Pensijas Latvijā būs arī turpmāk, ja tiks maksāti nodokļi.
Tā Latvijas radio pirmdien teica Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Kā vēsta BNS, uz jautājumu, vai viņa ir pārliecināta, ka pensijas būs arī pēc 20 gadiem, Barča atbildēja: “Esmu pārliecināta – ja ļaudis sapratīs, ka no valsts var prasīt tad, ja ir maksāti nodokļi.”
“Mani bieži rāj personas, kuras nodokļus nav maksājušas un dziļi brīnās, 62 gados nav pat 10 gadu darba stāžu savākušas, bet izsaka ļoti nepatīkamus vārdus par valsti un valdību. Un uz jautājumu – ko tad jūs pats darījāt? 62 gados varonīgi nostrādājāt tikai 10 gadus? – atbild: kas jums par daļu!” novērojumos dalījās Saeimas deputāte.
Viņa arī noraidīja izteikumus, ka politiķi daudz vairāk raizējas par pensionāriem, nevis par bērniem: “Tā nepavisam nav. Vismaz tas, kas ir mūsu komisijas kompetencē – gan par bērniem, gan rīcības plānu, kas notiks Latvijā līdz 2017.gadam, mēs ļoti nopietni sadarbojamies ar nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv ģimenes, un tādu ir ļoti daudz.”
Savukārt apvienības Vienotība pārstāvji neiebilst savu koalīcijas partneru ZZS ierosinājumam veikt pensiju indeksāciju, vienlaikus gan uzsverot, ka joprojām tiekot gaidīti precīzi aprēķini par fiskālo ietekmi un nosacījumiem.
Nepieciešamie aprēķini no Labklājības ministrijas puses tiek solīti līdz 14.jūlijam, kad Saeima lems par deputātu iesniegtā pensiju indeksēšanas priekšlikuma nodošanu komisijām.
Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien radio intervijā izteicās – ja budžets ļaus, pensiju indeksācija šogad esot iespējama.
Komentāri (44)
lebronj2356 11.07.2011. 21.51
Aplokšņu algas gandrīz vienmēr spēlē par labu darba devējam, to derētu atcerēties visiem darba ņēmējiem, taču diemžēl kopš krīzes sākuma ir bijusi milzīga konkurence darbaspēka starpā un ļoti minimāla konkurence darba devēju starpā – šis anormālais process(līdzīgi anormāls bija trekno gadu ”celtnieku bums”), dēļ lēnas atkopšanās un emigrācijas sāk iet mazumā un domājams nākamgad jau tas kļūs jūtams, līdz ar to, sevišķi laukos, nav iespējas noturēties pret kaktu uzņēmēju ultimātiem, tas būtu numur viens. Otrs ir nodokļu slogs kopumā, dēļ mikroskopiskā neapliekamā minimuma un nodokļu apjoma, sanāk, ka viena 500 ls papīra alga, darba devējam maksā apmēram 630 latus, taču no visas šīs summas, darba ņēmējs saņem apmēram 345 latus = valstij dažādos nodokļos aiziet 43%, pie tam no algas, kas R Eiropā izraisa smīnu. Rezultāts ir ka darbaspējs noplucinātiem uzņēmējiem maksā daudz, bet saņem maz un līdz ar to lielu artavu patēriņā dot nevar. Turklāt ir vēl kāds nepatīkams aspekts – izmaksas strauji aug dēļ globālas inflācijas(sadrukātas naudas kaudzēm) un nepārtraukti augošiem tarifiem, likmēm un nodokļiem !
3
mīļš paldiesiņš :) > lebronj2356 12.07.2011. 06.30
pret uzņēmējiem, kuri uzspiež aplokšņu algas ir tikai viens risinājums – nodot viņus VIDam.
0
anrijs > lebronj2356 12.07.2011. 00.53
Diemžēl vairāk, jo izmaksājot algu un ar to saistītos nodokļus samazinās PVN priekšnodoklis, attiecīgi par 22% pieaug izdevumi, savukārt cilvēkiem tērējot arī tiek samaksāts 22% PVN (ar atsevišķiem izņēmumiem)!
Attiecīgas korekcijas aprēķinā, lai darbiniekam samaksātu algu uzņēmējam jāieņem 630+22%=768Ls, pieņemot ka šiem ieņēmumiem nav pašizmaksas un visu var novirzīt algas un nodokļu nomaksai, darbinieka saņemtās algas “vērtība” par kuru tas var iegādāties preces un pakalpojumus ir 345-22%= 283Ls !!!!
Tād sanāk, ka vienā darba ciklā no nodokļu attiecība pret darbu augļiem ir ~ 271% !!!
