Nedrīkst pieļaut, ka valsts nozadzēji nozog arī nākamās vēlēšanas
Valdis Zatlers uzrunā tautai nesauca vārdus, toties viņa nosauktajiem Saeimas atlaišanas iemesliem būtu jākļūst arī par Saeimas pirmstermiņa vēlēšanu galveno jautājumu. Tā ir «demokrātijas privatizācija», ne «tikai» valsts nozagšana, kuras sistemātiskums un mērogs jau padarījis to par it kā pašsaprotamu. Neminēdams vārdus, Zatlers nepārprotami nosauca arī demokrātijas privatizētājus — tie ir tie paši, kuri nepagurdami nozog valsti. Un ka tieši tā ir tā «ļaunuma sakne, kas šķir varu no sabiedrības».
Par tautas nobalsošanas iznākumu diezin vai jāšaubās. Lai atlaistu Saeimu, pietiks ar balsojušo vienkāršu vairākumu. Pēc tam tiks rīkotas Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas.
Vai jaunās Saeimas vēlēšanas pieliks punktu oligarhu patvaļai, būs atkarīgs no tā, vai godīga politika paliks to galvenais temats.
Vai ar Saeimas atlaišanu un jaunām vēlēšanām izdosies «pielikt punktu šauras personu grupas patvaļai», būs atkarīgs no tā, vai oligarhu vara un demokrātijas privatizācija no vienas puses un demokrātija, tiesiskums un godīga politika no otras paliks arī Saeimas pirmstermiņa vēlēšanu galvenais temats. Jo diemžēl Saeimas atlaišana paver plašas iespējas visu veidu populismam. Un pirmām kārtām jau tieši tie, kuri nozog valsti, mēģinās nozagt arī vēlēšanas, aizstājot šo galveno jautājumu ar jebkuriem citiem — no ekonomiskas un visādas citādas «stabilitātes» līdz Andra Šķēles apseglotajai demogrāfijai un, protams, visu labprāt piesauktajam tautas vēlētam prezidentam. Ja tas viņiem izdotos, nākamā Saeima būtu vēl sliktāka par pašreizējo.
Tāpēc milzīgā atbildība, ko prezidents Zatlers uzņēmās, ierosinādams Saeimas atlaišanu, viņam paliek vismaz līdz nākamās ievēlēšanai. Vai nu kā prezidentam, ja tiktu pārvēlēts amatā, vai nu citādi aktīvi iesaistoties politikā, taču, jācer, viņš neplāno tagad paiet malā un pa gabalu noraudzīties uz sava lēmuma sekām.
Saeimas balsojums ceturtdien pret KNAB un Ģenerālprokuratūras lūgumu veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās bija prezidenta lēmuma iegansts, un tieši šajā balsojumā tika novilkta arī skaidra līnija starp demokrātijas un tiesiskuma privatizētājiem un viņu pretiniekiem. Zatleram būtu pienākums pastāvīgi atgādināt par šo dalījumu.
Lai kā Saskaņas centra Jānis Urbanovičs, jau sākdams priekšvēlēšanu kampaņu, tagad šķendētos par tiem, kuri pašreizējā «pretdabiskā» valdībā esot nodevuši savus principus, viņš pats ar visu savu frakciju, balsodams par Šlesera pasargāšanu no tiesneša lēmuma, ir nepārprotami nolicis sevi oligarhu un tiesiskā nihilisma aizstāvju pusē. Putina Vienotās Krievijas un Ķīnas komunistu partneriem tā ir saprotama izvēle, taču tas ir jāatgādina ikreiz, kad viņi mēģinās uzmesties par godīguma un principialitātes sludinātājiem.
Taču ceturtdienas balsojums par Šleseru neatbrīvo arī otrajā līnijas pusē esošos no atbildības par līdzšinējo pielaidīgumu pret valsts nozadzējiem. Godīga politika un vispirms jau atklāta valoda par «kompromisiem» ir tas, ko Vienotība jau kopš šīs Saeimas vēlēšanām ir parādā saviem vēlētājiem. Parlamentārā republikā kompromisi vienmēr būs neizbēgami, tomēr Vienotības politiķi tos acīmredzami pārpratuši, uzskatīdami, ka pie šādiem kompromisiem pieder arī izvairīšanās par tiem runāt atklāti.
