā ir gājusi mazumā?

Tur ir viena atbilde – darbs un šī darba rezultāts. Acīmredzot ilgstošā laika periodā, jo tas kaitējums, ko savulaik nodarīja kolēģi, apzogot šo iestādi, un arī nesenie strīdi, protams, ir krietni pabojājuši KNAB reputāciju. Lai to atgūtu, ir ļoti cītīgi jāstrādā un jābūt labiem rezultātiem.

Esat gatavi beigt strīdēties un strādāt?

Nu, protams, šinī brīdī jau mēs nestrīdamies.

Tagad jau nav ar ko.

Te ir tas jautājums, kādi ir iestādes mērķi un veicamie darbi, un kādi ir cilvēka mērķi, kurš atnāk uz šejieni. Ja viņš atnāk uz šejieni tāpēc, ka varbūt viņam vienkārši nav kur palikt vai viņš ir iedomājies, ka viņš tagad ar šo amatu iegūs sev popularitāti vai slavu, vai varbūt ir problēmas atmaksāt kredītu bankām un tāpēc viņš nāk uz pietiekami labi atalgotu amatu. Tā būs situācija, kurā es paredzu strīdus, jo maz ticams, ka šādam cilvēkam būs savs redzējums un savas idejas, kā šo darbu uzlabot. Es personiski tam īsti neticu, jo šādam cilvēkam tā motivācija ir pavisam cita. Bet, ja atnāks cilvēks, lai strādātu, realizētu savas idejas un kaut ko izdarītu, kāpēc gan ne?