Ja paskatītos kādas prece caurmērā tiek iegādātas, tad tajās vēl būtisku daļu sastādītu akcīzes nodoklis, t.sk. degvielai, alkoholam, tabaka …. kas arī pārsniedz 100% no preces nosacītās vērtības!
0
Aivars Krauklis > lebronj2356 12.07.2011. 07.47
Krix „Aplokšņu algas gandrīz vienmēr spēlē par labu darba devējam…” Piedodiet par asumu, bet – pilnīgs murgs, kāds iegūstams, tikai guļot uz kreisā sāna. Vidējam „kaktu uzņēmējam” daudz izdevīgāk ir uzrādīt visus izdevumus, tai skatā arī tam apspiestajam darba ņēmējam izmaksāto – i paša bilance labāka, i papīri tīrāki un no VID miers.
abibab – un kam lai „kaktu uzņēmējs” nodod darba ņēmēju, kurš to aplokšņu algu izspiež?
0
Juris Millers 11.07.2011. 22.29
Mēs nevaram cerēt saņemt atalgojumu kā Eiropā, ja eksportā mums ir zemas pievienotās vērtības preces un pakalpojumi. Ja mūsu produkti konkurē ar Ķīnu un Indiju, tad arī dzīves līmeni pie mums sanāks kā Ķīnā un Indijā. Pašlaik pie mums vidējā alga ir stipri lielāka kā tur. Ja gribam dzīvot kā Vācija un UK, tad arī jāražo kā viņi – t.b. jābeidz ražot lētas mantas, bet jāsāk piedāvāt eksportam gudros pakalpojumus un ekskluzīvās preces, pie tam tādas, ko citur pasaulē saražot nevar.
Ja gribas pa to padomāt, iesaku atrast interneta tumšākajos stūros BBC raidījumu ‘Made in Britain’ – tur detalizēt parāda ar ko UK pelna naudu, ar ko pelnīja pagātnē un ar ko pelnīs nakotnē un kapēc. Latvija jādodas taja pašā virzienā, ja mēs gribam pelnīt vairāk.
10
lebronj2356 > Juris Millers 11.07.2011. 22.38
Cienītais, pietiek jau ar to, ka mums ir % milzīga platības mežu un aramzemes rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Pie pareizas apsaimniekošanas un godīgām ES subsīdijām šis apstāklis varētu Latviju padarīt par ko līdzīgu Kuveitai. Smagā rūpniecība Latvijā ir maz ticama, jo vecā deļ padomju laiku īpatnībām ir nojaukta, bet jauna nav pagaidām iespējama iekš tam, ka mums nav piemēroto resursu un loģistika tos piegādājot izmaksātu pārāk dārgi. Ir jākoncentrējas uz to, kas ir, nevis stulbi jāvaimanā par mežu izciršanu un jāveido arvien jauni rezervāti(drīz būs vajadzīgi atlikušajiem latviešiem) un ”ekoloģiski” jāaizaudzē pļavas, bet gan zeme ir jāizmanto, kā to darīja Ulmaņlaikos, kas, kā mēs zinām deva ļoti labus augļus tautsaimniecībā !
0
Juris Millers > Juris Millers 12.07.2011. 12.35
Nav nekādas Latvijas ‘Nokijas’ un arī nebūs. Ja neesi pamanījis, tad arī Somijas Nokija lēnām iet pa burbuli un sen jau neko fizisku Somijā neražo – Somijā ir palicis tikai dizains un programmēšana, visa fiziskā razošana notiek Ķīnā un Taivānā.
Ķīnas tipa ražotnes Latviju neglābs un glābt nevar, jo tur neviens neies strādāt. Vai tu strādātu 12 stundas dienā, 6 dienas nedēļā, smagu fizisku darbu par 100 Ls uz rokas? Nē. Bet ķīniesi to dara, miljoniem. Ja būtu kādi 10 000 latvieši, kas būtu gatavi uz tādu darbu parakstīties, tad varētu Kīnisku rūpnīcu arī pie mums atvert, bet .. mēs vēl neesam tik nabagi.
0
mxblack > Juris Millers 12.07.2011. 12.18
Tas viss skan jauki un pareizi, tikai nekad nebūs tā, ka līdzenā vietā uzreiz uzradīsies Latvijas “Nokia”. Manuprāt pašlaik pat viselementārākie Ķīnas tipa uzņēmumi šeit būtu pašā laikā lai novērstu masveida bezdarbu, lai attīstītos mūsu ekonomika un cilvēki naudu nopelnītu paši, bet ne dzīvotu no pabalstiem, vai pat bez tiem. Var jau stumdīt mākoņus, lidināties augstās svērās un sapņot par brīnumu, tomēr tā ir un paliks tikai tukšu salmu kulšana. Dari, ne māci citus, un dalies savā pieredzē. Tagad ir iespējas, uz priekšu.