Dombrovskis par prezidenta skaidri un bez aplinkiem norādīto «ļaunuma sakni» izvēlējās izteikties kā grāmatvedis. Tonis būs jāmaina.
Pat pēc Zatlera uzrunas tautai Valdis Dombrovskis par prezidenta skaidri un bez aplinkiem norādīto «ļaunuma sakni» izvēlējās izteikties kā grāmatvedis — ka esot «būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas» (atlika vēl precizēt — par cik procentiem un kādā termiņā). Tā nav valoda, kas, kā cer premjerministrs, «nodrošinās politiskās kultūras un demokrātijas izaugsmi». Tonis būs jāmaina, ja cer atgūt pievilto vēlētāju uzticēšanos.
Skaidrs, ka Zatlera lēmums radīs virkni problēmu valdībai un parlamentam. Sākot jau ar prezidenta vēlēšanām. Prezidentu var neizdoties ievēlēt ne nākamnedēļ, ne arī atkārtotās vēlēšanās. Tādā gadījumā var rasties situācija, ka Saeima ir atlaista, un nav arī prezidenta, kas atbilstoši Satversmei sasauc tās sēdes līdz nākamās ievēlēšanai.
Savukārt valdība nu ir situācijā, kad tai vai nu ir jāturpina strādāt koalīcijā ar Lemberga privāto interešu pārstāvjiem (jeb, kā norādīja prezidents, turpināt skatīties «uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas»), vai nu jāveido jauna ar tādiem, kam izpratne par demokrātiju un tiesiskumu tāda pati kā oligarhiem.
Konstitucionālai krīzei, ja tāda rastos, būs jāatrod risinājums — nav jau citas izvēles. Bet valdības un Saeimas lielā problēma — «ieradums justies komfortabli melu gaisotnē» — nav radusies tāpēc, ka beidzot ir nosaukta no valsts augstākās amatpersonas tribīnes. Taču, reiz nosaukta, tā ir jāpārvar. Obligāts pirmais solis būtu pārstāt izlikties, ka tā nav problēma, un sākt beidzot runāt par to bez aplinkiem un pārprasta «politkorektuma». Kā teica prezidents, pielikt punktu tam, ka «domājam vienu, runājām citu, darām vēl kaut ko citu».
Prezidenta «rīkojums nr.2» — ierosinājums atlaist Saeimu — ir pirmais šāds Latvijas valsts vēsturē, un diskusijas par to turpināsies vēl ilgi. Taču diskusijas par to, vai tas bija jādara un vai šāds risinājums ir samērīgs, būs ar atpakaļejošu datumu. Rīkojums ir stājies spēkā. Referendums notiks, pēc tam acīmredzot arī Saeimas vēlēšanas. Rezultāts ir grūti paredzams, risks iegūt sliktu ir liels.
Toties itin vienkārši bija paredzams, kas notiktu, ja Zatlers nebūtu uzdrošinājies rīkoties tik radikāli. Saeimas balsojums par Šleseru bija tikai simptoms, kas parādīja to pašu sērgu, ko zinām kā pašreizējo «politisko kultūru». Tieši tāpat, kā šīs Saeimas vairākums rīkojās ceturtdien, pirms tam bija konsekventi rīkojies arī šis pats oligarhu vairākums iepriekšējā Saeimā, līdz to — smejies vai raudi — piebremzēja globālā ekonomiskā krīze. Šīs bremzes ir noņemtas. Un «sarkanā kvadrāta» vairākums ceturtdien atsāka demokrātijas un tiesiskuma privatizāciju — pēc prezidenta amata privatizēšanas tiktu iznīcināts KNAB, pēc tam pabeigta Satversmes tiesas privatizēšana, pēc diviem gadiem, kad beigtos pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja pilnvaras, LŠŠ jeb 3A korporācija pārņemtu galveno valsts drošības dienestu. Nemaz nerunājot par zemāka līmeņa amatiem. Valsts varētu kļūt par dažu personu privātu darījumu objektu.
