SPRK padomes loceklis Zariņš: Attiecībā uz tarifiem nebūs kam “piesieties”
Saeimas deputāte Rita Strode (PLL) kā arī divas privātpersonas – Kaspars Ozoliņš un Aldis Pauliņš – nolēmuši Administratīvajā tiesā pārsūdzēt jaunos AS “Latvenergo” tarifus, trešdien vēsta aģentūra LETA.
Strode teica, ka saistībā ar tarifiem saņēmusi “kaudzi iedzīvotāju vēstuļu un parakstu” pret plānotajām izmaiņām, un parakstītāji pārsvarā bijuši nevis pensionāri, bet ģimenes, “kuras strādā vai nestrādā, kurām ir bērni un kuras ir izmisumā”.
Viņa gan atzina, ka lielu ilūziju viņai nav. Deputāte uzskata, ka diskusijai par tarifiem bija jānotiek pirms Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma par tiem. Pašreizējās debates viņa nosauca par politisku farsu.
Trešdien Administratīvajā rajona tiesā iesniegta vēl kāda sūdzība par jaunajiem AS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifiem. Tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova informējusi, ka pieteikumu iesniegusi SIA “Sātiņi-S”, taču, tā kā šīs firmas juridiskā adrese ir Kurzemes reģionā, tad pieteikums šīsdienas laikā tiks pārsūtīts uz Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namu, kam tad arī būs jālemj par to, vai pieteikumu pieņemt un ierosināt administratīvo lietu.
Tiesāšanās par AS “Latvenergo” tarifiem ir pilnīgi tukšs laika tēriņš, jo, ja regulatoram būtu pamats tos noraidīt, tas tiktu izdarīts, biznesa portālam “Nozare.lv” tiesā iesniegtās prasības komentēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš.
Viņš bija viens no trīs SPRK padomes locekļiem, kas, lemjot par “Latvenergo” tarifu projektu, neatrada pamatu to noraidīt. “Ja kāds uzskata, ka viņam ir lielāka kompetence nekā regulatoram, ļoti labi,” teica Zariņš. Viņaprāt, attiecībā uz tarifiem nebūs kam “piesieties”, jo, ja šāda iespēja būtu, regulators to būtu izdarījis.
Zariņš vienīgi atzina, ka citādi risināt varēja risināt sociālā atbalsta jautājumu, jo tas, kā to dara tagad, viņaprāt, ir nepareizi.
Jau vēstīts, ka jaunais tarifu plāns paredz 1200 kilovatstundu (kWh) patēriņa limitu gada garumā no šī gada 1.aprīļa, par kuru mājsaimniecībām saglabātos pašreizējais tarifs 8,25 santīmi. Virs šī limita patērētās elektrības tarifs būtu 10,74 santīmi. Energokompānija šādu robežu noteikusi, vadoties pēc pašas fiksētajiem datiem, ka puse mājsaimniecību tērē līdz 100 kWh mēnesī, gadā nepārsniedzot minēto apjomu. Pēc iedzīvotāju un Labklājības ministrijas iebildumiem “Latvenergo” paziņoja, ka ģimenēm ar bērniem izdevumus par elektrību varētu mazināt, izmantojot pērn ieviestajai līdzīgu atbalsta programmu.
Komentāri (23)
kamtovajag 09.03.2011. 13.36
Skumjākais ir tas, ka regulators darbojas gandrīz kā Latvenergo advokāts…. Vismaz man tā šķiet. Skumji, ka mēs arvien vairāk aizmirstam ka ir ne tikai dokumenta burts, bet arī gars un tas ir pilnīgā pretrunā ar loģikas likumiem…
1
piziks > kamtovajag 09.03.2011. 14.10
Tarifos “Latvenergo” ieinteresētība = nulle, — valdība taču viņiem 100% peļņas atņem. Un izslēgt MK spiedienu uz regulatoru diez vai būtu prātīgi: tur prasmīgu intrigantu netrūkst.
0
lebronj2356 09.03.2011. 12.18
Cerību maz, bet novēlu panākumus pret šo mantkārīgo tarifu paaugstinājumu !
0
mary75 09.03.2011. 12.47
Man arī šķiet, celt tarifus pie patreizējās ekonomiskās situācijas ir neprāts, un šīs valdības lielākā kļūda, ne tikai ekonomiskā, bet, arī politiskā.
