Mūzikas žurnālists uzskata, ka "Latvijas mūzikas ierakstu gada balva" paliek vājāka
"Gada balvas" svinīgā ceremonija šogad notika jau 15. gadu, no tiem mūzikas žurnālists Uldis Rudaks žūrijas kolēģijā ir jau desmit. Ar viņu tiekos ceremonijas dienā, lai noskaidrotu vakara prognozes, tomēr nolemju sazināties pēc ceremonijas – lai uzzinātu vai tās ir piepildījušās un vai ir bijuši arī kādi pārsteigumi.
Jau vairākus gadus esi bijis "Gada Balvas" žūrijā. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kā tā izskatās šogad
Vispār kļūst arvien bēdīgāk un bēdīgāk, dziesmas kļūst vājākas. Tam nevajadzētu būt saistītam ar šobrīd grūto mūzikas ierakstu likteni, jo, ja mūziķis spēj izveidot labu gabalu, tad viņš to spēj, neatkarīgi no tā, vai to var pārdos vai nē, ja atlaiž savu radošo vai ieliek sevi grožos, tāpēc, ka domā, ka nebūs jēgas, nu tad nepiedalies. Nedari neko. Tas pats arī par "Muzikālo banku" – šogad tur vispār nebija nevienas dziesmas, ko gribētos klausīties, ja vienīgais Gustavo dziesma "Kur ir mana galodiņa".
Kas par vainu? Krīze, jo mūziķiem nav naudas izdot albumus?
Krīze nevar būt pie vainas, jo, ja mūziķim mazāk maksā, viņš nevar rakstīt s*dīgākas dziesmas. Šogad balvai varēja iesniegt arī albumus digitālā formātā, kur vērtētājiem netiek dots disks, bet vieta, kur noklausīties. Piemēram, hip hop kategorijā albumu iesniedza tikai Gustavo, arī klipi bija digitāli apskatāmi.
Es kā parastais klausītājs domāju, ka mūziķim jābūt ārkārtīgi iedomīgam, ja viņš uzskata, ka klausītājs atradīs viņa dziesmu starp miljoniem un sāks klausīties. Nevienam cilvēkam nav tik daudz laika, lai klausītos simtiem dziesmu, bet pašam mūziķim ir jādara viss savas daiļrades popularizēšanā un vienīgais kā to darīt – izdot disku, nevis ielikt kaut kur internetā. Tā tu vari darīt, ja esi populārs mūziķis.
Vai starp iesniegtajiem darbiem tomēr bija kāds darbs, kuru klausoties nodomāji – WOW!
Ja tā padomā, tad Augusts IV, jeb Edgara Žildes solo albums, Jana Hermann. Video klipos bija viena grupa vai māksliniece, neatceros nosaukumu, kā video klips bija brīnišķīgs. Es domāju, ka tas ir mazliet pārsteidzoši, ka klips varēja neiekļūt pieciniekā, jo tas bija mākslinieciski augstvērtīgs, pārsteidzoši skaists. Arī meitenei, kura nav populāra bija gan laba dziesma, gan labs klips.
"Prāta Vētra" vienmēr visās nominācijās ir uzvarētāji, tāpēc, ka žūrija, kurā arī es ietilpstu, atļaušos pateikt, ka liela daļa žūrijas nevērtē pēc tā, pēc kā vajadzētu, pēc kvalitātes, bet gan pēc atpazīstamības.
"Prāta Vētra" šogad nominēta nominācijā "Gada dziesma", tomēr balvu neieguva.
Par šo dziesmu varu pateikt, ka šī ir viena no sliktākajām "Prāta Vētras" dziesmām.
Tad Jūsuprāt tā nebija "Gada dziesma" balvas cienīga.
"Prāta Vētras" dziesma – "Gara gara čūska, manā ābelē vienīgo ābolu sargā un neaizver aci ne vasarā, ne ziemā bargā" – viena no sliktākajām "Prāta Vētras" dziesmām. To es kā savu viedokli, liekot roku uz sirds, varu pateikt arī viņiem acīs skatoties, ja vajadzēs.
Es liku uz "Instrumentiem". Biju pārliecināts, ka "Prāta Vētra" dabūs balvu, jo, tas, ka man tā dziesma nepatīk un es to ieliku kā vienu no pēdējām, tas neko nenozīmē. Žūrijā ir 30 vai 40 cilvēki.
Kas "Instrumentu" dziesmā bija tik īpašs?
Skaista dziesma. Man šī dziesma nesaistās ar viņu vizuālo tēlu, maskām, jo koncerts "Sapņu fabrikā" man likās diezgan stulbs – mēģinājums uztaisīt baigo šovu, kas nebija diezko labs. Šī dziesma ir izdevusies – atgādina Valta Pūces daiļradi, melodisko līnija, zinu, ka viņi ir Imanta Kalniņa ietekmē. Dziesma ir izdevusies.
Kāpēc man "Prāta Vētras" dziesma šķiet neizdevusies? Es pateikšu – tā ir mana subjektīvā oža. Atskanot dziesmas pirmajām minūtēm, ieviešas skaidrība vai es to dziesmu gribu dzirdēt vēl vai nē. Protams, tas nebūs visiem cilvēkiem. Viņiem mēdz patikt neiedomākās lietas. Un nevar jau pateikt, kas ir labāk – vai, ja iepatīkas uzreiz, vai, ja pēc laika.