Zatlera lēmums pats par sevi to nenovērš. Prezidents ar to tikai nodevis tautai «varu lemt par savu turpmāko likteni». Būtu nepiedodami neizmantot iespēju atlaist ne tikai Saeimu, bet pēc tam vēlēšanās arī oligarhus un viņu iekopto melošanas «kultūru».
Komentāri (158)
silvija_vitina 29.05.2011. 08.18
Žurnālistiem bija, ir un būs ārkārtīgi liela nozīme sabiedriskās domas veidošanā. Vakardien Daukštes “komentārs” TV mani īpaši nepārsteidza formas ziņā, jo neko citu kā neatbalstīšanu viņa nedrīkstēja teikt. Tomēr mani pārsteidza, ar kādiem argumentiem viņa pamatoja it kā savu viedokli – ka Zatlers esot sodījis jauno Saeimu par vecās nedarbiem. 9.Saeima tika pieminēta, tas tiesa, bet kā salīdzinājums tam, kas notiek šodienas Saeimā. Man tomēr ir jautājums, vai žurnālists drīkst izteikt klaji nepatiesus apgalvojumus? Tā nebija interpretācija, tā bija fakta sagrozīšana. Vai tas ir savienojums ar žurnālista ētiku? Ko saka žurnālistu cunfte?
3
Arcijs > silvija_vitina 29.05.2011. 11.09
Daukšte 100.panta preses klubā reiz bija sašutusi, ka pensionāri noteikti neziedošot neko no savām pensijām, lai atbalstītu jaunās ģimenes (?!). Tā nu tiešām ir kategorija, no kuras paņemt! Labi, ka Ilga Kreituse nolika viņu pie vietas. Un tādas neadekvātas “domas” šai dāmai izsprūk ik pa laikam.
0
elinaliepina > silvija_vitina 29.05.2011. 09.19
Kurš gan kādreiz būtu ņēmis par pilnu Daukštes viedokli, ja nu tikai par lietām, kas pilnīgi neattiecas uz Latvijā notiekošo!
0
dace_ampermane > silvija_vitina 29.05.2011. 08.22
Daukšte ir Lembes istabene
0
mary75 29.05.2011. 08.22
Kaut V zaudējusi daudz no tās uzticības, kas tai kādreiz bija, tās uzdevums, kā teica Ozoliņš, visu priekšvēlēšanu kampaņu skaidrot cilvēkiem tikai vienu – ka taisni demokrātijas privatizācija un politiskā korupcija ir tas, kas noveda valsti un cilvēkus līdz tādai situācijai, līdz nabadzībai, līdz absolūtai varas un sabiedrības atsvešinātībai.
Diemžēl, sadarbojoties vai, faktiski, pakļaujoties Lembergam ( par sadarbību to varētu saukt, ja V, kā jau teica Ozoliņš, atklāti runātu, kāpēc pieņemti tādi vai šādi lēmumi, nevis sāktu spēlēt pēc Lemberga noteikumiem) zaudēja lielu daļu no tās uzticības, ko baudīja.
Manuprāt, līdzīgā gaisotnē jāveido sava vēlēšanu kampaņa arī VL, liekot šos momentus pirmajā vietā, un “nacionālos” jautājumus otrā vietā, jo VL vecais elektorāts nekur nepazudīs, tai vajadzētu mēģināt piesaistīt ZZS elektorātu, jo daļa V elektorāta tāpat tur aizies.
VL, ar visiem trūkumiem, ir daudz labāks variants par “sarkano kvadrātu”.
Visa uzmanību būtu jāvērš ZZS lomas un īstā satura izskaidrošanai, cik tā ir “nacionāla”, “valstiska”, cik tie ir “paši noteicēji savā zemē”, un kā viņi glāba “latvisko un tautisko” Šleseri no nepatikšanām.
PLL, pēc manām domām, var arī netikt, ja es pārāk labi nedomāju par Latvijas vēlētāju.
