“Vienotība”, ZZS un SC atver valsts drošības iestāžu likumu
Saeima ceturtdien nodeva skatīšanai komisijās apvienības “Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un “Saskaņas centra” (SC) sagatavotos grozījumus, kas paredz lielākas pilnvaras Saeimas prezidijam drošības jautājumos.
Grozījumi Saeimas Kārtības rullī un Valsts drošības iestāžu likumā paredz, ka turpmāk Saeimas prezidijam, nevis parlamenta apsardzes funkciju nodrošinātājiem būs tiesības noteikt, kurām Saeimas amatpersonām nodrošināma apsardze, kā arī to, kādā veidā tiek nodrošināta šo amatpersonu un Saeimas ēku apsardze.
Kā skaidroja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Gundars Daudze (ZZS), šobrīd parlamenta apsardzes funkcijas pārņēmusi Valsts policija un Saeimas prezidijam neesot likumīgas iespējas veikt kādas izmaiņas, nosakot, kur būtu “vairāk jāpievērš uzmanības vai kurās vietās tās ir par daudz.” Pēc Daudzes teiktā, līdzīga kārtība esot arī Rīgas pilī, kur Valsts prezidenta kanceleja dodot norādījumus Militārajai policijai. Pret šādiem likuma grozījumiem iebilda apvienības “Par labu Latviju” deputāti, Edgars Zalāns (PLL) norādīja, ka neredz pamatu šādiem grozījumiem, Saeimas prezidijs jau tagad var vērsties pie atbildīgajām iestādēm un nepieciešamās izmaiņas veikt.
Daudze žurnālistiem skaidroja, ka neviens Saeimas apmeklētājs, nedz arī žurnālisti, izmaiņas likumos neizjutīšot. Šie grozījumi esot nepieciešami tādēļ, ka parlamentam dažkārt veidojušās domstarpības ar apsardzes nodrošinātājiem, piemēram, gadījumos, kad parlaments esot pārspīlēti apsargāts miermīlīgu protesta pasākumu laikā.
Lai arī likuma grozījumi paredz, ka Saeimas prezidijs būs tiesīgs nozīmēt apsardzi arī deputātiem, Daudze uzsver, ka “deputātiem apsardzes policisti līdzi nestaigās.”Tiesa, kādos īpašos gadījumos deputātiem būs tiesības vērsties pie prezidija un lūgt apsardzi. Prezidijam, konsultējoties ar speciālistiem, būs tiesības pieņemt šādu lēmumu,. skaidroja Daudze.
Pēc viņa teiktā, grozījumu galvenā būtība ir novērst “divvaldību”, nosakot, ka par drošības organizācijas jautājumiem atbildīgs ir Saimas prezidijs. “Šobrīd sanāk tā, ka likumdevēja augstākā vadība – Saeimas prezidijs ir spiests pakļauties Valsts policijas viedoklim. Es uzskatu, ka tas nav pareizi, “ sacīja Daudze.
Komentāri (19)
disassociative 24.03.2011. 10.34
Ja cilvēki strādā godīgi un mēs dzīvojam patiesi demokrātiskā valstī, tad nevienam nekāda apsardze nav nepieciešama. Tajā pašā daudz piesauktajā Zviedrijā parlamenta deputāti mierīgi pārvietojas ar sabiedrisko transportu bez nekādas apsardzes.
1
mary75 > disassociative 24.03.2011. 10.42
Arī te nav nepieciešama, to viņi lai paši savās acīs justos nozīmīgāki un svarīgāki, aiz mazvērtības komnpleksiem, kā hiperkompensāciju.
Ir sevišķi Zatlers ar tām sirēnām utt., kam viņš vajadzīgs un kur viņš steidzas?
Mumbo – jumbo karaliste.
0
dro 24.03.2011. 10.20
Informācijai: Jaunā sieviete, kas iesita pliķi sirmgalvei un apspļāva viņas mēteli leģionāru atceres dienā 16.martā, ir Nadežda Devjatņikova. Viņa mācās Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē.
4
tocelovskis > dro 24.03.2011. 16.54
Tai fakultātē mācās ne tikai topošie skolotāji, ne velti to sauc par Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti.
0
kristaps_drone > dro 24.03.2011. 10.34
Re, kā! Latvijas krievvalodīgajās skolās būs vērtīgs kadru papildinājums! Un mēs brīnamies, ka 5. kolonnā soļojošo skaits nemazinās!
0
piziks > dro 24.03.2011. 10.34
Interesanti būtu uzzināt, — vai Naģežda Ģevjatņikova studē par savu, vai par valsts/mūsu naudu? Un kā būs turpmāk, — vai sabiedrībai par tās naudu ir vajadzīga tāda skolotāja?
0
mary75 > dro 24.03.2011. 10.38
Sīkais huliganisms – no naudassoda līdz 15 dienn., nu šī te būs riktīgs pedagogs.
Jācer, ka viņu izslēgs no augstskolas, ja mācās budžeta vietā – vismaz to atņems.
Pagaidām gan neesot pat vēl nopratināta.
0
janazakovica 24.03.2011. 15.57
varetu ari paplasinat saemas ednicas bara barmena tiesibas ko ir.lv jau vienreiz meginaja.
0