Vēlēšanu tiesības bērniem – kas būs patiesie ieguvēji?

Patlaban tas izskatās pēc dažu partiju vēlmes vieglā ceļā iegūt sev papildu balsis

Vēlēšanu tiesību piešķiršanas ideja nepilngadīgajiem vēlētājiem Latvijā vēl ir „bērnu autiņos”. Turklāt nav skaidrs, vai šāds institūts atrisinātu demogrāfijas un bērnu interešu pārstāvniecības problēmas, kā tas ir iecerēts.

Latvijā ideja par vēlēšanu tiesību piešķiršanu bērniem ir aktualizējusies pēc šāgada 31.maija Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijā izskanējušā priekšlikuma. Apakškomisijas galvenais secinājums pēc sēdes bija nepieciešamība sākt diskusiju par šo jautājumu. Tādēļ autors šajā rakstā ieskicēs problēmjautājumus, kuri ir rūpīgi jāapsver, pirms mēģināt iedzīvināt šo vēlēšanu institūtu Latvijā.

Nav nepieciešamības šo jautājumu virzīt sasteigti un kā galveno mērķi izvirzīt „Latvijai kļūt par pirmo valsti pasaulē, kas atzīs balsstiesības bērniem”, kā to Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijas sēdes laikā minēja deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK).

Demenija balsošana

Tiesības vēlēt ir galvenais instruments, kuru ikviens politiski pilntiesīgs Latvijas pilsonis var izmantot, lai piedalītos valsts pārvaldē. Reizi četros gados, izmantojot šīs tiesības, vēlētāji nosaka to, kas turpmākos četrus gadus veidos Latvijas politisko dienaskārtību. Lai gan ir uzskats, ka pasīvajām vēlēšanu tiesībām jābūt iespējami mazāk ierobežotām, demokrātiskajās valstīs ir viena sabiedrības grupa, kurai vēlēšanu tiesības ir liegtas. Tie ir bērni un jaunieši, Latvijas gadījumā – pilsoņi, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.

Pēdējās desmitgades laikā dažās pasaules valstīs, piemēram, Japānā, Vācijā, Austrijā, Ungārijā, tiek izvirzīta ideja, ka arī bērniem ir jāpiešķir balsstiesības, kuras viņu vietā īstenotu vecāki. Konceptu par bērnu balsstiesībām izstrādājis amerikāņu demogrāfs Pols Demenijs (Paul Demeny). Vecāku tiesības balsot bērnu vietā sauc arī par Demenija balsošanu (Demeny voting).

Iemesli balsstiesību piešķiršanai bērniem dažādās valstīs atšķiras. Galvenais iemesls ir dot iespēju netiešā veidā bērniem lemt par savu nākotni. Bēni ir tie, kuri veidos sabiedrību pēc noteikta laika, līdz ar to viņiem būtu jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, kas tiešā veidā ietekmēs viņu dzīvi, piemēram, nodokļu jautājumos. Šeit gan pastāv arī uzskats, ka vecāki vai aizbildņi, kuriem tiktu piešķirtas tiesības balsot bērnu vietā, varētu balsot par to politisko spēku, kuram priekšroku dod viņi, nevis par to, kas būtu bērna izvēle vai vismaz acīm redzami ir par bērniem labvēlīgu rīcībpolitikas veidošanu. 

Demogrāfijas ietekmēšana 

Otrs būtisks arguments par labu vēlēšanu tiesību piešķiršanai nepilngadīgajiem ir vecāku motivēšana izšķirties par labu bērnu laišanai pasaulē. Tas būtu papildu līdzeklis demogrāfijas problēmu risināšanai, kas tuvākajā laikā skars gan Eiropu, gan arī Latviju. Līdz ar papildu balsi, tiem vecākiem, kuriem ir bērni, būtu lielāka ietekme uz vēlēšanu rezultātiem.

Japānas profesors Reiko Aoki savā pētījumā, kurā viņš iesaka ieviest balsstiesības bērniem Japānā, konstatējis, ka šāda maiņa palielinātu vēlētāju – vecāku balss daļu vēlēšanu rezultātos no 24 līdz 37%. Attiecīgi vecākās paaudzes (virs 55 gadiem) ietekme samazinātos no 43 līdz 35%.

