Eksperts: Stokholmā sods par lāsteku nenotīrīšanu var pārsniegt 15 000 latu
Stokholmā sods ēkas īpašniekam par lāsteku nenotīrīšanu var būt līdz pat 200 000 zviedru kronu (15 900 latiem), tādēļ zviedru namsaimniekiem jumtu tīrīšana un bēniņu siltināšana un blīvēšana vienmēr atmaksājoties, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacījis latviešu izcelsmes zviedru energotaupības eksperts Andrejs Ritums.
"Zviedrijā vietējā policija skatās, vai pie ēkām neveidojas lāstekas, un brīdina – ja tās nenovāks nedēļas laikā, īpašniekam draud sods. Soda mērs Stokholmā ir samērā bargs, īpašos apstākļos no saimnieka pat tiek prasīts 200 000 zviedru kronu (15 900 latu). Taču katrā pilsētā tas ir atšķirīgs," Ritums teica.
Tajā pašā laikā Rīgā par nenotīrītu jumtu un nenovāktām lāstekām pašvaldības noteikumi paredz administratīvo sodu līdz 250 latiem privātpersonām un 1000 latu juridiskām personām.
Ritums sacīja, ka lāsteku veidošanās parasti ir sliktas ēkas siltumekonomijas simptoms, ko var novērst, siltinot bēniņus un blīvējot vietu, kur jumts pieguļ mājas sienai. "Lāstekas rodas, jo vieta, kur savienojas siena un jumts, nav siltināta un parasti arī nav noblīvēta. No mājas iekšējā siltuma kūst sniegs, mājā arī iekļūst aukstais gaiss," sacīja Ritums.
Eksperts uzskata, ka šādu problēmu var risināt divējādi – jau pirms ziemas siltināt un blīvēt šīs vietas vai arī jumta renēs un caurulēs ievilkt īpašus elektriskos vadus, kas silda un kausē ledu, lai nerastos lāstekas. Tā to dažos gadījumos dara Zviedrijā, jo siltināt un blīvēt vecāku ēku jumtus var izrādīties par dārgu," stāstīja Ritums.
Viņš skaidroja, ka gan šādu remontu, gan cauruļu un reņu sildīšanas izmaksas Zviedrijas apstākļos ir saprātīgas, jo sods par nenotīrītiem jumtiem un lāstekām var būt ļoti bargs. Ritums arī sacīja, ka, pareizi siltinot bēniņus un mazinot siltuma zudumus caur logiem, zviedru namsaimnieks jebkurā gadījumā ietaupīs no 10% līdz 30% no apkures izmaksām.
Ritums 1973.gadā beidzis Zviedrijas Karalisko tehnisko augstskolu Stokholmā ar būvinženiera grādu. Jau būvniecības konsultanta darba laikā viņš sācis interesēties par energotaupību mājokļos un ēkās. Viena no Rituma specialitātēm ir tā sauktā termografēšana jeb ēku attēlu veidošana infrasarkanajā spektrā, lai veiktu siltuma zuduma analīzes un rekomendācijas.
Komentāri (29)
astra_ozo 02.03.2011. 15.59
caurulēs ievilkt īpašus elektriskos vadus, kas silda un kausē ledu, lai nerastos lāstekas.
————–
Tieši tā… Ievilkt vadus, visu ziemu kurināt un maksāt paaugstināto (soda) tarifu par elektrības patēriņu.
1
Tamāra Nolmane > astra_ozo 02.03.2011. 17.43
Kurš maksās par lāstekas nosistu cilvēku? Ja pieņemam, ka Latvijā vidējā alga ir 400 LVL un normāli cilvēks strādā 40 gadus, tad viens ” neveiksmīgais” valstij izmaksās 180’000 LVL. Lūdzu, ja Tu, kā dzīvokļa īpašnieks mājā esi gatavs samaksāt savu daļu no šīs summas, tad nevjag vadus, nevajag tīrīt sniegu, un katrs velkam sedziņu tikai uz savu pusi.. Zviedrijā mājokli nevar nodot ekspluatācijā, ja energoaudita rezultātā ēkas siltum/energozudumi neatbilst valstī noteiktām normām. Latvijā arī šķūni var nodot ekspluatācijā, kā dzīvojamo ēku, jo pie mums liela daļa ierēdnīši ir pērkamas prostitūtas..
0
janazakovica 02.03.2011. 13.21
zviedrija likumdosana nostiprinats-ja gim cel maju pa 300 tukst.tad ar 200 tukst.pieadalas-atmaksaa valsts.un pasvaldiba spiez maju ipasniekiem ne retak ka 3 gados nokrasot fasadi-90% atmaksajot krasas un krasosanas izdevumus.
0
FaLcoN 02.03.2011. 12.34
Par lāsteku veidošanās cēloni piekrītu daļēji. Jo pastāv vēl arī tīri dabiski procesi – ja uz jumta ir sniegs, tad saules staros (it īpaši pavasarīgajā saulē) tas kūst un veido lāstekas. Novērojuma spilgts pierādījums ir mans šķūnītis, kur apkure nepastāv, bet saulē veidojas Dāmokla zobeni, to var novērot arī zem tiltiem un viaduktiem. Secinājums sanāk: jāsiltina ēkas, kā arī jātīra sniegs no jumtiem.
0