Varēs aplūkot jauno seno darbarīku

No šodienas ikviens interesents Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī varēs aplūkot no ziemeļbrieža raga darinātu tā saukto Lingbi cirvi, kas ir Austrumbaltijā senākais datētais cilvēku darinātais priekšmets, ziņo aģentūra LETA. 

Vienkāršais raga rīks ticis izmantots 12 500 līdz 12 047 gadus tālā pagātnē.

Ziemeļbrieža raga fragmentu 2009.gadā netālu no Ventas pietekas Zaņas Saldus novadā atradis “Dibiņu” māju saimnieks Ģirts Grīviņš. Pieredze arheoloģiskajos izrakumos ļāvusi atradējam necilo raga fragmentu novērtēt kā iespējamu senlietu, tādēļ viņš par to informējis Ventspils muzeja direktora vietnieku un vadošo pētnieku Armandu Vijupu. Priekšmeta izpētē aktīvi iesaistījusies senākā akmens laikmeta pētniece arheoloģe Ilga Zagorska, kura atzinusi tā piederību pirmajiem ienācējiem Latvijas teritorijā pēc ledus laikmeta.

Ķīles universitātes laboratorijā veikta atrastā priekšmeta fragmenta analīze ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Tās rezultāti apstiprinājuši raga priekšmeta senumu – izrādījās, ka vienkāršais raga rīks ticis izmantots 12 500-12 047 gadus tālā pagātnē. Jaunākie šie metodes precizējumi liek atvirzīt arī pirmo cilvēku ienākšanu Austrumbaltijā par apmēram 2000 gadu, skaidroja Ventspils muzejā. Grīviņš atradumu uzdāvinājis Ventspils muzejam. Tas būs izstādīts Livonijas ordeņa pilī Komtura istabā, kur būs aplūkojams līdz šā gada rudenim.

Pirmo iedzīvotāju – ziemeļbriežu mednieku – ienākšanas laikā senās krasta līnijas atšķīrās no mūsdienām, skaidroja Ventspils muzejā. Gandrīz visu Ventspils novadu klājis ūdens – senais Baltijas ledus ezers. Ūdens piepildījis zemākās ieplakas, veidojot atsevišķus plašus baseinus – tajā skaitā arī tagadējā Usmas ezera rajonā. Virs ūdens līmeņa atradušās tikai dažas neapdzīvotas salas Popes un Puzes apkārtnē. No ledāja brīvajās teritorijās veidojusies tundrai un stepei raksturīgā augu valsts un parādījušies pirmie lielākie dzīvnieki – ziemeļbrieži. Tiem sekojuši pirmie cilvēki šajās teritorijās – ziemeļbriežu mednieki, skaidro muzejā.

Lielo ūdenskrātuvju un seno upju krasti bijis dabisks šķērslis ziemeļbriežu bariem, tieši tādēļ arī senākie ar cilvēku klātbūtni saistītie atradumi iegūti tieši tur. Līdz šim tādi atrasti galvenokārt Daugavas senlejā, bet pie Ventas iegūti tikai neapstrādāti ziemeļbriežu ragi un to fragmenti. Atradums pie Zaņas upes, senās Ventas baseinā, ir ne tikai senākais pašlaik datētais cilvēka darinātais priekšmets Austrumbaltijā, bet arī pirmais drošais atradums, kas sniedz ziņas par pirmajiem iedzīvotājiem Rietumlatvijā, skaidroja Ventspils muzejā.