V beidzot būtu jāsaprot, ka, sēsties spēlēt pie viena galda ar blēžiem nevar, un, ja tas, tomēr, ir jādara, vienīgā iespēja nezaudēt ir spēle ar pilnīgi atklātām kārtīm un informējot cilvēkus par katru savu gājienu, tas likvidētu galveno blēžu priekšrocību – slepenību, un arī viņu rīcība un tās motivācija būtu kā uz delnas.Nu tas viss, saprotams, svarīgi, ja V pati nav vēl nolaidusies līdz ZZS līmenim, cerams, ka vēl ne, izņemot atsevišķus cilvēkus.
SC lomas atmaskošanai arī jāveltī uzmanība, bet, tam ir savs stabils elektorāts, un tur, diemžēl, galvenokārt balso pēc nacionalās piederības.
Mežonīgi bail, ka V atkal nespēs saņemties un PR kampaņa tai būs tikpat bezzobaina, kā pirms iepr. vēlēšanām.
Tagad tai nav tāda uzticība.
Un vēl bail no tautas apātijas un politiskās muļķības, balsojot par tādu ZZS vai nebalsojot vispār, tipa “visi viņi tur ir vienādi”.
Viss SC un PLL, kā arī ZZS elektorāta lielākā daļa nešaubās, tie visi būs uz strīpas.
Tagad jau bez kādiem pārspīlējumiem izšķirsies valsts un tautas liktenis.
Diemžēl, vairums TV ir kampēju rokās, tāpat prese, un šo te nopirkto “žurnalistu” rīcību, palīdzot iznīcināt pašiem savu valsti, var tikai salīdzināt ar ZZS un PLL “deputātu” rīcību, šie cilvēki ļoti labi saprot, ko dara, un par putas bļodu pārdevuši visu, kas atšķir Pilsoni no vienkārši iedzīvotāja un verga vai pakalpiņa.
9
Aleksejs Dimitrovs > mary75 29.05.2011. 09.52
Diemžēl ar ZZS lomas “izskaidrošanu” tautai vien nepietiks, jo viņiem šodien ir spēcīgākais uz lumpeņu zemapziņu orientētais PR kā rezultātā no vakardienas lielākais ieguvējs būs tieši ZZS.
Bet ja runā par cīņu pret oligarhiem, tad kas liedza 20 gadu laikā ieviest sākuma deklarāciju vai liegt ofšoriem piedalīties privatizācijā un valsts un pašvaldību pasūtījumos (jo tā mūsu nodokļu nauda tiek virzīta uz korumptīvo darbību finansēšanu)? Kas liedza prezidentiem rosināt šādus likumprojektus? Kas liedza Saeimai pieņemt šādus likumus?
Tie nav, protams, pietiekoši nosacījumi lai izskaustu korupciju, bet lai būtiski apgrūtinātu – nepieciešami gan.
Tad kas liedza? – Varas partija, jo tās finansēšana notiek caur šīm shēmām un nav svarīgi kādas ir šīs Varas partijas elementi. Kā piemērs – Dombrovska nekustamo īpašumu shēmiņa, pat viņam sagribējās nogriez no burbuļa savu gabaliņu, ko nu par pārējiem.
0
Signija Aizpuriete > mary75 29.05.2011. 08.30
—–
Nepārspīlējiet – nekas tāds grandiozs kādās jaunās Saeimas vēlēšanās neizšķirsies.Pirmā Saeimas atlaišanas reize ir pati foršākā, jo kad sekos nākamās, tad sajūsma par ikdienišķajām demokrātiskajām izpriecām vairs nebūs tik liela.Labāk ķeramies pie ”mājasdarba”, kas divdesmit gados vēl nav paveikts!? Kas neatcerās, tam atgādināšu viedos vārdus:
”(..)- tā būs traģēdija, ja vistuvākajā laikā nespēsim definēt jaunu Latvijas ideju, tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā, tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam, tādu, kas garantēs patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī. Tādu, kas iedvesmos dzīvei, darbam un mīlestībai.”
