Rīgā puse no daudzprofilu medicīnas centriem esot nonākuši vienās rokās
Valsts iegulda milzu naudu ēkās, iekārtās, pēc tam vēlreiz tiek maksāta, šoreiz par iekārtas lietošanu. Ar to ir jāizbeidz, uzskata Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs un Veselības centra 4 valdes priekšsēdis Māris Rēvalds.
Otrdien intervijā avīzei „Diena” viņš min arī piemērus šādai nejēdzībai, piemēram, Rīgas pilsētā „nepietiek, ka medicīnas iestāde atbrīvota no nomas maksas, vēl cels modernu poliklīniku, tērēs 840 000 latu PRam“.
Rēvalds norāda, ka valstij ir jāpērk tikai pakalpojumi un nav jāuztraucas, no kurienes rodas iekārtas un darbaspēks medicīnā – labākā kvalitāte par zemāko cenu, un vienalga, kurš to sniedz. „Tad medicīnas nozares subjekti iemācīsies strādāt kā uzņēmēji: rēķināt, riskēt,” saka Rēvalds.
Vēl viens princips, kas vajadzīgs – nauda seko pacientam, nevis otrādi, kā esot tagad. Rēvalds teic, ka tagad ierēdnis piešķir kvotu medicīnas iestādei, un, ja tā ir labi ieredzēta, cilvēki tur laužas, veidojot rindas.
Viņš arī stāsta, ka krīzes laikā notikusi „izteikta privāto medicīnas iestāžu īpašnieku maiņa”. Lielākoties tas nozīmējot bagāto farmācijas nozares darboņu aktivitātes. Tā Rīgā, pēc viņa teiktā, „faktiski puse no daudzprofilu medicīnas centriem ir nonākuši vienās rokās”, kas rada jautājumu, vai neveidojas zināms monopols.
Komentāri (12)
Dzintars Kalniņš 09.08.2011. 08.48
Prieks, ka no ļoti dažādu arodu pārstāvjiem tiek runāts par “nauda seko” principu. Ar Rīgas bērnudārziem virzība uz “nauda seko” ir aizsākta. Kurš nākamais? Augstskolas, slimnīcas, poliklīnikas?
Manuprāt, pārāk daudz mūsu valsts politikāņi un ierēdņi vēlas izlemt mūsu vietā – gan kur un kā mācīties, gan kādas un cik daudz zāles iepirkt, gan kādās ārstniecības iestādēs ārstēties. Tāda sajūta, ka tā ir kaut kāda post-padomju nasta, kuru būtu pēdējais laiks nomest. Ir vajadzīga tikai griba un kompetence, lai to izdarītu.
0
mary75 09.08.2011. 08.06
Tas jau skaidrs, ka visas tās dārgās jaunceltnes un dārgas aparatūras iepirkumi no med. budžeta jau nenotiek slimnieku intersēs, bet, medf. birokrātijas un tiem tuvu stāvošu personu intersēs.
Dārgas un superdārgas aparartūras uz zināmu iedzīvotāju skaitu mums jau ir vairāk, nekā jebkurā bagātā ES valstī, tas ir sen zināms fakts, un, ka tā netiek pilnībā izmantota, tas arī visiem zināms, jo ne katrs to spēj apmaksāt, un valsts apmaksājamo izmeklējumu un procedūru skaits ir ļoti ierobežots, aparatūra stāv neizmantota, un, tai pat laikā, ir rindas.
Bet no iepirkumiem un celtniecības nāk “otkati”, tas jau galvenais.
Normāli būtu panākt jau esošas aparatūras pilnīgu izmantošanu, un palielināt valsts dotācijas kompensējamiem medikamentiem, izmeklēšanai un ārstēšanai, kas mums ir daudz dārgāki kā Lietuvā un Igaunijā, nevis atkal ko celt un iepirkt, bet, kam tas intersē, tāds nesaimnieciskums un vienkārši ļaunprātības, kas notiek ar med. budžeta naudu, laikam, vairs nav nekur citur, un nekas tā arī nav mainījies, jo neviens “augšās”” īsti nav ieintersēts, lai šo sfēru sakārto, vai arī nav spējīgs to izdarīt pretestības dēļ, izņemot, protams, slimniekus, bet tie jau pēdējā vietā.
0
Una Grinberga 09.08.2011. 09.21
Vai nav arī tā, ka valsts medicīnas iestādēs sapērk modernās iekārtas, uz kurām valsts finansētajiem pacientiem ir jāstāv garās rindās, bet ārsti ar tām pašām iekārtām par brīvu vada savas “privātās ģēlas” par maksu?
0