Biologi: Koki nav girosa gaļa

Speciālisti: a/s “Latvijas Valsts meži” īstenotā mežu apsaimniekošana nav ilgtspējīga

Nesaimniekot mežā kā “burkānu laukā” aicina 25 zinātnieki un biologi, kuri atklātā vēstulē teic, ka arvien pieaugošajām bažām par Latvijas mežu apsaimniekošanu ir pamats. Apturēt masveidīgo meža izciršanu ir arī viena no Manabalss.lv iniciatīvām, kas savākusi jau vairāk nekā 2000 piekritēju.

Vēstulē, ko parakstījuši arī ornitologi Jānis Ķuze un Māris Strazds, kā arī Latvijas Universitātes profesors, Botānikas un ekoloģijas katedras vadītājs Guntis Brūmelis, LU profesors, Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs Jānis Priednieks, norādīts, ka bieži minētie pašreizējās apsaimniekošanas prakses aizstāvju argumenti – “mežu platības pieaug”, “izcirstais tiek atjaunots”, “ikgadējais pieaugums pārsniedz izcirsto” – nav nepatiesi, tomēr tie neliecina, ka mežu apsaimniekošana Latvijā ir ilgtspējīga.

Speciālisti min vairākus argumentus. Tā vislielākais ikgadējais pieaugums kokiem ir pirmajās mūža desmitgadēs, kad tie strauji aug, bet ne tuvu vēl nav cērtami. “Lepoties ar to, ka pieaugums pārsniedz izcirsto, varētu tad, ja koku kā girosa gaļas gabalus mizotu nost pamazām, nevis nocirstu visu uzreiz,” teikts vēstulē, pārmetot uzņēmumam “Latvijas Valsts meži” neizpratni meža ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības jautājumos, kā arī ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.

Arī no ekonomiskā aspekta, norāda speciālisti, mežs nav tikai koksne. “Tā sniegtās atpūtas, sēņošanas, ogošanas un medību iespējas, ietekme uz klimatu (CO2 piesaiste), loma ūdenstilpju un augsnes aizsardzībā un ainavas veidošanā arī ir naudā izsakāmas vērtības.” Kopš 2009.gada ikgadējā kailciršu platība valsts mežos ir palielinājusies gandrīz divkārt, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu periodu.

Satraukumu rada pirms pāris gadiem sāktais a/s „Latvijas Valsts meži” saimniekošanas modelis, kas “tika ieviests bez jebkāda ekoloģiskā, sociālā un ainaviskā izvērtējuma”. Speciālisti norāda, ka atbilstoši šim modelim relatīvi nelielā teritorijā tiek izcirsta lielākā daļa mežu, kas sasnieguši ciršanas vecumu, plānojot atgriezties tajā jau pēc septiņiem gadiem.

Vēstuli parakstījušie aicina uz argmentētu diskusiju, nevis „nocirst uzkrājumu” un mežā „saimniekot kā burkānu laukā.

Visu vēstuli var lasīt šeit.