Latvijas Banka: “Parex” pauž vēlmi pārkāpt likumu

Noraida “Parex” lūgumu ļaut nepildīt normu par obligātajām rezervēm; FKTK aicina LB pārskatīt šo lēmumu

Kopš restrukturizācijas AS “Parex banka” obligāto rezervju prasības ir pildījusi, tās neapšaubot, un kā licencētai bankai tai saskaņā ar likumu ir jāturpina šīs prasības pildīt, biznesa portālam “Nozare.lv” uzsvēra Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

Kā norādīja Grāvītis, LB ir saņēmusi un izvērtējusi “Parex bankas” lūgumu atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes, lai līdzekļus izmantotu sindicētā kredīta atmaksai. Banka norāda, ka “Parex banka” ir kredītiestāde, kam ir bankas licence, un tā joprojām ir spēkā. Atbilstoši likumam, visām kredītiestādēm ir jānodrošina obligāto rezervju izpilde.

Nespējot pildīt tai noteikto uzdevumu – savlaicīgi nodrošināt bankas līgumsaistību izpildi pret sindicētā kredīta izsniedzējiem, “Parex bankas” vadība pēdējā brīdī pauž vēlmi pārkāpt likuma prasības, akcentē centrālās bankas pārstāvji.

“Ja “Parex banka” neievēros visām licencētām bankām izvirzītās obligāto rezervju prasības, Latvijas Banka tai piemēros normatīvajos aktos noteiktās soda sankcijas – tādas pašas, kādas tiktu piemērotas jebkurai citai Latvijas komercbankai šāda pārkāpuma gadījumā,” brīdināja Grāvītis.

FKTK tomēr lūdz LB  atbrīvot “Parex” no obligāto rezervju prasību izpildes. FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka “Likumā “Par Latvijas Banku” teikts, ka visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Minētās rezervju prasības nosaka Latvijas Bankas noteikumi “Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi”. Saskaņā ar minēto noteikumu Latvijas Banka atbrīvo banku no rezervju prasību izpildes, bet nesvītro to no saraksta, ja Latvijas Banka atbilstoši FKTK lūgumam, kas izteikts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, apturējusi bankas norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā,” skaidroja Dravniece.

Kā ziņots, “Parex banka” vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un Latvijas Bankā ar lūgumu atbrīvot banku no obligāto rezervju prasību izpildes, lai centrālajā bankā uzkrātos līdzekļus 26 miljonu latu apmērā novirzītu sindicētā kredīta atmaksai, aģentūru LETA informēja “Parex bankas” Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tiek uzsvērts, ka sindicētā kredīta atmaksai “Parex banka” ir akumulējusi teju visus nepieciešamos līdzekļus, tostarp piesaistot arī bankas uzkrātās naudas rezerves Latvijas Bankā, kuru turpmākai turēšanai obligāto rezervju kontā nav nedz ekonomiska, nedz loģiska pamatojuma.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto “Parex bankas” restrukturizācijas plānu un tajā izvirzītajiem mērķiem sindicētā kredīta atmaksa bez valsts palīdzības ir izvirzīta par “Parex bankas” darbības šā brīža prioritāti. Kredīta apjoms ir 164 miljoni latu, atmaksas termiņš – 2011.gada 5.maijs.

“Obligāto rezervju būtība ir kredītiestāžu riska darījumu ierobežošana, savukārt “Parex banka” jau no 2010.gada 1.augusta neveic komercbankām raksturīgos klasiskos pakalpojumus. Mēs neesam naudas tirgus dalībnieks, “Parex bankai” ir saistoši Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi, kas tai aizliedz veikt noguldījumu piesaistīšanu un kreditēšanu,” norāda “Parex bankas” valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kā ziņots, pērn 1.augustā notika “Parex bankas” aktīvu pāreja uz banku “Citadele”. Lielākā daļa tika pārnesta uz jaunizveidoto banku, bet problemātiskie aktīvi palikuši “Parex bankā”, kura tagad nodarbojas tikai ar parādu atgūšanu un ierastās bankas funkcijas neveic.