No marta katrs varēs pārbaudīt sava elektrības skaitītāja precizitāti
Iedzīvotāji laukos par elektroenerģiju maksā vairāk nekā pilsētās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 2009.gadā viens mājsaimniecības loceklis pilsētā par elektrību maksāja 59,14 latus, bet laukos – 67,75 latus, ziņo biznesa portāls Nozare.lv.
2009.gadā vidēji viens mājsaimniecības loceklis gadā par elektroenerģiju maksāja 61,91 latu, kas ir par 15,8% vairāk nekā 2008.gadā, kad šie izdevumi sasniedza 53,43 latus. Arī 2008.gadā vairāk – 56,61 latu – maksāja lauku iedzīvotāji, kamēr pilsētās šie izdevumi bija 51,95 lati. Saskaņā ar CSP datiem 2008. un 2009.gadā vidējais mājsaimniecības lielums bija 2,49 personas.
No CSP datiem secināms, ka līdzīga situācija bija 2007.gadā, savukārt 2006.gadā vairāk maksāja pilsētnieki – 39,91 latu, kamēr laucinieki – 37,61 latu.
No šī gada 1.marta katram elektrības pircējam būs iespēja pārbaudīt sava enerģijas skaitītāja precizitāti. Kā Ir.lv informēja SIA ''Arcus Elektronika” valdes priekšsēdētājs Vitālijs Aišpurs, uzņēmums pēc klientu pieprasījuma izgatavojis iekārtu, ar kuru var noteikt skaitītāja mērījumu precizitāti. ''Iekārta radīta pirms gadiem pieciem, kad kāds klients – komunālo pakalpojumu sniedzējs – lūdza pārbaudīt atsevišķus skaitītājus, kuru rādījumu kopsumma nesakrita ar kopējā skaitītāja rādījumu,'' stāsta Aišpurs.
Patlaban notiek jaunā pakalpojuma sagatavošana, un no 1.marta uzņēmuma mājaslapā iedzīvotāji un uzņēmēji varēs pieteikt sertificēta speciālista apmeklējumu savā dzīves vai darba vietā, lai pārbaudītu skaitītāju. Speciālista atzinums būs pamats pieprasīt energopakalpojumu sniedzējam verificēt un noregulēt skaitītāju, ja tiks konstatētas nepilnības. Kā uzsver Aišpurs, ar ''Arcus Elektronika'' ierīci var pārbaudīt gan vienfāzes, gan trīsfāzu pieslēguma elektromehāniskos vai elektroniskos skaitītājus.
Savukārt 20 gadu garumā ar līdzīgu ''Arcus Elektronika” iekārtu var noteikt sprieguma kvalitāti, proti, pārbaudīt, vai piegādātās elektroenerģijas plūsma atbilst norādītajam spriegumam un ir vienmērīga.
Jau vēstīts, ka no 1.aprīļa stāsies spēkā jauna ''Latvenergo'' elektrības maksas aprēķināšanas kārtība, pēc kuras vairāk būs jāmaksā mājsaimniecībām, kas gadā tērē vairāk par 1200 kilovatstundām elektroenerģijas.
Komentāri (24)
silvija_vitina 20.02.2011. 17.21
Kampars acīmredzot nav aizdomājies, kam galu galā šie tarifi ķers vissmagāk. Viņš laikam domā, ka laukos joprojām ūdeni pārsvarā smeļ no akas ar spaini, govis slauc pārsvarā ar rokām un pienu dzesē ledus pagrabos.
Tāpat Kampars laikam domā, ka cēlais žests – valsts līdzfinansējums “atjaunojamo dabasresursu izmantošanai mājsaimniecību sektorā” (starp citu, izsludināts gada sākumā, pieteikumu iesniegšanas termiņs 24.marts)stimulēs mājsaimniecības ar skubu pāriet uz saules kolektoriem un vēja ģeneratoriem. Intereses pēc es palasīju vadlīnijas – lai iesniegtu labu projektu, tam ir jābūt labi sagatavotam, (kas protams ir pareizi), jāveic cenu aptaujas un ne tikai finanšu, bet arī energoefektivitātes aprēķini. Savukārt, lai aprēķinātu projekta efektivitāti, vispirms jau ir jāsaprot šo iekārtu un tehnoloģiju lietderība attiecībā pret kopējām izmaksām. Kas, kādos apstākļos ir labāks, cik tas maksā, cik daudz mājsaimniecība vispār var atļauties ieguldīt utt.Lai man Kampars pasaka, kā to lai izdara mēneša(!) laikā! Nē, nu gan jau ir personas, kas to jau sen ir izskaitļojušas un ar gatavu projektu zobos jau stāv pie ministrijas durvīm. Bet lielākai daļai patiesie ieguvumi un zaudējumi ir tumša bilde! Ļoti labi zinu mājsaimniecības, kurām siltumsūkņu uzstādītāji ieklārējuši, ka siltumsūknis ļaus ietaupīt kaudzi naudas. Taču, ja neņem vērā katru gadījumu individuāli, tad ieguldījumi ne vienmēr attaisnojas. un tā nu nauda par s/sūkni iztērēta, bet ieguvums minimāls.
