SAB aicina sniegt ziņas par trīs Krievijas spiegiem

Izlūkdienesta virsnieki, iespējams, interesējušies par Latvijas politiku un ekonomiku

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) joprojām aicina Latvijas iedzīvotājus sniegt informāciju par trīs Krievijas specdienestu darbiniekiem, liecina SAB mājaslapā publicētais SAB 2010.gada pārskats, vēsta aģentūra LETA.

2009.gada svarīgākā pretizlūkošanas lieta bija faktu un apstākļu pārbaude par spiegošanā pieķertā Igaunijas augsta ranga ierēdņa Hermana Simma sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu. SAB pretizlūkošana darbu turpinājusi arī 2010.gadā, lai pārbaudītu visus lietas ietvaros iegūtos faktus, kuriem ir saikne ar Latviju.

Pārbaudē tika konstatēts, ka Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs. Viņš no 2000. līdz 2008.gada vidum periodiski uzturējās Latvijā un uzdevies par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Jesus Amurett Graf, kurš savam piesegam kā darbavietas norādīja starptautiskas investīciju un tirgus izpētes kompānijas, kā arī uzdevies par pētniecisko žurnālistu. Latvijā viņš vācis informāciju lielākoties par ekonomiku, tai skaitā par reģiona enerģētikas projektiem izstrādes vai plānošanas stadijā.

Veicot Jakovļeva lietas izmeklēšanu, SAB aptaujājusi virkni Latvijas iedzīvotāju, ar kuriem bija kontaktējušies specdienestu darbinieki. Tomēr pieļaujot iespēju, ka visas šo izlūku aktivitātes Latvijā nav tikušas apzinātas, SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kas ir bijuši pazīstami ar Jakovļevu un ar kuru SAB līdz šim nav sazinājies.

SAB aicina atsaukties arī tos iedzīvotājus, kuri ir kontaktējušies ar Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieku Valēriju Zencovu, kurš vadīja Simma izlūkošanas aktivitātes pirms Jakovļeva.

Ārpus NATO un ES esošu valstu specdienesti 2010.gadā izlūkošanu veikuši arī no izlūkdienestu pārstāvēto valstu teritorijas. Izlūkošanas aktivitātes no teritorijas tiekot īstenotas vairākos veidos. Piemēram, izlūkdienestu virsnieki var doties īslaicīgos braucienos uz Latviju. Tāpat sākotnējais kontakts ar Latvijas valsts piederīgajiem bieži tiekot dibināts tieši izlūkdienesta pārstāvētās valsts teritorijā. Ar īpaši vērtīgiem informācijas avotiem un kontaktpersonām, kuras izdevies iesaistīt sadarbībā, izlūkdienestu virsnieki parasti organizē tikšanās ārpus Latvijas. Gan uzsākot sākotnējos kontaktos, gan attīstot tālāko sadarbību, izlūki visbiežāk slēpjot savu piederību specdienestiem.

2010.gadā ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību SAB ieguva informāciju par vēl vienu, iespējams, Krievijas izlūkdienesta virsnieku, kurš ticies ar Latvijas valsts piederīgajiem Krievijas teritorijā. Patiesā personas identitāte SAB neesot zināma, bet, uzsākot kontaktus, viņš stādījies priekšā kā kādas Krievijas politiskās partijas veidota inovāciju projekta konsultants. SAB ir zināms, ka attēlā redzamā persona ir vākusi izlūkošanas ziņas par Latvijas iekšpolitiku, īpašu interesi izrādot par politiskajām aktualitātēm priekšvēlēšanu laikā.

Tāpat minētā persona esot meklējusi piekļuvi Latvijas drukātajiem medijiem, lai tajos publicētu noteiktus rakstus. SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar Krievijas specdienesta darbinieku.

Jakovļeva un Zencova, kā arī personas ar nezināmu identitāti attēli apskatāmi SAB mājaslapā.