Ņemcovs: Latvijā atrisinātas politiskās, nacionālās problēmas

Putins ar Latviju karot nesāks, taču nepilsoņu problēma esot jāatrisina

Latvija ir atrisinājusi politiskās un nacionālās problēmas un, lai arī joprojām aktuāls ir nepilsoņu jautājums, arī tam risinājums tiks rasts. Šādu pārliecību ceturtdien intervijā laikrakstā “Neatkarīgā” pauž bijušais Krievijas valdības vicepremjers Boriss Ņemcovs, tagad Tautas brīvības partijas un premjerministra Vladimira Putina opozīcijas līderis.

 

Viņš vērtē, ka Latvijas situācija stipri atšķiras, piemēram, no Gruzijas, kas īsteno savu prorietumniecisko politiku, taču nav Eiropas daļa. “Tā [Gruzija] ir daudzās pozīcijās guvusi panākumus, piemēram, Saakašvili uzvarēja korupciju. Daudzviet tā nav guvusi panākumus. Savukārt jūs esat citā attīstības stadijā. Jūs esat atrisinājuši politiskās un nacionālās problēmas,” uzsvēra Ņemcovs.

 

“Protams, ir nepilsoņu problēma, kuru nāksies risināt tik un tā. Un to jūs atrisināsiet,” pārliecību pauda politiķis. Viņaprāt, tas būtu iespējams, piemēram, nepilsoņu bērniem sākot dot pilsonību vai risinājumu rodot citādos veidos. Viņš uzsver, ka mazai valstij 30% no iedzīvotāju – nepilsoņu nav normāla situācija, jo attīstība balstās uz integrācijas un globalizācijas, attiecībām ar citām valstīm.

 

“Tā kā jūs esat ES un NATO, jums nedraud nedz kādas valsts ekspansija, nedz karš. Tikai kāds trakais var iedomāties, ka Putins sāks karot ar Latviju,” saka Ņemcovs. ”Kāpēc Putins nav kritis histērijā attiecībā uz Latviju? Tāpēc, ka jautājums ir atrisināts: jūs esat Eiropas sastāvdaļa. Lieka ir diskusija par to, kas ir vecākais brālis – Maskava vai Brisele,” norāda Ņemcovs.

 

Vienlaikus Ņemcovs norāda, ka Latvijas prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Maskavā nebija vēsturisks pagrieziens, taču svarīga cilvēcisko attiecību regulēšanā. “Zinu, ka daudzi uzskatīja šo vizīti par vēsturisku. Es gan tā nedomāju. Tā bija svarīga lieta cilvēcisko attiecību regulēšanā, taču tas būtu pārspīlējums uzskatīt šo vizīti par vēsturisku pagriezienu,” norāda politiķis.

 

Ņemcovs atzīst, ka savulaik radītā programma krievu repatriācijai, tostarp no Latvijas, ir izgāzusies, jo repatriantu ir ļoti maz. “Četru gadu laikā uz Krieviju repatriējušies kādi 3000 cilvēku no visām Baltijas valstīm. Saprotiet, muldēt var jebko, tostarp arī Rīgā, bet doties dzīvot uz valsti, kur valda milzīga korupcija un ksenofobija, – to diez vai gribēs daudzi cilvēki. Diemžēl Putins radījis nepievilcīgas valsts tēlu. Es viņa vietā radītu pievilcīgas valsts tēlu. Manuprāt, cilvēkiem ir tieksme dzīvot tur, kur ir labāk, nevis tur, kur ir sliktāk. Tāpēc cilvēki ne par kādu naudu nebrauks uz Krieviju,” norāda Ņemcovs.

 

“Latvijā tagad ir milzīgas ekonomiskās problēmas, un varētu šķist, ka cilvēkiem bariem vien vajadzētu bēgt uz Krieviju. Nekas tamlīdzīgs nenotiek: viņi bēg uz Eiropu! Manis pieminēto 200 000 Latvijas ekonomisko bēgļu vidū ir daudz krievu, esmu daudzus saticis ne tikai Lielbritānijā, bet arī Romā, Itālijā un pat Polijā,” piebilst politiķis.

 

Jau vēstīts, ka šī gada Krievijas parlamenta vēlēšanās Ņemcovs mēģinās savu politisko spēku ievest valsts likumdevējā.