Gustavo bija nominēts līdz ar vēl trīs māksliniekiem kategorijā "Labākasi hip hop albums". Lasīju medijos, ka Edavārdi atteicās piedalīties, jo nominācijā pieteicās arī viņa autoritāte Gustavo, kas visticamāk arī iegūs balvu. Tā arī notika. Bet tas kvalitātes vai popularitātes dēļ?
Gustavo ir gan tas, gan tas. Viņš ir kvalitātes zīme. Ja kāds no šiem džekiem tuvinās viņam, tomēr atpaliek. Tā ir pieredze, talants, bet Gustavo jau ir dzejnieks. Nevienam no šim trim pārējiem pretendentiem nav tik labi priekšnoteikumi, lai būtu tāda pieredze kā gustavo.
Kā vērtē balvu par mūža ieguldījumu?
Par to iedomājos šodien. Jau pirms vairākiem gadiem mūs žūrijā aicināja izvirzīt savus kandidātus. Es izvirzīju dažus, par kuriem man teica, ka – pelnījuši jau būtu, bet vēl tā kā nē, jo mums ir jāpaspēj iedot vēl tiem, kuriem varbūt vairs nepaspēsim iedot. Ļoti humāni un ļoti loģiski. Gunāram Rozenbergam paspēja iedot, viņš nomira, Ivaram Mazuram paspēja iedot, viņš nomira, Mārtiņam Freimanim nepaspēja – neviens jau nezināja, ka viņš tik ātri mirs.
Nezinu gan, kādu Ilmārs Dzenis ir devis ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā. Dziedāja vienkāršas dziesmas gan no oriģināl dziesmām, tulkotas pop dziesmas, tādas, pēc kurām bija noilgojušies latviešu klausītāji. Tā bija tāda brīvības balss, tāpat kā "Čikāgas Piecīši". Tā balss bija tāda nomierinoša, patīkama. Es domāju, ka kaut kādu lomu spēlēja viņa padomju laika neiespaidotā latviešu valodas izruna – tāda kā latviešiem 40. gados.
Ceremonija notiek jau 15. gadu. It kā ilgu laiku, bet mūziķi ir sadalījušies divās daļās – vieni piedalās, iesniedz albumus nominācijām, citi nē.
Ļoti daudzi neiesniedz albumus. Varbūt, tāpēc, ka kā aizbildināšanās (no organizatoru puses – aut.) tiek minētas rīkošanas izmaksas, kuras, lai nosegtu, dalībniekiem jāmaksā dalības maksa. Agrāk bija lielāka, tagad samazināta. Daudzi negrib maksāt, ne tāpēc, ka nevarētu atļauties, bet principa pēc. Bet tā ir – ja tu pats sevi piesaki, tad tu tur esi, ja nepiesaki, tad neesi.
Ko mūziķim īstenībā dod nominēšana un balvas iegūšana?
Neko. Tu uzej uz skatuves, saņem balvu un noliec mājās uz plauktiņa. Es nedomāju, ka tu to lepni varētu rakstīt savā biogrāfijā kā lielu sasniegumu. Par grupu "The Hobos" parasti tiek rakstīts, ka viņu pirmais albums ieguva balvu kā labākais roka albums, tas tiek pieminēts. Kāpēc gan nepieminēt, ja to var darīt? Bet tas neko nemaina. Cilvēki nesāks pirkt tavu mūziku tikai tāpēc, ka esi ieguvis balvu, par to esmu pārliecināts.
Vakar sarunā pirms ceremonijas minēji, ka patīkams pārsteigums varētu būt, ja roka albuma balvu iegūtu "Skyforger", arī ja Goran Gora un "Instrumenti" dabūtu balvu, bet gandrīz kā katastrofu minēji, ja "amorālie un bezgaumīgie "Musiqq" iegūtu "pop albuma" titulu". Dažas no tavām vēlmēm piepildījās. Tas nozīmē, ka žūrija sākusi vērtēt citādāk?
Jā, es biju priecīgs par "Skyforger", "Instrumentiem", "Dzeltenajiem pastniekiem" un "Sīpoliem".
Vai nu šī gada žūrija ir sakarīgāka, vai arī tā pati žūrija, kas ir bijusi iepriekš, nākusi pie prāta, sākusi izprast, kas patiesībā ir labs.
Komentāri (24)
Dzintars 24.02.2011. 09.11
Bij tur tāda valodas kļūdiņa, bet kam negadās.Raksts ļoti labs, ļoti!;)
0
janazakovica 23.02.2011. 18.48
gada balvu par kludu labosanu gribiet dabut..
0
Aldīna 23.02.2011. 20.26
Vispār ar līmeni latviešu muzikā ir pašvaki, jo latiņa ir nolaista ļoti zemu – gribi lai spēlē tavu dziesmu radio, vienkārši izsūti to visām radiostacijām un lielākā daļa no tām to arī spēlēs, neskatoies kādā mākslinieciskā kvalitātē tā ir.
Saujiņai mākslinieku tomēr ir kautkāda iekšējā latiņa, zem kuras viņi nespēj nolaisties. Jā, “Gara diena” nav labākā Prāta Vētras dziesma, izvilkta ar grupas imidžu, profesionalitāti un es pat teiktu auru kas ir Prātiniekiem un caur visu to ir pārāka par lielāko daļu pagājušogad pirmoreiz Latvijas ēterā izskanējušā.
0