Rungainis: Kukuļdošanas prakse valsts iepirkumos mazinās

Investīciju baņķieris cer, ka, turpinoties paaudžu nomaiņai, korupcija Latvijā samazināsies

Korupcijas apjomi valsts iepirkumos, vismaz attiecībā uz lielākajiem projektiem, samazinās, biznesa portālam “Nozare.lv” paudis investīciju baņķieris, “IBS Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

“Man ir sajūta, ka ejam pareizajā virzienā un kukuļdošanas īpatsvars mazinās,” atzina Rungainis, gan pieļaujot, ka, iespējams, tas ir tikai krīzes iespaids, jo daudzi uzņēmēji ir gatavi konkurēt ar zemākajām cenām, un ievērojamas pārmaksāšanas gadījumu skaits ir sarucis. Turklāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbība patlaban zināmā mērā esot paralizēta. Korupcijas turpmākai izskaušanai, pēc Rungaiņa domām, valstij ir jāpalielina pārskatāmība, bet korupcijas apkarotājiem jāturpina labi darboties.

Rungainis atgādināja, ka kukuļņemšana un došana nav raksturīga protestantu valstīm un arī Ziemeļvalstīm, pie kurām ir pieskaitāma arī Latvija. Rungaiņa vērtējumā, korupcijas tradīcijas Latvijā ir saistītas ar mūsu vēsturisko atrašanos PSRS, kuras bloka valstīs korupcijai ir dziļākas saknes. Tāpēc, turpinoties paaudžu nomaiņai, pēc Rungaiņa domām, kukuļdošana Latvijā samazināšoties.

Vienlaikus Rungainis arī neizslēdza, ka korupcijas izplatību Latvijā nosaka nabadzība un konkurētspējas trūkums, tāpēc viņš pauda cerību, ka arvien vairāk biznesa kultūras izpratnē attālināsimies no lielā austrumu kaimiņa un vienlaikus spēsim atrast veidu, kā kļūt pārtikušākiem.”Cilvēka dabā ir būt grēcīgam, un nekad nepanāksim nulles līmeņa korupciju. Vienmēr riski pastāvēs, īpaši tur, kur nebūs caurspīdīga procesa un pareizas kadru atlases principu,” sacīja Rungainis.

Taujāts, kā korupcijas riskus valsts pārvaldē ietekmē politiķiem pietuvināto personu virzīšana valsts uzņēmumu valdēs, Rungainis norādīja, ka šajā gadījumā kļūda bija likvidēt uzņēmumu padomes, jo uzraudzības institūcija esot nepieciešama. “Padomju likvidēšana bija kļūda, jo ieguvām lielāko politisko angažētību valdēs,” uzskata investīciju baņķieris. Viņaprāt, valsts uzņēmumu padomēs ir pieļaujama politisko spēku pārstāvniecība, taču vienlaikus tajās jābūt arī neatkarīgiem pārstāvjiem, kas pārstāv akadēmisko vidi, uzņēmējus vai ārvalstu ekspertus. ” Tur, kur sanāk šaurs politiķu loks, ņemot vērā politisko partiju finansēšanas modeli, ir lieli riski un vilinājums,” secināja Rungainis.