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas runa Saeimas 2011. gada 4. maija svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 21. gadadienai
http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/18442-saeimas-priekssedetajas-solvitas-aboltinas-runa-saeimas-2011-gada-4-maija-svinigaja-sede-par-godu-la
0
Signija Aizpuriete > mary75 29.05.2011. 09.03
—-
Nepietiek ar demokrātiskajām izpriecām divdesmit gadu laikā? Nav vēl ”pielecis” par reālās demokrātijas likumsakarīgajām sekām?
Nu tad priecājamies tāļāk, jo ‘demokrātija’ uz vidējo latvieti atstājusi un atstās tādu pat efektu kā alkohols uz Z-Amerikas pamatiedzīvotājiem indiāņiem. Ne bez iemesla jau indiāņus eiropieši iepazīstināja ar alkoholu, ne bez pamata Kārlis Ulmanis i demokrātus, i alkohola tirdzniecību pēc 1934.g.15.maija (tāpat kā ‘oligarhiņus’) centās ierobežot. Jāceļ tautas/sabiedrības kultūras līmenis, jāpaaugstina IQ/intelekts – un tad jau varēs saprātīgāk spriest par demokrātiju.
0
mary75 > mary75 29.05.2011. 22.27
Nu, nezinu gan, ja jau blēdim pilnībā ļaut diktēt noteikumus, labāk tad vispār pasēdēt maliņā, savādāk pats pārvērtīsies par blēdi.
0
elinaliepina > mary75 29.05.2011. 09.56
Varbūt “vidējam latvietim” jāuzstāda IQ testa barjera – nevari sasniegt normālu līmeni, netiec pie balsošanas? Būtu interesanti rezultāti :)
0
Arcijs > mary75 29.05.2011. 11.36
Džeris
“…spēlēt pie viena galda ar blēžiem nevar, un, ja tas, tomēr, ir jādara, vienīgā iespēja nezaudēt ir spēle ar pilnīgi atklātām kārtīm…”
Pēc žanra likumiem neviens blēdis nespēlēs ar atklātām kārtīm, viņš piecelsies un aizies no kāršu galda. Jautājums – kāpēc ar blēdi vajadzēja spēlēt? Droši vien tāpēc, ka bez viņa nevarēja iztikt. Bet tādā gadījumā noteikumus diktē viņš. Kas arī bija jāpierāda. Un kas arī notiek. :)
0
mary75 > mary75 29.05.2011. 10.14
Nē, jāievieš kādreizējā Lielbritānijas sistēma – balso tikai tie, kas maksā nodokļus, taisni tad Lielbritānija saimniekoja visā pasaulē.
Saprotams, ka neiespējami, bet, demokrātija pie neizglītota un nabadzīga elektorāta var beigties arī ar Bolīviju vai Hondurasu, tur arī demokrātija.
0
mary75 > mary75 29.05.2011. 08.55
Un kas tad ir galvenais “mājasdarbs”, kas šai valstī jāizdara, ja ne oligarhu diktāta un demokrātijas privatizācijas novēršana?
Ja tas netiks izdarīts, nekam citam nav nozīmes, jo taisni tas ir Latvijas visu nelaimju cēlonis, pārējais viss tam pakārtots.
Nu vēl, saprotams, Latvijas deputātu bezatbildība, pērkamība un absolūta nespēja valsts interses stādīt ja ne augstāk, tad kaut vienā līmenī ar personiskām.
Un tas, ka šī Saeimas vairākums to nedarīs, jo ir vai nu pilnībā nopirksts, kā PLL un ZZS, vai kalpo nopirktajiem savu šauro politisko mērķu sasniegšanai, kā SC, ir skaidrs, tātad, nav citas izejas, kā jaunas vēlēšanas.
Nu, ja atkal būs tāds spēku samērs, tad, skaidrs viens – latvieši savu valsti nav pelnījuši, atliek visiem doties projām un pēdējam izslēgt gaismu.
Visi, dabiski, to neizdarīs, bet, daudzi gan, ne visiem pieņemams dzīvot Lemberģijā.
0
elinaliepina > mary75 29.05.2011. 10.01
Sorry, pirmkārt, IQ testu pildīt politiķiem, kuri piesakās kandidēt! Un publiski, televīzijas translācijas tiešraidē!
