Profesors Mihails Lotmans par «krievu nākšanu» un patiesības spēku
Narvā 11. un 12.februārī notika Igaunijas Valsts kancelejas rīkota konference Psiholoģiskā aizsardzība, mediju un informācijas apdraudējumi. Tajā runāja arī Tallinas universitātes profesors un Tartu universitātes vecākais pētnieks, semiotikas un literatūras eksperts, filozofijas doktors Mihails Lotmans. Intervijā konferences kuluāros viņš ieteica šķelt Igaunijai naidīgo krievu kopienas daļu un skaidroja, kāpēc labākā sabiedrības integrētāja izrādījusies armija.
Viens no konferences motīviem bija «ja viņi nāks» – amplitūdā no «agri vai vēlu viņi atkal nāks, tāpēc mums jābūt gataviem» līdz «ja mēs tik ļoti neraizēsimies, ka viņi nāks, viņi varbūt nenāks». Cik liels, jūsuprāt ir apdraudējums, un kādai būtu jābūt valdības politikai un valsts psiholoģiskai aizsardzībai pret šādu apdraudējumu?
Vispirms mums jāprecizē, kas ir «viņi». Jo šādi mitoloģiski modeļi ir ļoti agresīvi un bīstami abām pusēm. Ja runājam par Igauniju, un es zinu, ka Latvija nav labākā situācijā, tad «viņi» jau ir šeit. Un manā gadījumā – es esmu daļa no šiem «viņiem». Jo uzskatu sevi par krievu. Domāju, ka lielākā kļūda, ko var izdarīt valdība, ir attiekties pret visiem krievu iedzīvotājiem kā pret «piekto kolonnu» jeb ienaidniekiem. Pilnīgi noteikti starp šiem «viņiem» jeb «mums» daudzi ir ienaidnieki. Taču Igaunijā ir dažādi cilvēki un dažādas cilvēku grupas. Varam skaidri nošķirt trīs krievu grupas. Pirmā ir «krieviskie krievi» – tie ir fokusējušies uz Krieviju un ir pilnībā atkarīgi no turienes medijiem.
Precizēsim – vai tie ir Krievijas pilsoņi?
Daļa ir Krievijas pilsoņi, taču vairākums ir personas bez jebkādas pilsonības, un daļa ir Igaunijas pilsoņi. Pilsonība nav šādas mentalitātes kritērijs, tā ir psiholoģiskās identificēšanās problēma. Tātad – tā ir viena grupa.
Otro es dēvēju par «eiropeiskajiem krieviem» jeb «eirokrieviem». Viņiem nepatīk Krievija, viņiem nepatīk arī Igaunija, taču viņi labāk ir daļa no Eiropas valsts. Sak, Igaunija ir labāka nekā Krievija, jo tā ir Eiropa, un, kaut gan tā ir slikta Eiropa, tomēr Eiropa tik un tā, un mums ir iespēja ceļot. Tāpat kā pirmā kategorija, arī šī nevēlas mācīties igauņu valodu, jo viņu ieskatā tas nav nepieciešams, taču šī grupa atšķiras no pirmās ar to, ka mācās angļu valodu.
Un trešā grupa ir tā, kurai piederu es – Igaunijas «igauniskie krievi», kas identificējas ar šo valsti un ir šīs zemes patrioti, kaut arī viņu valoda un kultūra ir krievu. Vairākums no viņiem runā igauņu valodā, taču valoda nav svarīgākais kritērijs. Es pazīstu dažus vecāka gadagājuma cilvēkus, kuru igauņu valodas zināšanas ir pamata līmenī, taču viņi ir dedzīgi Igaunijas valsts patrioti. Jo viņi ir gudri cilvēki un redz, ka Igaunija iet pareizā virzienā. Taču atgriezīsimies pie pirmās grupas, jo tā ir vissvarīgākā no bīstamības viedokļa. Šī grupa ir atkarīga no situācijas Krievijā, un tā mainās. Pirms dažiem gadiem viņi visi bija ļoti par Putinu.
Taču tagad, kad krievu nacionālisti Krievijā ir pret Putinu, šī grupa ir sašķēlusies – viena daļa ir par, otra – pret Putinu. Atgriežoties pie jūsu jautājuma – kas būtu gudra valdības politika, – tā būtu nevis viņus apvienot uz antiigauniskas platformas, kā tas diemžēl tika darīts, bet gan sašķelt šīs naidīgās grupas arvien mazākās. Ļoti vienkārši.