0
Gaisma; Enģelis > Juris Millers 12.07.2011. 01.10
:Aigarius
Visumā piekrītu, tomēr man ir divas bet būtiskas piezīmes:
1. To, ka Ķīna ko nemāk, nenozīmē, ka MĒS mākam.
2. Cik šādiem šauras nišas mikrouzņēmumiem jābūt, lai budžeta un nodarbinātības problēmas kaut cik manāmi atrisinātos.
0
Gaisma; Enģelis > Juris Millers 12.07.2011. 00.04
:Aigarius
Un kāda mārrutka pēc “augsto tehnoloģiju” uzņēmumiem no Ķīnas būtu jāpārvācās uz Latviju?
0
lebronj2356 > Juris Millers 11.07.2011. 23.43
Maldies vien pats, un pirmkārt jau ar to, ka lieto vecus datus !
1) Pasaulē nekas nav labāk uzbūvēts, vismaz finanšu ziņā pilnīgi noteikti, bezvērtīgu naudu mēs varam sajust ik dienu, paskatoties veikalā, kas palicis dārgāks.
2) Vismaz Ķīnā algas rūpnīcu strādniekiem ir strauji pieaugušās pēdējā laikā, atšķirībā no Latvijas, klišejainie 100USD vairs nebūs tiesa – vietām pelna 200 ls, augsta līmeņa rūpnīcās vēl vairāk – ja interesē var palasīt The Economist reizi pa reizei
3) Dārga degviela minimizē transportēšanas izdevīgumu, turklāt sadārdzina arī to Indijas graudu tonnu, turklāt tā kā Indijā ir stabīls iekšējais pieprasījums un strauji augošs cilvēku skaits, tad ļoti iespējams, ka tā tonna būs vajadzīga vien viņiem pašiem !
4) Tu ignorē faktu, ka Āzijā strauji augot ekonomikām arī strauji pieaug darba samaksa, jo nopelnītā nauda ieplūst ekonomikā, sāk veidoties noturīga vidusšķira un valstis vairs nav tīrs lētais darba spēks. Ja mēs šādi turpināsim, tad latvieši būs lētais darba spēks, nevis ķīnieši !
0
Juris Millers > Juris Millers 11.07.2011. 22.49
Tu kļūdies domājot, ka ja tas strādāja Ulmaņlaikos, tad strādās arī tagad. Pasaule ir daudz labāk sasaistīta tagad.
Lauksaimniecība un arī smagā rūpniecība ir ļoti cilvekietilpīgas nozares, t.i. uz vienu vienību produkcijas ir jāpatērē salīdzinoši daudz cilvēka laika. Pieskaitām pie šī fakta to, ka Ķīnā, Indijā un Āfrikā ir miljardiem (nepārspīlējot) cilveku, kas ir gatavi to pašu darbu veikt tik pat labi pa 100 USD mēnesī paskaidro man tagad kāpēc latviešu lauksaimnieki un smagie razotaji varētu veiksmīgi konkurēt ar tiem ķīniešiem?
Ja Ulmaņa laikos atvest tonnu kviešu no Indijas bija daudz dārgāk nekā izaudzet tepat, tad tagad transportēšanas izdevumi lielos mērogos ir kapeikas.
Tieši tapēc ir divi varianti:
1. Vai nu mēs konkurējam ar lētajiem Ķīniešiem un Indiešiem un tā pat kā viņi esam priecīgi par 100 USD algu mēnesī;
2. Vai arī mēs sākam darīt to, ko Ķīnieši un Indieši nevar izdarīt un saņemam vairāk.
0
Juris Millers > Juris Millers 12.07.2011. 01.19
Nu, jāmācās ;) Galvas mūsējiem ir. Un eksportējošo uzņēmumu valstī ir jābūt ļoti, ļoti daudz un ļoti dažādu, lai vienai nozarei nomirstot (un nozares mūsdienās mirst vai migrē uz Ķīnu nepārtraukti) tas īpaši neietekmētu kopējo bildi. Ne visiem pietiek galvas lai strādāt uz eksportu, bet katram eksportētājam vajag 2-3 cilvēkus, kas viņu apkalpo (veikala pārdevēji, frizieri, ārsti, massieri, policisti, …). Līdz ar to sanāk, ka nemaz tik daudz eksportētaju mums arī nevajag.
P.S. kopš šī valdība vada Latvijas eksports ir lielāks par importu. Tas ir galvenais valsts rādītājs par tēmu vai mēs varam atļauties dzīvot labāk vai nē.