0
itommy_ 29.05.2011. 06.58
Ja būs labs piedāvājums no partiju puses jaunajām vēlēšanām, tad vēlētājs ies un balsos, arī tie, kuri iepriekš palika mājās. Un nobalsos par labajām, nevis sliktajām partijām. Līdz šim laba piedāvājuma latviešiem faktiski bija maz. Pat Vienotība – tāda kašķa mārciņu apvienība bez makroekonomiskā potenciāla, bet vismaz ar pretkorupcijas un godīguma karogu, verēja dabūt vairāk balsu, ja vien tur uzmeklētu kādu ideologu ar spējām uztaisīt normālu programmu un pārliecināt valdi (valdes) to īstenot.
Vienotībai jāatrod jauns vadītājs, un tas nevar būt neviens no pašreizējiem trim līderiem. Ir nopietni jāpiedomā, vai vadītājs vienlaicīgi ir premjera kandidāts vai nav. Vai tas var būt Dombrovskis? Piekrītu A.Ozoliņam, ka joprojām Dombrovskis daudzviet spriež kā grāmatvedis, iedomājoties sevi par pietiekami lielu ekonomistu un valsts vadītāju esam. Bet faktiski viņa sniegums valsts plānotas attīstības kontekstā ir ļoti vājš. Ja viņu kāds nepārliecinās pielikt sev pie labās rokas spēcīgu makroekonomistu, viņš drīz vien nebūs vairs ne premjers, ne arī cerīgs partijas vadītājs.
Tai pašā laikā ir niša jaunam politiskajam spēkam ar ļoti līdzīgu ideoloģiju kā Jaunajam laikam un SCP. Ja JL, SCP un PS nespēs uzbūvēt demokrātiski veidotu partijas vadības mehānismu un labi funkcionējošu partijas biedru komunikācijas sistēmu, tad citas jaunas partijas izredzes, pašai modernu funkcionēšanas mehānismu realizējot savā vidē, uzlabotos. Jaunā partija varētu tapt saistībā ar Zatleru, bet pie nosacījuma, ka viņš tur nebūs vienīgais ķēniņš un dievs. Faktiski būtu izmantojams Zatlera vārds, lai palaistu lietas, un tas jau būtu daudz. Jaunā partija varētu pavirzīties uz latvisko lauku ideoloģijas pusi, piemēram, bet Vienotība tad uz krievvalodīgā pilsētnieka pusi, vai otrādi. Tas noņemtu balsis gan ZZS, gan Saskaņai, un ļautu konkretizēt partijas piedāvājumu un sameklēt atbilstošāku mērķauditoriju, tādējādi piekļūstot tuvāk elektorāta prātiem.
ZZS ir dabūjis pamatīgu un pelnītu pliķi, un ja būs atbilstošs piedāvājums no kāda cita, par hūtistiem ies balsot daudz mazāks vēlētājus skaits. Zināma neapmierinātība ir arī demokrātiskajiem krieviem ar Saskaņu un krievebreju piparbodīšu invāziju, un te ir vēlētāju piesaistes iespēja.
Rezumējot, es uzskatu, ka tiem entuziastiem, kuri vēlas būt sekmīgi politiķi un grib gūt panākumus kā partiju līderi, visupirms jāsāk ar demokrātiska partijas modeļa uzbūvi – tai skaitā jāizfunktierē, kur un kā dabūt naudu, kā iesaistīt ikdienas darbā partijas biedrus un veicināt un stimulēt spējīgākos, tai pašā laikā atšujot visvisādus uzmācīgos ar pašlabuma meklējumiem, un jāspēj distancēties no sērgas ar radiem, draugiem un klasesbiedriem amatos kontrolējamajā valsts sektorā un pašā partijas iekšienē.
Politiskā smirdoņa un kā rezultāts bremzēta ekonomiskā attīstība , kas te 20 gadus nomāca valsti, nāk no partijām un to līderiem. Ja kādam vai kādiem uzdotos uzbūvēt pietiekami lielu, gudru un demokrātisku partiju, noteikti vēlētājs pavilktos un balsotu par to.