Ja runājam par psiholoģisko aizsardzību, kas bija konferences galvenais temats, – acīmredzami Igaunijai nav resursu, ko likt pretī Krievijas propagandas mašīnai, un tas diezin vai būtu iedarbīgi. Ko Igaunijas vai Latvijas valdība var darīt, un vai tām vispār kaut kas jādara?
Jums taisnība, protams. Krievijas Ārlietu ministrijā ir simtiem cilvēku, kuri nodarbojas tieši ar Igauniju. Igaunijā ir viens cilvēks, kas nodarbojas ar Krieviju, un viņš ir nevis propagandists, bet gan analītiķis. Tā ka mūsu iespējas ir gandrīz nekādas. Taču es neesmu pesimistisks par to – un šajā ziņā nepiekrītu mūsu aizsardzības ministram -, jo ir viena ļoti vienkārša lieta: Igaunijai mērķētā Krievijas propaganda balstās uz meliem. Mūsu politika – un tā nav propaganda – ir teikt patiesību. Patiesība vienmēr ir daudz spēcīgāka par meliem. Tā ir mana pārliecība. Arī šodien notika diskusija par tematu «demokrātija vai stabilitāte». Tas ir lielākais un iecienītākais Medvedeva un Putina šarms.
Tas nedarbojās pat Mubarakam.
Tas nekad nedarbojas. Jo demokrātija nav pretstats stabilitātei. Demokrātija vislabāk nodrošina stabilitāti. Jo šāda veida spriedzi nevar noturēt. Kad problēma rodas, tā ir jāizrunā, nevis jānomāc, līdz tā vairs nav paciešama un izlaužas ārup kā – «nu vienreiz pietiek». Protams, ka demokrātiskās valstīs ir krīzes. Demokrātijas būtība ir permanenta krīze. Jūs, protams, atceraties, kāda ietekme bija sabiedrības viedoklim pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Padomju Savienībā. Tas nevar būt tikpat ietekmīgs pašlaik, tomēr, sakot patiesību Krievijas cilvēkiem, var daudz ko mainīt. Tāpēc nevaram visu laiku būt aizsardzības pozīcijās.
Jūs domājat, ka patiesības stāstīšana Krievijas iedzīvotājiem var būt iedarbīga, ņemot vērā mūsu ierobežotās iespējas un turienes cenzūru?
Protams, ka var – mums ir internets. Tas ir liels spēks. Redziet, Krievijas pašreizējais režīms nav totalitārs. Uz to virzās, taču vēl nav. Protams, ka tur nav brīvu mediju, taču ne visi mediji ir totāli slēgti. Ir Eho Moskvi, pat daži televīzijas kanāli, piemēram, RTVi, arī Amerikā, Vācijā un Izraēlā bāzētie krievu kanāli. Tā ka iespējas ir. Es pazīstu cilvēkus Krievijā, un ne tikai Sanktpēterburgā un Maskavā. Viņiem ļoti interesē, tā teikt, Igaunijas skata punkts, un ne tikai par Igauniju, bet arī par Krieviju, un mēs vienmēr to varam apspriest. Domāju, ka tas ir itin spēcīgs ierocis.
Te mēs nonākam līdz terminoloģijai. Bieži dzirdam par «maigo spēku». Kādu?
Mums nav Makdonalda…
Jā, un nav vēl citu «kultūras pievilcības» atribūtu. Par kādu «maigo spēku» varam runāt Krievijas gadījumā?
«Maigais spēks» nav mana terminoloģija. Kas tiek domāts ar «maigo spēku» Krievijas gadījumā? Ziniet, pirms dažiem gadiem Krievijas interneta kopienās risinājās diskusija par to, kas ir labāk – demokrātiska Krievija bez interneta vai Padomju Savienība ar internetu. Un, protams, vairākums atzina, ka Padomju Savienība ar internetu būtu daudz labāka. Taču Padomju Savienības ar internetu nevar būt! Pat kserokss bija aizliegts, katra kopija tika pakļauta cenzūrai. Tas būtu tas spēks – patiesība ir spēks.
