Šovakar Latvijas Nacionālajā operā tiks pasniegta Lielā mūzikas balva par izcilākajiem sniegumiem 2010.gadā.
Par mūža ieguldījumu Lielā mūzikas balva tiks pasniegta pianistei Jautrītei Putniņai, ziņo aģentūra LETA.
Lielā mūzikas balva par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē piešķirta diriģentam Andrim Nelsonam.
Latvijas Lielajai mūzikas balvai kategorijā "Gada debija" nominēti sitaminstrumentālists Guntars Freibergs – par solokoncertu Rudens kamermūzikas festivālā Spīķeru koncertzālē 25.septembrī, soprāns Liene Kinča – par lomām Džakomo Pučīni "Triptiha" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, kā arī diriģents Atvars Lakstīgala – par sniegumu Liepājas Simfoniskā orķestra koncertos.
Kategorijā "Gada muzikālā vienība" uz Lielo mūzikas balvu pretendē baroka orķestris "Collegium musicum Rīga" (mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs), Latvijas Radio koris (mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava, diriģents Kaspars Putniņš) un profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" (mākslinieciskais vadītājs Andris Poga).
Latvijas Lielās mūzikas balvas nominanti kategorijā "Gada koncerts" ir "Elektriskie sapņi" Spīķeru koncertzālē 22.janvārī, ko izpildīja Latvijas Radio kora grupa ar māksliniecisko vadītāju Kasparu Putniņu, Gijas Kančeli 75.dzimšanas dienas koncerts Garīgās mūzikas festivālā Rīgas Domā 4.septembrī – solisti Maksims Risanovs un Egils Siliņš, valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Māris Sirmais, kā arī koncerts "Ziemeļu balss" Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā 20.oktobrī, ko izpildīja Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā.
Lielās mūzikas balvas nominanti kategorijā "Gada uzvedums" ir elektroakustiskā pastaiga "Pasaka par Kurbadu" Cīrulīšu dabas takās, elektroakustiskais stāsts "Vieglums" Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē un Džakomo Pučīni "Triptihs" Latvijas Nacionālajā operā.
Lielās mūzikas balvas nominanti par izcilu darbu ansamblī ir čelliste Guna Āboltiņa, pianiste Agnese Egliņa un sitaminstrumentāliste Elīna Endzele.
Savukārt Lielās mūzikas balvas nominants kategorijā "Gada jaundarbs" ir Andra Dzenīša "Pilsētas tulkots", kura pirmatskaņojums notika Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā 16.janvārī Lielajā ģildē, piedaloties solistam Guntim Kuzmam, "Sinfonietta Rīga" diriģenta Normunda Šnē vadībā. Šajā kategorijā nominēts arī Kristapa Pētersona darbs "Šahs", kura pirmatskaņojums notika Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertā 13.septembrī Lielajā ģildē "Kremerata Baltica" izpildījumā diriģenta Aināra Rubiķa vadībā. Šajā nominācijā izvirzīts arī Vilnis Šmīdbergs ar darbu "Simfonija pūtēju orķestrim", kuras pirmatskaņojumu 14.jūnijā Rīgas Domā izpildīja profesionālais pūtēju orķestris "Rīga" diriģenta Andra Pogas vadībā.
Lielās mūzikas balvas nominanti par izcilu interpretāciju ir Ainārs Rubiķis – par Riharda Štrausa skaņdarba "Metamorfozes" lasījumu "Kremerata Baltica" festivālā, Vineta Sareika – par Antonio Vivaldi "Gadalaiku" interpretāciju Lielajā ģildē 23.aprīlī, kā arī Reinis Zariņš – par Ludviga van Bēthovena "Hammerklavier" atskaņojumu solokoncertā Mazajā ģildē un Jāņa Mediņa "Klavierkoncerta" interpretāciju Latvijas Nacionālajā operā.
Lielās mūzikas balvas žūrijā darbojas muzikoloģe, Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītāja Ināra Jakubone, mūzikas žurnālisti Edgars Raginskis, Liene Jakovļeva, muzikoloģe, Latvijas Radio 3 žurnāliste Maruta Rubeze, izdevniecības "Musica Baltica" direktore Solvita Sējāne, žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors Orests Silabriedis un muzikoloģe Rasma Kurme.
Lielās mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu. 2007.gadā tika ieviesti vairāki jauninājumi: noteiktas nominācijas un janvārī preses konferencē paziņoti nominanti, žūrija par laureātiem balso balvas pasniegšanas dienā, notiek balvas pasniegšanas ceremonija un koncerts.
Koncertu vadīs Dita Lūriņa un Marts Kristians Kalniņš.
Šogad laureātu naudas balvas apmērs būs 500 latu pēc nodokļu nomaksas un Armanda Jēkabsona sudrabā veidota statuete, kurā atainots stilizēts sievietes tēls. To ietver ažūrā veidotas smalkas līnijas, kas atspoguļo mūzikas instrumentu fragmentu kontūras. Figūras silueta pieliektā galva, pēc mākslinieka ieceres, simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā.
Komentāri (23)