0
Juris Millers > Juris Millers 11.07.2011. 23.55
Ir taisnība tevis teiktajā un tapēc tajos Ķīnas reģionos, kur 5 gadus atpakaļ bija t-kreklu rūpnīcas (100USD) tagad dominē telefonu rūpnīcas (200USD), bet t-kreklu rūpnīcas ir pārbraukušas uz nabadzīgakajiem Ķīnas un Indijas rajoniem. Viņiem ir vēl nabadzīgo rajonu 5 reizes vairāk nekā visa Eiropa kopā. Jā – Ķīnā ir dažas vietas, kur dzīves līmenis ir samērāms ar Vāciju, bet ir arī vēl 90% teritorijas, kur tas nav. Un tās vietas kur dzīves līmenis kā Vācijā, arī ražo lietas, kas ir līdzīgas Vācu ražojumiem – augstās tehnologijas, augstā pievienotā vērtība, pakalpojumi … No meža ciršanas bagāts nepaliksi.
Importi no Ķīnas/Indijas būs viena no pēdējām lietām uz ko naftas cenas atstās lielu ietekmi – konteineru vedēji patērē ļoti maz degvielas uz vienu konteineru, pat palielinot transporta izmaksas 5 reizes, vienalga būs izdevīgak Ķīnā ražot un tad atvest. Turklāt to lielos kuģus ir ļoti viegli pārtaisīt uz dabas gazi un jebkuru citu šķidro kurināmo, jo tur pārsvarā ir tvaika turbīnas dzinēji.
Bet, kad Āzija pieaugs, tad vēl paliek visa Āfrika, … Un arī tad – nav iespējams dzīvot labu dzīvi darot melno darbu. Melno darbu dara tas, kam to visvairāk vajag, jeb visnabadzīgākais. Attiecīgi zemās pievienotās vērtības ražošana Latvijā varētu massveidā atgriezties tad, kad mūsu reģions būs visnabadzīgākais pasaulē. Es šaubos vai tas būtu labākais mērķis uz ko temēt.
0
Juris Millers > Juris Millers 12.07.2011. 00.17
Nu redz tas ir ‘gandrīz’ pareizais jautajums. Ja uzņēmums var strādāt Ķīnā, tad pie mums tam nav ko darīt. Pārējai pasaulei paliek darīt lietas, ko Ķīnā nemāk. Un tur daudz ko nemāk. Piemēram tur praktiski nemāk izgudrot jaunas lietas, jaunus paņēmienus, jaunas tehnoloģijas. Nemāk veidot rietumniekiem interesantus dizainus. Nemāk labi saprasties ar eiropiešu (vai krievu) klientiem. Nemāk labi taisīt ekskluzīvas lietas (piemēram, ja tev vajag no oglekļškiedras uztaisīt detaļu 5 eksemplāros ar precizitāti līdz milimetra desmitdaļai un piegādāt Berlīnē parīt, tad Ķīnā to nemāk). Ķīnā nemāk taisīt sirsnīgas zaļas koka rotaļlietas bērniem (kā luksus preci, nevis širpotreb). Ķīnā nemāk ‘tūlīt pat atbrauc pie manis, man kondiška nestrādā, mirstam nost’.
Ķīna ir iemācījusies lēti ražot vienkāršas lietas un kopēt citur izgudrotas idejas. neko citu viņi pagaidām nemāk. Tāpēc uz visa cita mēs pamatoti varam prasīt vairāk naudas nekā viņi, jo viņi to vienkārsi nespēj.
0
www.vecamate.lv 12.07.2011. 01.10
Teiktu,ka valsts pamatprincipus, arī ekonomiskos,sociālos,utml, 20 gadus noteikusi,apzināti veidojusi bandītiskā pašlabuma grupiņu politika.Uz kuru, leni pielecošās galvas,sabiedrība, pacietīgi noskatījās un labticīgi alojās, uzskatot to par normālu eiropas demokrātiju,augšanas grūtībām, un visām tām pasakām ko borēja.Kamēr kaut kas sāka pielekt, maciņi jau tukši,likumi samudžināti,”savējo stils” modē katrā aizpakaļas pagastiņā,un pļukt,praktiski jāsāk viss no jauna..Kur nodokļi,kur naudiņa? Izrādās,nodokļus ” ražo” konkurējoša ekonomika,nevis tā kroplā padarīšana ar pagaldēm,20%,konkursu nolikumiem,un necaurejamajiem birokrātu slāņiem.Ne jau te kāds tizls un strādāt vai nodokļus maksāt negrib.Vienkārši,bezdomu pakalpība komplektā ar veiklo zeļļu zaglīgumu, valstij izrādījies nopietns kokteilis.
1
+2
0
Atbildēt
@andris902 > www.vecamate.lv 12.07.2011. 04.33
….drūmi!….bet – precīzs situācijas raksturojums…
0