Daudz runāts par krievu integrāciju Igaunijā un Latvijā, un secinājums lielākoties ir, ka tā nav bijusi veiksmīga. Tajā pašā laikā, kā jūs pats atzīmējāt šeit konferencē, Igaunijā ir viens sekmīgs integrācijas piemērs – armija -, un to pašu var teikt par Latviju. Kāpēc tā ir tik efektīva integrētāja?
Tāpēc, ka tur integrācija nav birokratizēta. Miljardi kronu Igaunijā un simti miljonu latu Latvijā tika iegāzti par integrāciju dēvētajā melnajā caurumā. Es neteiktu, ka tas bija pilnīgi nelietderīgi, vairāki simti cilvēku tādā veidā tika integrēti. Taču armijā tie ir tūkstoši par brīvu integrēto.
Bet kāpēc? Kas ir galvenie šā modeļa elementi, kuri derētu sabiedrībai kopumā?
Integrācija nav krievu integrēšana igauņu sabiedrībā, tā vienmēr ir divpusējs process. Armijā tas ir pašsaprotami. Nezinu, kā Latvijas armijā, taču Igaunijā karavīrus godā. Mājās un uz ielas šis cilvēks bija nekas, bet armijā ir svarīgs. Virsnieki uzrunā viņu uz «jūs», nekad nepaceļ balsi, tātad – ciena.
Tātad galvenais ir gods un cieņa?
Jā, tas ir svarīgi, taču tas nav viss, ja arī ir vairāk nekā puse no visa. Galvenā problēma abās kopienās – krievu un igauņu – ir ļoti zemais pašnovērtējums. Tas, ko mēģināja darīt igauņu ideologi, bija – pazemināt krievu pašnovērtējumu.
Lai celtu savējo?
Nezinu, vai tā bija kaut kāda atriebība, taču domāju, ka tas nav pareizi ne tikai no krievu, bet arī no igauņu viedokļa. Jo tas vienkārši nav pareizi.
Daži runātāji šeit teica, ka 20 līdz 30 gadu laikā gaidāma nopietna Igaunijas valstiskuma krīze. Jūs sacījāt, ka nākamajos piecos, desmit gados Krievija neuzbruks NATO valstij, kaut gan jūs par to nederētu uz savu dzīvību.
Jā, nezinu par desmit, taču esmu itin pārliecināts par pieciem gadiem.
Tas diezin vai vieš drošības sajūtu. Tad jau labāk divdesmit, trīsdesmit.
Es nezinu. Tāpēc esmu skeptisks, piemēram, arī par klimata izmaiņām. Neesmu pārliecināts, ka var paredzēt, kāds būs laiks pēc trīsdesmit gadiem, ja nevar – kāds būs nākammēnes. Tā ka sāksim ar nākamo mēnesi. Domāju, ka visām krīzēm ir viens svarīgs priekšnoteikums. Tas ir iedzīvotāju vecums. Ēģiptē puse iedzīvotāju ir jaunāki par 24 gadiem, Gazas sektorā – par 17,5 gadiem. Igaunijā abas kopienas noveco, bet veci cilvēki ir ļoti slikti revolucionāri.
Komentāri (72)
AUTOEXEC.BAT 15.02.2011. 12.27
Skaisti. Man patika. Patiesība ir vienmēr labāka par meliem. :)
0
Sanšains 14.02.2011. 11.48
Atgriežoties pie jūsu jautājuma – kas būtu gudra valdības politika, – tā būtu nevis viņus apvienot uz antiigauniskas platformas, kā tas diemžēl tika darīts, bet gan sašķelt šīs naidīgās grupas arvien mazākās. Ļoti vienkārši.
================================
90. gados krievi Latvijā arī bija sašķelti. 90. gadu beigās sākās konsolidācijas process, kas varbūt pat vēl nav noslēdzies.
Kurš pie tā “vainīgs”? Vai valdība, valdības politika? Lotmans tā uzskata vai vismaz izliekas, ka uzskata. Būtībā viņš atkārto to, ko pie mums teikuši Jurkāns, Kosteņecka un Muižnieks. Bet visi viņi ignorē acīmredzamo situāciju vismaz Latvijā, ka krievi Latvijā ir izteikti pašpietiekams kopums jau kopš neatkarības atjaunošanas un paši ir IZVĒLĒJUŠIES gan dzīvot savā informatīvajā telpā, gan izvirzīt/atbalstīt savus līderus.
