Piemin Berlīnes mūri

Vācijā piemin Berlīnes mūri, kas ilgāk nekā 28 gadus bija Eiropas murgs

Vācija sestdien piemin 50.gadskārtu kopš Berlīnes mūra būvniecības sākuma, un visā galvaspilsētā notiek virkne atceres pasākumu, arī komunistiskā režīma upuru paplašinātā memoriāla atklāšana, ziņo LETA/AFP.

Pēkšņais toreizējās Austrumvācijas lēmums 1961.gada 13.augustā slēgt robežu šokēja visu pasauli, un noveda pie Berlīnes pilnīgas sašķelšanas, kas ilga 28 gadus, līdz 1989.gada 9.novembrī mūris krita līdz ar komunistisko režīmu.

Piemiņas pasākumus ievadīja dievkalpojums kapelā, kas uzcelta kādreizējā mūra “nāves zonā”. Tā laikā notika septiņas stundas ilgs lasījums par to cilvēku dzīvēm, kuri gāja bojā cenšoties izrauties brīvībā no totalitārā režīma žņaugiem. Tikmēr Vācijas karogs uz Reihstāga ēkas ir nolaists pusmastā.

Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs, norādījis, ka šī gadskārta dod vāciešiem iespēju apdomāt, cik tālu viņi jau atrodas no Aukstā kara tumšākajiem brīžiem. “Mums ir iemesls būt ļoti apmierinātiem, dzīvojot šeit un tagad,” uzsvēris Vulfs intervijā, kas publicēta laikraksta “Die Welt” sestdienas numurā. “Mēs varam nolūkoties ar lepnumu uz austrumvāciešu neapturamo tieksmi pēc brīvības un rietumvāciešu solidarizēšanos ar viņiem.”

Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks savā paziņojumā norādījis, ka gadadiena ir “stingrs atgādinājums par nepieciešamību lolot mūsu Eiropas Savienību un nepieļaut jaunu šķelšanos”. “Berlīnes mūris ilgāk nekā 28 gadus bija Eiropas murgs. Tas simbolizēja mūsu kontinenta sašķelšanu un cilvēka pamattiesību nicināšanu un pārkāpšanu,” uzsvēris bijušais Polijas premjerministrs, kuram pašam bija laime atrasties Berlīnē, kad Aukstā kara simbols beidzot tika gāzts.

“Tā bija vistraģiskākā diena Berlīnes vēsturē pēc Otrā pasaules kara,” savukārt atzinis Vācijas galvaspilsētas mērs Klauss Vevereits, runājot par 1961. 13.augustu. “Mūris bija un joprojām ir nehumānas un diktatoriskas politiskās sistēmas simbols.”

Kanclere Angela Merkele, kas arī bijusi spiesta uzaugt komunistu pārvaldītajā Austrumvācijā, pievienosies upuru piemiņas pasākumiem Bernavas ielā, kuru Berlīnes mūris savulaik sašķēla divās daļās.

Sestdien tiks atklāta arī jaunā Bernavas ielas memoriāla un muzeja sekcija, kas veltīta iespaidam, kādu pilsētas sadalīšana atstāja uz berlīniešiem gan austrumos, gan rietumos.

1961.gada 13.augusts, kad agrā rītā sākās Berlīnes mūra būvniecība, iekrita svētdienā. Komunistiskā režīma varasiestādes, domājams, šo datumu bija izvēlējušās tāpēc, lai cilvēkus, kuri baudīja vasaras atpūtu, pārsteigtu nesagatavotus. Slepenās operācijas “Roze” mērķis bija pilnībā nodalīt PSRS okupēto Berlīnes austrumu sektoru no Rietumberlīnes, kas pēc Otrā pasaules kara tika nodota Rietumu sabiedroto – ASV, Lielbritānijas un Francijas – kontrolē, un tās īstenošanai tika mobilizēti vairāki desmiti tūkstošu Austrumvācijas armijas karavīru un komunistiskās zemessardzes kaujinieku.

Līdz 1961.gadam no 19 miljoniem austrumvāciešu 2,5 miljoni jau bija pārbēguši uz Rietumiem, un ik dienu “sociālistisko paradīzi” pameta vēl aptuveni 3000, raisot komunistisko varasiestāžu bažas, ka drīzumā viņu valsts varētu palikt vispār bez pilsoņiem.

Agrā 13.augusta rītā Austrumvācijas armijas vienības bloķēja ielas un dzelzceļa līnijas, kas saistīja Berlīnes austrumu un rietumu sektorus, un sāka uzsliet dzeloņstiepļu žogu, kuru vēlāk aizstāja 155 kilometrus garš no betona blokiem veidots mūris, kas bija nodrošināts ar visu stingri apsargātai robežai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

Ir zināms par vismaz 136 cilvēkiem, kuri tikuši noslepkavoti, tiem cenšoties pārkļūt pār Berlīnes mūri, bet vēsturnieki lēš, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nogalināti, kad mēģinājuši pārbēgt no Austrumvācijas uz Rietumiem, sasniedz sešus līdz septiņus simtus.

Šodien Berlīnes mūris faktiski izzudis bez pēdām. Saglabājušies vien daži atsevišķi fragmenti aptuveni trīs kilometru kopgarumā.