6
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@piziks > mary75 09.03.2011. 14.08
Dzeri, vai vērts gaidīt prātīgus gājienus no neprātīgajiem un mazprātīgajiem?
0
Pauls Puķītis > mary75 09.03.2011. 16.29
Kristaps,
nē, diez vai. ST pēc definīcijas nevar būt pelnošs. Pelna tikai teci, hesi, aes utt…AT&ST pārvada – ekspluatē un pievieno attīstību, vai ne tā pa lielam?
0
Pauls Puķītis > mary75 09.03.2011. 15.35
dzeris,
Piekrītu.
Nesaprotu tikai vienu- kāpēc mums jāceļ tarifi, lai sasniegtu biržas cenu? Vai tamdēļ, ka rudenī plāno pievienoties biržai?
Vai tad iepriekš nepārdeva el.enerģiju, tarifus nemainot?
Vai tad nepārdod to daļu, kas paliek pāri, teiksim palu laikā?
jautājumu bez gala un malas…
Pirmā reize, kad es totāli iebilstu JL rīcībai…
0
putekliic > mary75 09.03.2011. 15.21
Jā, piekrītu, tā ir V poliska kļūda. Bet tā ir apzināta, jo valdība nevar nesaprast, kā tieši tas ietekmēs tās reitingus. Šajā ziņā V rīcību var salīdzināt ar Kalvīša valdības rīcību pēc 2006.g. vēlēšanām – “tauta ir nobalsojusi par koalīciju un tagad mums ir mandāts gāzēt!” Ar to atšķirību, ka pēdējie gāzēja ar izšķērdību un bezatbildību, bet otri ar nodokļu un tarifu paaugstināšanu. Tālāk. Valdība sev par primāro uzdevumu ir uzstādījusi mazināt budžeta deficītu tādos tempos, lai tas uz 2014.g atbilstu eirozonas kritērijam. Galvenie instrumenti – nodokļu un elektroenerģijas paaugstināšana. Latvenergo peļņa nonāk budžetā, tarifu celšana veicina inflāciju, kas, savukārt, ļauj iekasēt vairāk naudas nodokļos, kas, savukārt, mazina budžeta deficītu (pie nosacījuma, protams, ka valsts sektorā strādājošo algas nepieaug, vai sliktākajā gadījumā – pieaug lēnāk, nekā inflācija). Vienlaicīgi valdība cer, ka inflāciju atkal izdosies dabūt zem 3%. Manuprāt tas tomēr ir baigi riskanti, jo var iegriezties inflācijas spirāle, ko būs grūti nobremzēt.
0
mary75 > mary75 09.03.2011. 14.59
Nešķiet, ka tu spried pārāk radikāli?
Tad padomā, kāpēc tie tīkli un līnijas ir tik nolaistas, kāpēc treknajos gados nauda tur netika ieguldīta, kāpēc ieguldīja atsevišķos objektos, ko vēlāk privatizēja savējie, kāpēc un kas pieņēma likumus par tiem mazajiem HES un Šķēles vēja parkiem, par kuriem maksā visi, un kuri vēl bieži čakarē vidi, kurš pie tā vainīgs?
Un arī pie tā, ka Latvenergo peļņa jānoņiem, lai konsolidētu budžetu – kurš pie tā vainīgs, ja ne ZZS, kas neļauj ņemt naudu nekur citur, un arī PLL, kura noveda valsti līdz tādai ekonomiskai situācijai?
Manuprāt, V vaina te vismazākā, kaut arī, patreiz celt tos tarifus vienalga nevajadzēja, ja bija kaut mazākā iespēja to nedarīt.
Un arī tas, ka daudzi Latvenergo dati par izmaksām utt. ir slepeni, arī ir absurds, tad kā var spriest, cik tie tarifi pamatoti?
0
snjuu > mary75 09.03.2011. 13.29
Jāskatās ir no otras puses – vai šiem tiešām ir tādi izdevumi (salīdzinot ar iepriekšējo gadu) un kur tie ir radušies. Drīzāk izskatās, ka kantori sadalīja līdzīgi kā Parex, – labajā un sliktajā. Labais varēs strādāt ar pamatīgu peļņu, sliktajam – mīnusi, ko nu pierēķina jaunajiem tarifiem.
0