Manuprāt, ir vienkārši NEGODĪGI apgalvot, ka valsts politika būtu varējusi būtiski ietekmēt šo krievu konsolidācijas tendenci. Piemēram, Muižnieka tēzes par intensīvāku krievu uzrunāšanu krieviski ir gluži vienkārši nožēlojamas – to apliecina, piemēram, kādreizējā “Dienas” krievu varianta iznīkšana. Viņu izvēle.
Arī Lotmans atzīst, ka “gandrīz totalitārā” Krievija nodarbojas ar masīvas, “uz meliem bāzētas” propagandas izplatīšanu.
Ko piedāvā likt pretī tādi muižnieki? Sacensties ar krievu melu straumi? Nobloķēt piekļuvi internetam? Aizliegt retranslēt Krievijas televīzijas? Varbūt vismaz likvidēt vietējos krievu šovinistu preses orgānus “Vesķi sevodņa” un “Čas”?
Nē, muižnieki laikam gan piedāvā sastiķēt kādu finanšu iespējām atbilstoši anēmisku TV kanālu, par kuru visi krievi, protams, zinās, ka tas pauž “naciku” režīma uzskatus – t.i., ja to vispār pamanīs starp 20 Krievijas TV kanāliem savā televizorā.
Vienīgais, kas būtu valsts spēkos, manuprāt, ir censties mainīt šīs melu propagandas/ideoloģijas “recipientu” skaitu un īpatsvaru Latvijā.
Krievu izceļošanas/repatriācijas stimulēšana, naturalizācijas prasību paaugstināšana, latviešu dzimstības veicināšana.
9
Signija Aizpuriete > Sanšains 14.02.2011. 22.26
Varbūt pēc 1990-o gadu reformām Krievijā daudzi krievi nopietni uztver nopietnu firmu prognozes – ”Krievijas iedzīvotāju skaits nākamo 40 gadu laikā samazināsies par 20 miljoniem, piektdien 11.febr. publiskotajā pētījumā par pasaules demogrāfiskajām tendencēm atzinusi reitingu aģentūra Standard & Poor’s.”
Akurāt’ krievu domātāja A.Zinovjeva aprakstītais socioloģiskajā romānā ”Krievijas traģēdija/”РУССКАЯ ТРАГЕДИЯ”
http://www.situation.ru/app/rs/lib/russ_tragedy/russ_tragedy_content.htm
p.s.
Latvijai jau ar tāda situācija, kad reālā demokrātija ir ”demokrātija kā permanentā krīze” nekādu žilbinošu nākotni nesola – lēnām izmirstam, bet slavējam demokrātiju?
0
lebronj2356 > Sanšains 14.02.2011. 17.17
Ne jau tikai krievu TV, man liekas, ka vietējās samazgu lapeles – ”Čas” un ”Vesķi” ir daudz sliktākas par pašas KF TV un mēdijiem, jo nemitīgi diendienā kurina naidu pret Latviju, latviešiem un latvisko. Protams mums vēl ir TV5….Tā ir liela nolaidība, ka šādiem mēdijiem ļauj darboties….Būtu vēlams, ka darbotos arī kāda krievvalodīgi objektīva vietējā avīze bez Telegrafa(vismaz tas tāds bija), taču ne pārspīlēti, lai nelietu ūdeni uz divvalodību ! Diemžēl šis divu kppienu jautājums vēl labu laiku liks par sevi manīt !
0
Sanšains > Sanšains 14.02.2011. 13.08
Kamdēļ vispār lauzīt galvu par to, “kurš vainīgs”?
=============================
Tas nepieciešams, jo šī tēma nemitīgi tiek cilāta. Arī šajā intervijā tā tiek aktualizēta: “kas būtu gudra VALDĪBAS POLITIKA, – tā būtu nevis viņus apvienot uz antiigauniskas platformas, kā tas DIEMŽĒL TIKA DARĪTS” (Lotmans)
Arī nesen samērā plaši izskanējušā Kosteņeckas paziņojuma sakarā atkal tika izteikti pārmetumi latviešu politiķiem, kuri neesot rīkojušies pareizi vai godprātīgi.
