Kur plāns, tur strikšķ

Saeimas deputāti un KNAB statuss 

Otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija bija sanākusi kopā, lai apspriestu KNAB statusu, ne tagadējo (tas noteikts pirms daudziem gadiem), bet to, kādam tam vajadzētu būt nākotnē. Galu galā nosprieda, ka jāsagaida, līdz valdība izskatīs un akceptēs (var arī neakceptēt) koncepciju par KNAB turpmāko statusu, un tad jau redzēs. Sanācis ačgārni, taču – tā gadās. Jāpiebilst, ka KNAB priekšnieks uz sēdi nebija ieradies. Iemesls nav publiskots. 

Apritējuši septiņi gadi, kopš Latvijā nodibināts un sācis funkcionēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), un klāt ir arī divu gadu “jubileja”, kopš KNAB ir piesaistījis plašsaziņas līdzekļu un arī plašākas sabiedrības uzmanību, un ne šī vārda labākajā nozīmē. KNAB normālo darbu “līdzsvarojusi” darbinieku savstarpējā apkarošanās, iestādē izveidojušās divas uz naidīguma robežas balansējošas “nometnes”, kur vienas (skaitliski mazākās) priekšgalā ir KNAB jaunais (cik nu vairs jaunais – divi gadi riņķī) priekšnieks Normunds Vilnītis, bet otras centrālo asi veido viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vītols. Ir skaidrs, ka konfrontācija nevar būt “beztermiņa”, jo tā vienkārši, ja ne gluži paralizē, tad vismaz padara neefektīvu KNAB darbu. Pērn līdz loģiskajam finālam – tiesas namam – nonākušas 16 KNAB “iekustinātas” lietas. Diezgan šķidri, ja ņemam vērā, ka KNAB nodarbināti 147 cilvēki. 

Par KNAB tagadējo statusu mājas lapā varam uzzināt, ka “KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura saskaņā ar KNAB biroja likumu (veic) noteiktas konkrētas funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē”. 

Iznāk, ka KNAB priekšnieks ir tāds mazs ķeizariņš.

Te jāpiebilst, ka ne tik sen Vilnītis nāca ar ierosmi KNAB atteikties no partiju finanšu disciplīnas ievērošanas kontroles. Tiesa, šis priekšlikums palicis “karājoties gaisā”, un, cerams, ka līdz tā realizācijai netiks. Tāpat jāpiebilst, ka nav skaidrs arī priekšlikuma autora tālākais liktenis. Ģenerālprokuratūras virsvadībā ir izveidota speciāla komisija, kas vētīs Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam. Savukārt, ja komisija neatzīs Vilnīti par kristāltīru esam, galavārdu par viņa turpmākajām attiecībām ar KNAB priekšnieka amatu teiks Saeima. Patiesībā perspektīva ir diezgan vienkārša: KNAB vietas nebūs vai nu Vilnītim un viņa ļaudīm, vai arī “opozīcijas” aktīvākajai daļai. 

Tā ir jau sākotnēji ieprogrammēta, taču pirmajā acu uzmetienā acīs nekrītoša pretruna: KNAB priekšnieku amatā ieceļ Saeima (politiķi), un arī biroja (tātad arī priekšnieka) darba pārraudzību veic politiķi (Ministru kabinets, ja precīzāk – valdības vadītājs). Var jau būt, ka, liekot priekšā atteikties no partiju finansu kontroles, Vilnītis vēlējās poziocionēt sevi kā “miera Miku”- lieciet mierā mani un manu kantori, es likšu mierā jūs. 

Patlaban KNAB priekšnieks var piemērot disciplināratbildību attiecībā pret saviem padotajiem (tas ir normāli, un ne vairāk), taču nav tāda spēka, kas varētu likt lietā disciplināratbildības rungu pret pašu KNAB priekšnieku. Iznāk, ka KNAB priekšnieks ir tāds mazs ķeizariņš. Atbrīvošana no amata ir visai ķēpīga procedūra, turklāt ne jau par katru pārkāpumu amatpersona būtu patriecama, tikai par sīkakiem grēkiem KNAB priekšnieks paliek nesodīts – nav kam to darīt. 

Šis jautājums aktualizējās KNAB iepriekšējā priekšnieka Alekseja Loskutova (tagad – Saeimas deputāts, “Vienotība”) laikā. KNAB rosināja 2006.gada Saeimas vēlēšanās smagus finansu disciplīnas pieļāvušajām partijām piemērot pārtērētas naudas atmaksāšanu valsts kasē. Runa ir par Tautas partiju un LPP/LC. Protams, sekoja tiesāšanās. Taču tad arī kļuva pavisam skaidrs, ka valdības vadītājs (Aigars Kalvītis, TP) ar visām savām pārraudzības tiesībām nevar piespiest KNAB “pa labam” atteikties no pamatotajām pretenzijām vērsties pret partiju pārmērībām priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas jomā. 

No Loskutova tikt vaļā palīdzēja gadījums: smagi apzagās KNAB darbinieks, paņēma naudu, kuras uzglabāšana viņam bija uzticēta, un biroja priekšnieks, plašāk skatoties, ir atbildīgs par visu, kas notiek viņa vadītajā iestādē. 

Vilnītis labprāt “atkartītos” no partiju finanšukontroles bīstamās funkcijas, taču tas nekādā ziņā nebūtu pieļaujams. Nevajadzētu pieļaut, ka atgriežas laiki, kuros partijas varēja tērēt naudu cik nu tās ir un kādiem mērķiem labpatīkas. 

Nav pieļaujams, ka KNAB priekšnieku “disciplināratbildības saitē”‘ tur politiķi, jo pie laba tas nevedīs. Tas būtu jādara ar politiku tieši nesaistītai institūcijai. Kaut vai, kā tika ieteikts Saeimas komisijas sēdē, Tieslietu padomei vai KNAB padomei.