Pabriks: austriešiem vāji argumenti par Golovatovu

Austrija: Golovatova gadījumā Eiropas aresta orderi nevarēja piemērot

To darīt Austrijai ļauj pieņemtā deklarācija, kas nosaka – noziegumi, kas izdarīti pirms lēmuma par Eiropas vienotā akta par aresta orderi pieņemšanas 2002.gadā, tiek izskatīti saskaņā ar Austrijas likumdošanu. 

Tāpēc Lietuvas meklētā specdienestu virsnieka Mihaila Golovatova gadījumā Eiropas aresta orderis nebija piemērojams, norāda Austrijas puse atbildes vēstulē trim Baltijas valstu ārlietu ministriem. 

Piektdien Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere tikās ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju Elitu Kuzmu, lai iesniegtu Austrijas ārlietu ministra Mihaēla Špindelegera atbildes vēstuli. Tā adresēta trīs Baltijas valstu ārlietu ministriem un ir atbilde uz ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska iesniegto ministrijas notu Austrijai. 

Kā vēstulē informē Austrijas puse, saskaņā ar Austrijas likumdošanu valstij, kas izvirza apsūdzību, jāsniedz skaidrs nozieguma apraksts. Ja šādi pierādījumi netiek nodrošināti, apsūdzētā persona ir jāatbrīvo, cik ātri vien iespējams. 

Austrijas puse vēstulē uzsver, ka Lietuvas kompetentās varasiestādes nebija saņēmušas pietiekamu informāciju, uz kā pamata varētu paturēt M. Golovatovu apcietinājumā.

Austrija informē, ka Austrijas un Lietuvas tieslietu ministri ir izveidojuši darba grupu jautājuma noskaidrošanai un pārpratumu novēršanai. Austrija arī apliecina, ka pilnībā turpinās sadarboties ar ES dalībvalstīm tiesiskajos jautājumos. 

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) atkārtoti uzsver, ka 1991. gada noziegumiem nav noilguma un vainīgie ir jāsauc pie atbildības, informē Latvijas Ārlietu ministrija. Latvija šo jautājumu risināšanā ir solidāra ar Lietuvu un uzsver nepieciešamību panākt taisnīgumu komunistiskā režīma noziegumu izmeklēšanā un apsūdzēto sodīšanā. 

Savukārt bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (Vienotība) aģentūrai BNS teica, ka lūdzis tiesībsargājošās iestādes izvērtēt atbildes vēstulē iekļautos juridiskos aspektus, cik spēcīgi ir Austrijas argumenti, ar kādiem pamatota Golovatova atbrīvošana. “Mēs atbildi pieņemam zināšanai, bet man šķiet, ka te ir daudz vāju argumentu un paskaidrojums nav pietiekami izsmeļošs,” atzina Pabriks.

Par līdzdalību Viļņas 1991.gada 13.janvāra slaktiņā apsūdzētais bijušais padomju specvienības “Alfa” komandieris Mihails Golovatovs piektdien publicētā intervijā apliecina, ka, vēl atrodoties apcietinājumā Vīnē, viņam bijis skaidrs, ka Krievijas varasiestādes viņu nepametīs un neatdos Lietuvas izsludinātā Eiropas aresta ordera izpildīšanai. 

Viļņā 14 cilvēku nogalināšanā vainotais specvienības komandieris intervijā ziņu aģentūrai “RIA-Novosti” klāsta, ka, atrodoties apcietinājumā Vīnē, Krievijas diplomātu darbošanās radījusi drošības sajūtu. “No Krievijas sūtņa un drošības virsnieka darbībām šīs situācijas atrisināšanā bija skaidrs, ka nepametīs, neatdos,” sacīja Golovatovs.