Ja šoruden tiks indeksēta lielākā daļa pensiju, tas vēl vairāk palielinās caurumu sociālajā budžetā – lai gan skaidra risinājuma nav jau pašreizējām problēmām
Jautājums, vai šogad atsākt pensiju indeksāciju, kas zemākas par Ls 165 (bez piemaksas), kā to paredz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas skatītais likumprojekts, arvien ir aktuāls. Varam arī gaidīt, ka indeksācija līdz ar citiem pensionāriem domātiem solījumiem ne reizi vien parādīsies priekšvēlēšanu retorikā. Tomēr sociālā budžeta stāvokļa analīze liek spriest, ka tālredzīgāk būtu palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem, diferencējot pensiju piemaksas, bet politiķiem tikmēr spēkus vajadzētu veltīt tam, lai rastu risinājumu jau tāpat draudošajām briesmām sociālajā budžetā.
Lielāki tēriņi, lielāka griešana
Šāgada pirmajā pusgadā valsts budžetā bija 274 miljonu latu deficīts, no tiem 102 miljonu latu deficīts tieši sociālajā budžetā. Līdz gada beigām plānotais deficīts sociālajā budžetā pieaugs līdz 206 miljoniem latu, bet valsts budžetā sasniegs gandrīz pusmiljardu latu. Uz šā fona nav pamata nevienas budžeta pozīcijas labāku izpildi uzskatīt par papildus tērējamu naudu. Piemēram, nodarbinātības speciālā budžeta izpilde pašlaik pārsniedz cerēto, taču tas nemaina faktu, ka sociālais budžets kopumā ir mīnusos.
Tieši pensiju speciālajā budžetā šogad gaidāms 149 miljonu latu deficīts. Indeksācija, kā aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM), izmaksātu 7,5 miljonus latu šogad un 34,2 miljonus latu nākamgad, tātad pensiju palielināšana budžeta situāciju vēl vairāk pasliktinātu. Turklāt, kā zināms, Latvijai 2012.gadā būs jāveic vēl viena budžeta konsolidācija jeb deficīta samazināšana par aptuveni 100-110 miljoniem latu. Ja ar pensiju indeksāciju pasteigtos jau šogad, tas nozīmētu, ka konsolidējamā summa būs jāpalielina vēl par trešdaļu, un pieredze rāda, ka tas var radīt nopietnas problēmas. Iepriekšējā budžeta konsolidācija notika šogad pavasarī, un, lai gan kopējais konsolidācijas apjoms nesasniedza 30 miljonus latu, tās īstenošanai neiztika ne bez strīdiem, ne arī bez nodokļu celšanas, bet tieši pēdējo politiķi sola vairs nepieļaut.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.