Ja valsts grib stimulēt šo programmu, tai jābūt atvērtai visu laiku, nevis potenciālajam projekta iesniedzējam pa 1 mēnesi jāsagrābsta pa fikso info. Pretējā gadījumā man atkal rodas melnas aizdomas, ka projekts gatavots atsevišķām personām, kurām ir bijusi iespēja savlaicīgi tam sagatavoties.
1
Dancis > silvija_vitina 21.02.2011. 12.22
Pilnīgi piekrītu. Arī es palasīju vadlīnijas mājsaimniecībām. Energoefektivitātes koeficients rēķināms vidusmēra mājsaimniecībai neatbilstoši sarežģīti.
Tāpat secināju, ka, piemēram, ja mājsaimniecība ir kurinājusi vairākas krāsnis ar savā mežā zāģētu malku un vēlas uzstādīt centralizētu malkas katlu, faktiski to nevar izdarīt. šādā gadījumā nevar aprēķināt iegūstamo efektivitāti – nav izmaksu uz papīra (čeki). Faktiski šādas mājsaimniecības tiek izstumtas no konkursa un tiek pieļauta situācija – labāk pirkt un uzstādīt elektrību rijošus siltumsūkņus uz vella paraušanu.
savu malku
0
Sanšains 20.02.2011. 19.10
Laukos par elektrību maksā vairāk nekā pilsētās
=============================
1. Tarifu kāpums vairāk skars tos, kuri šobrīd patērē un maksā vairāk.
2. Laukos latviešu īpatsvars ir augstāks nekā pilsētās.
(Apmēram šādi: “Latviešu īpatsvars ir lielāks nelielos ciematos un laukos (76%), nelielās pilsētās (71%) un rajonu centros, savukārt, cittautiešu īpatsvars pieaug lielākās apdzīvotās vietās, sasniedzot vairāk nekā pusi Rīgā (59%) un lielajās republikas nozīmes pilsētās (61%).”
http://www.muzizglitiba.lv/external/1.html Diemžēl nav pa rokai demogrāfijas gadagrāmatas)
Nu, “Vienotības” elektorāt – nav nekas sakāms?
3
Pauls Puķītis > Sanšains 20.02.2011. 22.19
Ko jūs saprotat ar vārdu laukiem?
0
Pauls Puķītis > Sanšains 20.02.2011. 21.38
Ir kas sakāms. Tas viss ir fuflo- neprecīza uzskaite. Kāds atkal grib uzvārīties papildus. Laucinieks pumpē caur skaitītāju, pilsētnieks samaksā par pumpēšanu, kas neiet caur el.skaitītāju.
Nav vērts tālāk izvērst . Ej un iesniedz tiesā protestu par tarifu kāpumiem, Kampars un es Tev būsim pateicīgi.
:)
0
Sanšains > Sanšains 20.02.2011. 22.10
Lai gan arī “Rīgas siltuma” izmaksas daļēji ir atkarīgas no elektrības cenas, tad tomēr daudz mazākā apjomā, nekā tajās vietās, kur nav iespējas izmantot centralizētu siltumapgādi.
Pieņemsim, ka atskaites punkts ir kaut vai šī diena. Vai ir dzirdēts, ka par apkuri un silto ūdeni ārpus-pilsētu iedzīvotāji maksā netaisnīgi maz? Nē, šķiet, nav dzirdēts.
Bet turpmāk būs, tikai pretēji. Ja uznāks auksts laiks, “zoļika” krievam rēķins pieaugs lineāri. Lauku letiņam, kuram šis tas atkarīgs no elektrības – “progresīvi”, jo 1200 kW “limitā” iekļauties viņš noteikti nespēs.
Un tas, protams, ir tikai viens aspekts.
0
kdaljajev 20.02.2011. 19.35
Ja tos grabuļus ražotu uz vietas,tad vēl varētu padomāt.Tā atkal grib iedzīt jaunā parādu jūgā.Lauciniekus ir vieglāk apmuļķot,iestāstot cik labi izskatīsies vēja ģenerātors vai saules baterijas.Lētākais vēja ģenerātors maksā 10000 ls,tad vēl vajadzīgi akumulātori,kas uzkrāj enerģiju,kad vēja nav.
1
+1
0
Atbildēt
@astra_ozo > kdaljajev 21.02.2011. 11.42
pērkot dārgos un neefektīvos grabuļus mēs sildīsim Vācijas un Dānijas ekonomiku, bet paši maksāsim pasakaini augstu cenu par elektrību.
0