Kamēr tiek pausti šāda veida pieņēmumi, tikmēr atkal un atkal jācilā tēma “kurš tad un kādā veidā ir vainīgs”.
Nebūt nav beigusies ideoloģiska stīvēšanās par nacionālo politiku, un kā argumenti tiek lietoti nesenas pagātnes notikumi, kuru interpretācija ir ļoti nozīmīga.
0
Sanšains > Sanšains 14.02.2011. 15.04
Varbūt viņiem [eiropeiski noskaņotiem krieviem] šādu reprezentāciju nemaz nevajag, ja reiz viņu valstība “nav no šīs pasaules”. Tāpat kā mēs neatradīsim daudzus Jehovas Lieciniekus, kuri būtu aktīvi Latvijas politikā.
==============================
Šķiet, mēs kaut kur internetā jau esam sprieduši par krievu partiju elektorāta uzvedību.:)
Man joprojām šķiet, ka vēlēšanu dati, ko esmu aplūkojis, liecina, ka pastāv izteikta korelācija starp krievu īpatsvaru pilsoņu kopumā un par krievu partijām nodoto balsu īpatsvaru visu balsu skaitā. Tas man liek domāt, ka “eiropeiski noskaņotie krievi” drīzāk nevis nepiedalās politiskajā procesā (kā varbūt Jehovas liecinieki), bet gan balso par to pašu, ko visi pārējie krievi – “Saskaņas Centru”.
0
Sanšains > Sanšains 14.02.2011. 13.26
Toties eiropeiski noskaņotajiem krieviem (otrajai grupai Lotmana pārskaitījumā) gluži tāpat kā latviešiem, protams, varētu noderēt vairāk informācijas – it īpaši vācu un angļu valodās
=============================
Kāds ir Jūsu piedāvājums? Kas tieši Latvijas valstij būtu jāveic?
Jāsubsidē oriģinālvalodās raidoši BBC, utt. kanāli Lattelecom un Baltkom “pakešu” piedāvājumā – cerībā, ka krievi izvēlēsies skatīties tos?! Un nevis EuroSport, Discovery kanālus… krieviski?
Un kā tas “ideoloģiski šķels” krievus? Vai tad, kad būsim pierunājuši krievus skatīties BBC tieši angliski:), “Saskaņas Centra” elektorāts sašķelsies un parādīsies Latvijai lojālākas krievu partijas?
Kā vispār politisku strāvojumu veidā izpaužas Lotmana “eiropeiski noskaņoto krievu” eksistence?
KUR IR viņu politiskā reprezentācija?
0
Sanšains > Sanšains 14.02.2011. 14.57
Pašiem latviešiem ļoti noderētu tas BBC, CNN, 3SAT, YLE-1 un Al Jazeera – lai cilvēki pārliecinātos, ka bez LNT ziņām un domburšovos rādītajām birokrātu runājošajām galvām pasaulē notiek arī kaut kas cits, lai iemācītos skatīties uz Latvijas notikumiem perspektīvā.
===========================
Noderētu. Bet vai to ir iespējams veicināt ar valsts atbalstu?… Manuprāt, pavisam nedaudz.
Kabeļtelevīziju piedāvājumā jau tagad ir samērā plašs piedāvājums, bet vai to izmanto daudzi?
Valsts TV – bezmaksas (subsidēta) TV retranslācija? Ņemot vērā finanšu iespējas, vai pārskatāmā nākotnē tas ir iespējams?
Ja nu vienīgi radio.
Bet jāatzīst, ka BBC World Service, ko šad tad paklausos, man nešķiet necik interesants. Manuprāt, pārāk liels akcents uz pasaules “karstajiem punktiem” vai arī pārāk liels smalkas, niansētas informācijas īpatsvars par… kādām Āfrikas vai Āzijas valstu problēmām. Patiktu drīzāk kāds Eiropas mērogs. Bet tas vairs neattiecas uz šo rakstu.
0
mary75 > Sanšains 14.02.2011. 15.11
“Svobodu” un “Eho Moskvi” derēja gan retranslēt, to krievvalodīgie klausītos.
