Tautas partija pašlikvidējas

TP kongress ar 248 balsīm par un 26 pret izbeidz 13 gadus ilgo partijas darbību, lai nākotnē turpinātu “labējo politiku”

Pēc trīs stundas ilgām debatēm Tautas partijas kongress sestdien lielā vienprātībā atbalstīja valdes lēmumu likvidēt partiju, jo nesaredzēja jēgu ar šo “čaulu” startēt ārkārtas vēlēšanās un turpināt darbu Latvijas politikā.

“Paldies par visu, kas mums ir bijis un kas vēl būs,” valdīdams asaras, pēdējo kongresu un līdz ar to arī 1998.gadā paša dibinātās partijas darbu pēc vēsturiskā balsojuma noslēdza TP līderis Andris Šķēle.

“Ar šo lēmumu mēs izņemam labējo politisko piedāvājumu no Tautas partijas iedragātā korpusa. Mēs dodam labējai politikai iespēju sākt jaunu dzīvi vai precīzāk, mēs ļaujam tai turpināties,” uzrunā pirms lēmuma pieņemšanas sacīja Šķēle.

TP līderi savās runās atzina, ka šobrīd Latvijā pēc tās nav pieprasījuma un TP no labējās politikas ideju flagmaņa ir kļuvusi drīzāk par traucēkli šo ideju paudējiem, jo viņi bez argumentiem tiek brutāli noraidīti. “Tautas partija ir iestigusi un nav vairāk izkustināma – tā ir jaunā realitāte, kuras priekšā mēs šobrīd esam attapušies,” rezumēja Andris Šķēle.

Neviens no līderiem nepieminēja miljons latu lielo soda naudu, ko pēc galīgā tiesas sprieduma augustā TP var nākties samaksāt valstij par 9.Saeimas vēlēšanu aģitācijas kampaņā pieļautajiem vērienīgajiem pārkāpumiem.

Galvenā kritika tika vērsta pret zemo politiskās kultūras līmeni, ko piedāvā konkurenti. Šķēle norādīja, ka šobrīd Latvijas politisko vidi raksturo nevis ideju sadursme, bet gan  “naida runa”, tāpēc šādos apstākļos “ar saprāta balsi mums neizdosies pārkliegt populistiski monotono dārdoņu.” Viņaprāt, TP biedra karte ir kļuvusi par žņaudzošu cilpu, kas aizšķērso ceļu idejām, kuru dēļ partija tika radīta. “Tautas partijas oranžā biedra karte sāk līdzināties gandrīz vai savulaik dzeltenajai Dāvida zvaigznei pie apģērba – tā slēdz durvis, tā aprauj sarunas, nemaz tās neiesākot,” teica Šķēle.

Tomēr Šķēles runā ieskanējās arī paškritikas nots – TP esot savulaik ļāvusies kārdinājumam un kļuvusi “vienkārši par varas partiju”, nav nosargājusi savu politiku “tīru no kreisuma, no nepieļaujamiem kompromisiem, no zināma lētuma.” Līderis atzina, ka veiksmes atslēgu partija no rokām izlaidusi nevis krīzes laikā, bet pirms tās, 2006. gadā, kad “mūsu panākumi ļāva mums kļūt lepniem, bet lepnums uz sevi, kā zināms, ir nāvīgs grēks.”

“Ja kādam vēl liekas, ka dzinēji strādā, tad varu droši apgalvot, ka viņš maldās. Tā ir tikai lidojuma inerce,” situāciju raksturoja TP Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns, partijas likvidēšanu savā runā salīdzinot ar lidmašīnas ārkārtas nosēšanos – ja dzinēji ir apstājušies un nav vairs iedarbināmi, tad  galvenais ir glābt cilvēkus.

Zalāns piesauca gadījumu, kad pilots Ņujorkā veiksmīgi nosēdināja Hudzonas upē aviolaineri, kam bija bojāti dzinēji pēc sadurses ar Kanādas zosu baru.  “Ir nepieciešams nevis atjaunots, bet pilnīgi jauns ietvars aktīvu, atpazīstamu un saprātīgu politiku atbalstošu cilvēku pieaicināšanai, komandas fundamentālai atjaunošanai un paplašināšanai,” sacīja Zalāns.

“Tautas partijas smilšu pulkstenī smiltis ir iztecējušas. Mēs aizejam, lai labējās idejas Latvijā varētu dzīvot. Mēs aizejam, lai atgrieztos, katrs savā veidā, vietā un laikā. Mēs aizejam ar augstu un lepni paceltu galvu. Jo mēs mīlam šo valsti,” kongresā sacīja TP Jaunatnes organizācijas vadītājs Mārtiņš Zemītis. 

Zemītis secināja, ka pašreizējā Latvijas politiskā situācija pēc populistiskā un nelikumīgā Valda Zatlera lēmuma rosināt Saeimas atlaišanu viņam atgādina trīs citus brīžus Latvijas vēsturē, kad “aiz viltus lozungiem un izdomātiem ieganstiem jau reiz ir iznīcināta gan demokrātija, gan kapitālisms”. 

Proti, tā bijusi 1905.gada revolūcija, Kārļa Ulmaņa apvērsums 1934.gadā un padomju represijas 1949.gadā. “Muižu dedzināšana, apvērsums un deportācijas – šodienas Latvijas realitāte un dominējošā retorika biedīgi atgādina to priekšvēsturi, kas noveda līdz mūsu tautas atmiņā tik melni iekrāsotajām epizodēm,” teica Zemītis.

Tautas partija sāka darbu 1998.gadā – pirms 7. Saeimas vēlēšanām savu politisko spēku izveidoja divkārt valdību vadījušais bepartejiskais Andris Šķēle. TP ieguva lielāko balsu skaitu šajās vēlēšanās un kopš tā laika ieņēmusi prominentu lomu Latvijas politikā. Andris Šķēle vēlreiz veidoja valdību, bet TP vēlakais līderis Aigars Kalvītis vadīja Ministru kabinetu no 2004. līdz 2007.gada beigām, ieiedams vēsturē ar “septiņu trekno gadu” solījumiem pirmskrīzes laikā.

Straujš TP popularitātes kritums sākās pēc sadursmes ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu par drošības likumiem, kā arī mēģinājumiem nomainīt KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu. Kopš “Lietussargu revolūcijas” iespaidā Kalvītis atstāja premjera amatu, TP neatguvās pēc sabiedrības uzticības zuduma, līdz 10.Saeimas vēlēšanās nolēma startēt vienā apvienībā ar Aināra Šlesera vadīto LPP/LC un ar lielām grūtībām iekļuva parlamentā. Šobrīd TP popularitāte sabiedriskās domas aptaujās svārstās ap 1%.