Kalnmeiers aicina pārskatīt deputāta imunitātes nosacījumus

Ģenerālprokuratūra apņēmusies noskaidrot “informācijas nopludinātājus”

Pēc Saeimas balsojuma, neļaujot veikt kratīšanas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicinājis nopietni pārskatīt Saeimas deputāta imunitātes nosacījumus. Par to Kalnmeiers pastāstīja piektdien intervijā Latvijas Radio.

“No vakardienas notikumiem ir pamats izdarīt secinājumus par deputāta imunitātes institūta būtības pārskatīšanu, jo vakar parādījās šis bezjēdzīgums, līdz kādam tas ir novests,” sacīja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers precizēja, ka kopš 2005.gada spēkā stājies Kriminālprocesa likums neparedz ģenerālprokuroram pienākumu vēstulē apstiprināt deputāta izdošanu. “Savā pirmajā vēstulē es vēlreiz norādīju uz to, ka nav saskaņotas šīs normas un kriminālprocesa likums nosaka, ka šādu ierosinājumu raksta procesa virzītājs. Komisija to iztulkoja kā atteikumu. Nekavējoties, kad šī informācija parādījās, sekoja vēl viens mans iesniegums, ļoti vienkāršotā, nepārprotamā formā, kurā es atkārtoti paudu to, ka izmeklēšanas gaitā ir iegūts pietiekoši daudz informācijas, kas dod pamatu izdarīt šo kratīšanu,” intervijā radio sacīja Kalnmeiers.

Ģenerālprokurors atzina, ka deputāta imunitātes institūts nav pārdomāts: “Lai saņemtu atļauju veikt kādu sevišķā veidā veicamu pasākumu, piemēram, sarunu noklausīšanos [..], atbildīgā amatpersona ar ierosinājumu griežas pie īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša, kas izlemj – sankcionēt vai nesankcionēt šāda veida pasākumu un uz kādu termiņu. Šajā gadījumā Saeimas piekrišanu neviens neprasa.. Operatīvās darbības likums neizdala īpaši Saeimas deputātu – viņš ir tāds pats cilvēks kā jebkurš cits, ja tiek turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu,” paskaidroja Kalnmeiers.

Viņš rosināja, ka par atļauju veikt kratīšanu pie Saeimas deputāta varētu lemt viens vai trīs Augstākās tiesas tiesneši. “Ja jau reiz Operatīvās darbības likums ir deleģējis sankcionēšanas tiesības Augstākās tiesas tiesnesim, tad kamdēļ nevarētu deleģēt arī kratīšanas sankcionēšanas vienam vai trīs Augstākās tiesas tiesnešiem,” uzskata Kalnmeiers. Viņaprāt, tas noņemtu spriedzi no Saeimas pieņemt šādu lēmumu, ļautu saglabāt konfidencionalitāti un arī nodrošinātu ātrumu.

Vienlaikus deputāta saukšana pie kriminālatbildības, pēc Kalnmeiera domām, varētu palikt Saeimas kompetencē, jo kriminālvajāšanu sāk prokurors, savācot pietiekamu daudzumu pierādījumu.

Kalnmeiers arī noliedza izmeklēšanas saistību ar prezidenta vēlēšanām, jo darbības veicināja informācijas noplūde. “Ja vēl tiktu gaidīts pēc prezidenta vēlēšanām, tad jau visu šo darbību veikšanai praktiski vairs nebūtu nekādas jēgas,” sacīja ģenerālprokurors.

KNAB pārstāve Ieva Karlsberga arī pastāstīja, ka ģenerālprokuratūra vērtēs iespējamo informācijas noplūdi par KNAB šonedēļ veiktajām kratīšanām. Biroja priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe ir sazinājusies ar Ģenerālprokuratūru un noskaidrojusi, ka tā vērtēs iespējamo informācijas izpaušanas faktu.

KNAB veiktās kratīšanas sankcionēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns, tomēr tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis aģentūra LETA norādīja, ka par 20.maijā iesniegtajiem ierosinājumiem tiesā zinājuši tikai trīs cilvēki. No ierosinājumu saņemšanas līdz pat šim brīdim tie tiek uzglabāti seifā, slēgtā tiesneša kabinetā, sacīja Sadauskis.

Turklāt Sadauskis arī uzsvēra, ka laikraksts NRA 25.maijā rakstīja, ka “jau vairāk nekā nedēļu politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās klejo baumas, ka Juta Strīķe [..] gatavo kārtējo skaļo specoperāciju ar kāda politikas smagsvara aizturēšanu”, taču tiesā jebkāda informācija par kriminālprocesu nonāca tikai 20.maijā, kas bija mazāk nekā nedēļu pirms minētās publikācijas. Turklāt tiesā saņemtā informācija bija tikai par kratīšanām, nevis citām speciālajām izmeklēšanas darbībām, atzīmēja Sadauskis.

Jau vēstīts, ka portāls Ir.lv bija starp pirmajiem, kas informēja par vērienīgajām kratīšanas operācijām.