Šāds ieguvums gan ir kritiski jāvērtē attiecībā pret vienu no galvenajiem vēlēšanu pamatprincipiem – vienam vēlētājam viena balss. Pamatotus iebildumus varētu izteikt tie, kuri kādu iemeslu dēļ nevēlas radīt bērnus. Bet vai ir tiesiski atņemt daļu no balss tiem, kuri nevar būt vecāki medicīnisku problēmu dēļ? Arī Ungārijā valdošā partija “Fidesz” nesen ir piedāvājusi piešķirt papildu balsi tām sievietēm, kurām ir bērni. Vēlme slēptā veidā iegūt papildu balsis no tiem, kuri ir patstāvīgi šīs valdošās partijas atbalstītāji, minēta kā galvenā šādas maiņas iekļaušanai Ungārijas konstitūcijā. Ja šī konstitūcija, kā paredzēts, stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī, tad Ungārija būs pirmā valsts pasaulē, kurā būs iespējams piešķirt papildu balsis vēlēšanās. Ungārijas gadījumā papildu balss tiktu piešķirta mātei par jaunāko bērnu, kuram pašam vēl nav balsstiesības. Ņemot vērā kritiku, ko Ungārija un valdošā “Fidesz” ir saņēmusi par jauno konstitūciju, ir viedoklis, ka tiesības mātēm vēlēt bērna vietā kā nedemokrātiskas varētu tikt izņemts no konstitūcijas.

2007.gadā Austrijā vecuma cenzs parlamenta vēlēšanās tika samazināts līdz 16 gadiem. Lai gan formāli šāds solis tika skaidrots ar to, ka jauniešiem jādod papildu tiesības lemt par savu nākotni, īstais iemesls bija dažu politisko partiju vēlme samazināt vecākās paaudzes balsu īpatsvaru vēlēšanu rezultātos. Arī Austrijā iepriekš minētās izmaiņas pavadīja asas diskusijas par to, vai 16 gadu vecumā jaunieši spēj izdarīt adekvātu politisko izvēli.

Vai īstenos bērnu intereses?

Saeimas Nacionālās drošības komisijas Demogrāfijas politikas apakškomisijā izskanējušajam priekšlikumam ir vairāki problemātiski jautājumi, kuri rūpīgi jāapsver. Būtiskākais ir noskaidrot, vai tiešām izvirzītais mērķis – bērnu interešu lielāka pārstāvniecība – tiktu īstenots. 

Izvērtējot nelielo pieredzi pasaulē, kā reālais iecerētais mērķis un daļēji sasniegtais rezultāts Austrijas gadījumā šādai maiņai vēlēšanu sistēmā ir vecāka gadagājuma vēlētāju nodoto balsu ietekmes samazināšana un papildu balsu iegūšana tām partijām, kuras pamatelekorāts ir vecāki ar bērniem. Latvijas gadījumā ar šo priekšlikumu ir nākušas klajā politiskās partijas, kuras publiski ir par uz ģimeni vērstu rīcībpolitikas veidošanu un kuru elektorātu veido ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

Otrkārt, būtu jāvērtē papildu balss piešķiršanas atbilstība Latvijas Satversmes 6.pantam, kurš nosaka, ka Saeimu ievēlē „vienlīdzīgās” vēlēšanās. Tas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts viens no pamatiem. Šis princips nosaka, ka katram vēlētājam ir viena balss. Papildu balss kādam vai abiem no vecākiem būtiski šo principu pārkāptu. Pat ja Saeimas vairākums atbalstītu šādu ieceri un gribētu no Satversmes izņemt vārdu „vienlīdzīgās”, obligāti būtu jārīko tautas nobalsošana kā to nosaka Satversmes 77.pants. Tādēļ no tiesiskā viedokļa šāda priekšlikuma virzīšana būtu grūti īstenojama bez būtiskām izmaiņām valsts pamatlikumā.

Treškārt, papildu balsstiesību piešķiršana bērnu vecākiem tiek uzskatīts par līdzekli demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Šajā gadījumā jāņem vērā Latvijas sociālekonomiskā situācija, kurā ne vienmēr darbojas tās teorijas, kas varētu darboties valstīs ar augstāku iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādēļ arguments, ka papildu balss vēlēšanās uzlabotu dzimstību Latvijā, ir uzskatāms vismaz kā populistisks. Tikai nodrošinot pietiekami augstu un stabilu dzīves kvalitāti, var cerēt, ka papildu balss vēlēšanās būtu būtisks arguments par bērna laišanu pasaulē.

Pastāv arī vairāki citi neatbildēti jautājumi, uz kuriem būtu jāatrod atbildes, pirms Latvijā virzīt tālāk ideju par vēlēšanu tiesību piešķiršanu bērniem. Kurš no vecākiem īstenos bērna balsstiesības? Ko darīt tādā gadījumā, ja vecāks balso pretēji bērna interesēm vai vēlākā vecumā – izvēlei?

Vēlēšanu tiesības tāpat kā jebkuras cilvēktiesības attīstās laika gaitā, tādēļ priekšlikums par balsstiesību piešķiršanu bērniem, kuras realizētu viņu vecāki, ir diskutējams. Taču, ņemot vērā daudzos neatbildētos jautājumus, šā jautājuma sasteigta virzīšana Latvijā nav vēlama. Vismaz patlaban tas izskatās pēc dažu partiju vēlmes vieglā ceļā iegūt sev papildu balsis.

Autors ir Vēlēšanu reformu biedrības izpilddirektors