3
0
-10
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+12
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > itommy_ 29.05.2011. 08.22
—–
Par kādu tādu ideoloģiju iet runa? Par pēdējo divdesmit gadu laikā īstenoto t.s. neo-liberālo? Sekas pēc divdesmit gadiem ir graujošas, bet apmaksāt rēķinus ideologiem nav vēlmes – lai apmaksā ”bāleliņi”-oligarhi!? Veikls triks, tikai nenostrādās vairs tik efektīvi kā 1990-o gadu sākumā.
0
Haimiks♂ > itommy_ 29.05.2011. 08.22
..atvaino..bet Vienotībai jau TIKAI ”tas karogs ”’arī plīvoja VĀRDOS!! DARBOS?? diemžēl es liktu = ar visām citām grupiņām!!!Vēlēšanās domājudaudz balsis viņi savāca kā ”mazākais ļaunums” nevis tāpēc ..nu tālāk domāju nav vērts izteikties ..tas zināms tāpat!!!Galvenais ka otrā dienā pēc vēlēšanām VISI kļūst kaut kā ļoti vienādi!! (salauztie lietussargi!!!)
0
itommy_ > itommy_ 29.05.2011. 09.12
Ar ideoloģiju es biju domājis nevis kādu konkrētu politisko ideoloģiju saskaņā ar akdēmisko klasifikāciju, bet gan orientāciju vispār (nesaisītu ar seksu :-)). Piekrītu, ka iepriekšējās vēlēšanās par Vienotību galvenokārt balsoja kā par mazāko ļaunumu. Ja Vienotības divas lielākās problēmas – vadības savstarpējie kašķi un vājais ekonomiskais piedāvājums – tiktu novērstas, par viņiem nobalsotu vairāk.
Faktiski man toreiz likās, ka Vienotība spēpj savu patieso stratēģiju ekonomiskās attīstības ziņā, bet pēc ievēlēšanas viņi nāktu klajā ar īsto programmu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka apvienībā bija viens otrs ļoti cerīgs ekonomists, kā idejas būtu riskanti publiskot pirms vēlēšanām, lai konkurenti un vēlētāji nesāktu nepamatoti piesaukt devalvācijas bubuli un raudāt par nabaga kredītņēmējiem eirovalūtā.
Atcerēsimies, Vienotības programmā akcents tika likts uz ES fondu sastrukturēšanu, šķiet, trīsarpus miljardu apjomā, ar šo naudu taisot attīstību.
Bet kas notika pēc vēlēšanām? Pilnīgs bullšits! Spējīgos ekonomististus pat nelaiž klāt pie ratiem, vadošajiem pašiem ideju nekādu, bet JL kontrolētajās ministrijās (FM un EM) ar struktūrfondiem joprojām bardaks. Kas traucē? Lembergs? Nu droši vien jau gaisu jauc, bet diez vai tik lielā mērā, ka neko pozitīvu darīt nav iespējams. Katrā ziņā tagad varbūt zemniekus izsviedīs no koalīcijas, tad vairs nebūs uz ko rādīt ar pirkstu.
Apkārt Latvijai dažās citās valstīs ekonomika strauji kāpj, tas neapšaubāmi pavelk arī mūs mazliet uz augšu, kad viņi no mums vairāk iepērk. Bet tas ir tikai sekundāri, primāri mēs joprojām esam bedrē. Plānu nav, stratēģijas nav, kompetenta ģenerālstratēģa nav. Kaut kādas vāvuļošanas par vietējās nokijas meklējumiem. Nebūs nekādas nokijas un nekādu citu laimes lāču. Valsti jāattīsta visos sektoros atbilstoši ģeopolitiskajam novietojumam un pieejamajiem resursiem, cita lieta – var sākt ar kaut ko vienu un kādā noteiktā sektorā, kādā noteiktā apjomā, jo visu uzreiz pacelt nevar. Bet plānam noteikti jābūt – ar ko sāksim un kā, kur koncentrēsim spēkus un līdzekļus vispirms.
Ja nav nu pilnīgi galīgi nekādu ideju šai valdībai, tad es ieteiktu apskatīties Dānijas ekonomisko struktūru, viņi kaut kā mums ir, šķiet, visatbilstošākie.
0