Pretendentu trūkums uz tiesībsarga amatu rāda politiskās sistēmas degradāciju
Vairākums Latvijas iedzīvotāju droši vien nav dzirdējuši, ka ir tāds Tiesībsarga birojs, bet tie, kuri ir dzirdējuši, nenojauš, ko īsti tas dara. Un arī Saeimai, kurai drīz būs jālemj par jaunu biroja vadītāju savu termiņu nomocījušā Romāna Apsīša vietā, tas pašlaik ir aktuāls tikai kā partiju amatu tirgus prece.
Tas nav ne saimniecisks, ne represīvs, ne birokrātisks amats, no kura kāda partija vai tās baroni varētu cerēt izsist sev tūlītēju un taustāmu labumu. Tiesībsargs jeb ombuds nevar ne piešķirt vai atņemt naudu, ne uzlikt vai atcelt sodu. Tā uzdevums ir veicināt demokrātiju un likuma varu – uzraudzīt cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanu. Tiesībsargs var tikai pieprasīt ierosināt pārbaudes lietas un, ja konstatēts pārkāpums, vērsties tiesā vai pie citām kompetentām iestādēm, lai aizstāvētu iedzīvotāju tiesības, kad valsts tās pārkāpj.
Tikai no tiesībsarga autoritātes un argumentu spēka ir atkarīgs, vai viņa ieteikumus un prasības citi ņem vērā. Tāpēc godīgums, neatkarība un autoritāte ir vissvarīgākās šā amata kandidātiem nepieciešamās īpašības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.