Viss jau izlemts

Bijušie prezidenta amata kandidāti par tirgošanos Saeimas aizkulisēs

Pirms kāda laika kārtējās preses relīzes saturs vēstīja Saeimas deputātu uzskatu, ka 2011.gada svarīgākais notikums Latvijas politikā būs jūnija sākumā paredzētās Valsts prezidenta vēlēšanas.

Ceturtdien oficiāli tika uzsākta Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšana. Kāds ir bijušo Valsts prezidenta amata kandidātu viedoklis par pašlaik Saeimā notiekošo, potenciālajiem amata kandidātiem un spilgtāko mirkli savas kandidatūras laikā?

Aivars Endziņš (prezidenta amatam kandidēja 2007.gadā)

Pagaidām varu minēt tikai vienu vārdu – Valdis Zatlers -, kurš viennozīmīgi tiks izvirzīts kā oficiāls kandidāts prezidenta amatam. Jautājums ir par to, vai būs kāda alternatīva, kāds cits kandidāts? Iespējams, viss notiks tāpat, kā iepriekš – pēdējā brīdī. Pārējais, kas ir izskanējis masu medijos par iespējamo kandidatūru – Ingunu Sudrabu, Solvitu Āboltiņu, Liepājas Sesku vai kādu citu -, ir tikai aizkulises. Saeimas aizkulisēs būtībā notiek tirgošanās starp partijām.

Manuprāt, Valdis Zatlers pa šiem gadiem ir pietiekami audzis. Iespējams, ka Zatlera iniciatīvai gan attiecībā uz Saeimas atlaišanu, gan iespējamiem Satversmes grozījumiem nosaka to, ka pašlaik pie varas esošie politiķi konkrētu nostāju nepauž. Būtībā es domāju, ka Zatlers varētu tikt ievēlēts atkārtoti.

Mana spilgtākā atmiņa no laika, kad kandidēju, ir tas, ka viss jau iepriekš ir nolemts, bet pārējais ir vienkārši tāda teātra izrāde un farss, nekas cits. Acīmredzot, tas pats notiks arī šoreiz – par ko Saeima būs vienojusies, par to arī balsos.

Vaira Paegle (prezidenta amatam kandidēja 1999.gadā)

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka visādi brīnumi var notikt vēlēšanu dienā un vēlēšanu naktī. Šobrīd kaut ko prognozēt būtu pilnīgi pāragri. Manuprāt, aizkulisēs notiek milzīga tirgošanās, kā rezultāts būs redzams vēlēšanu naktī.

Es ceru, ka parādīsies vēl kāds kandidāts, jo tāda situācija, kad prezidenta vēlēšanās ir tikai viens kandidāts, demokrātiskā valstī man ir pilnīgi nepieņemams. Valsts prezidenta kandidātu sarakstā labprāt redzētu Egila Levita vārdu.

Teikšu tā, ka mani nemaz neuztrauc fakts, ka netiku ievēlēta. Spilgtākais notikums no mana kandidatūras perioda ir milzīgais gandarījums par laiku, kad braucu pa Latviju un iepazinu sevi, satikos ar Latvijas ļaudīm un iepazinu savu redzējumu par Latvijas nākotni.

Raimonds Pauls (prezidenta amatam kandidēja 1999.gadā)

Man viedokļa nav absolūti nekāda. Es nemaz nezinu, kas tur var būt par kandidātiem. Cik man ir zināms, tie balsotāji būs Saeima, ne jau mēs, kas tiek saukti par “tautu”. Droši vien, ka Saeimā jau viss ir izlemts, ir izveidoti grupējumi, kā tas parasti notiek. Ko tur darīt, tādi jau mēs esam.

Neticu, ka var parādīties kāda personība, kura valstī ieviestu kārtību. Manuprāt, Valdim Zatleram ir diezgan lielas iespējas, bet no tiem zēniem Saeimā neko nevar zināt. Es atbalstu tos, kuri norādīja, ka kaut kam vajadzēja būt pirms vēlēšanām – kandidātu cīņa, kā tas notiek visā pasaulē. Kā piemērs, minams LU rektora amatu kandidātu debates, kad pastāv vairāki pretendenti un diskutē.

Visspilgtākais moments no manas kandidatūras ir tas, ka es no turienes aizgāju prom. Man pastāvēja visas iespējas tikt ievēlētam, jo bija liels atbalsts. Tomēr man bija pietiekami daudz prāta, lai atkāptos. Man ir cita specialitāte, kurā es jūtos kā zivs ūdenī. Ja es būtu kļuvis par prezidentu, dažu nedēļā kā cilvēks tiktu iznīcināts.

Anatolijs Gorbunovs (prezidenta amatam kandidēja 1999.gadā)

Pašlaik politikai nesekoju, tāpēc neesmu eksperts, lai sarindotu un uz plauktiņiem liktu potenciālos amata kandidātus. Zinu, ka Zatlers ir vienīgais kandidāts un vairākums izsakās, ka viņš varētu turpināt otru termiņu.

Man tādu spilgtu atmiņu nav. Par to, ka nesavācu vajadzīgo balsu skaitu, man lielu emociju nebija, jo pati partiju izvirzīšanas sistēma ir savstarpēji nesaskaņota. Manuprāt, partiju kandidātu izvirzīšanas sistēmas trūkums ir sacensības neesamība – ja viena partija balso, otra nebalso, trešā virza vai nevirza savu kandidātu, tad partiju izvirzītajiem kandidātiem nav jēgas, ko apliecināja arī pagājušās vēlēšanas. Mana kļūda faktiski bija tā, kas es piekritu kandidēt, kaut gan bija skaidrs, ka ievēlēts netikšu. Piekritu kandidēt tikai mīļā miera labad.