Ne jau visi viņi ir tik aprobežoti, ka tic tām krievu TV, tās ir pilnīgas muļķības.
Bez tam, tas būtu svētīgi arī latviešiem, vismaz, dzirdētu, kā strādā tie, kas ir profesionāļi savā jomā, varbūt, ko arī iemācītos.
Attiecībā par to cieņu – es tā domāju, nevajag nekādu cieņu, pietiek, ja abas puses izturētos kaut ar zināmu toleranci pret otras puses uzskatiem, lai arī, pēc viņu domām, kļudainiem, manuprāt, taisni tas mums te pietrūkst vairāk par visu.
0
aivarstraidass > Sanšains 14.02.2011. 14.26
>>> Kāds ir Jūsu piedāvājums? Kas tieši Latvijas valstij būtu jāveic?
Jāsubsidē oriģinālvalodās raidoši BBC, utt. kanāli Lattelecom un Baltkom “pakešu” piedāvājumā – cerībā, ka krievi izvēlēsies skatīties tos?!
======
Kādas problēmas, ja kāds skatās Eurosport/Discovery krieviski? Lai taču skatās. Bet arī BBC World Service vajadzētu raidīt lielākā daļā Latvijas teritorijas (šobrīd to var tikai Rīgā – 100.5 MHz). “Радио Свобода” neesmu dzirdējis Latvijas FM ēterā jau gadus piecpadsmit. Protams, arī rietumu televīzijai būtu jābūt pieejamai – turklāt televīzijas gadījumā ir drusku plašāks angļu/vācu programmu klāsts nekā piedāvā Baltcom. Ir taču arī Al Jazeera serviss angļu valodā un citas aizraujošas lietas.
Nezinu kā to panākt, bet mēdiju telpā ir vajadzīgas svaigas vēsmas – ne jau tikai krievu, bet arī latviešu un visu citu tautu labumam un demokrātiskai domāšanai. Man gluži tāpat kā Jums, Hari, nešķistu normāli sekot V.Čepurova, N.Muižnieka un citu “integratoru” ieteikumiem sākt Latvijā ražot publisko televīziju krievu valodā, uzsākot bezjēdzīgu “propagandas bruņošanās sacensību” ar Gazprom un tā finansētajiem kanāliem. Tā ir veco laiku domāšana. Mums ir jābūt viltīgiem – un jāizmanto pasaules tendences saprāta un brīvības labā.
Un jāpārstāj ieciklēties ar “bailēm no krieviem”. Pašiem latviešiem ļoti noderētu tas BBC, CNN, 3SAT, YLE-1 un Al Jazeera – lai cilvēki pārliecinātos, ka bez LNT ziņām un domburšovos rādītajām birokrātu runājošajām galvām pasaulē notiek arī kaut kas cits, lai iemācītos skatīties uz Latvijas notikumiem perspektīvā.
>>> Kā vispār politisku strāvojumu veidā izpaužas Lotmana “eiropeiski noskaņoto krievu” eksistence? KUR IR viņu politiskā reprezentācija?
======
Varbūt viņiem šādu reprezentāciju nemaz nevajag, ja reiz viņu valstība “nav no šīs pasaules”. Tāpat kā mēs neatradīsim daudzus Jehovas Lieciniekus, kuri būtu aktīvi Latvijas politikā.
0
aivarstraidass > Sanšains 14.02.2011. 12.20
Ļoti laba intervija – paldies Lotmanam un Ozoliņam!
>>> Kurš pie tā “vainīgs”? Vai valdība, valdības politika? Lotmans tā uzskata vai vismaz izliekas, ka uzskata. Būtībā viņš atkārto to, ko pie mums teikuši Jurkāns, Kosteņecka un Muižnieks. …
=====
Kamdēļ vispār lauzīt galvu par to, “kurš vainīgs”? Ņemot vērā to, ka Latvijai nekad nebūs gana resursu, lai mēdiju telpā (it īpaši televīzijā) sacenstos ar simtreiz lielāku kaimiņvalsti, labākā izeja ir – veicināt angļu un vācu televīzijas un radio programmu izplatību, arī FM diapazonā retranslēt “Радио Свобода”, kas krievu valodā raida no Prāgas. Labi mums, labi angļiem un vāciešiem, un labi arī eiropeiski noskaņotajiem krieviem.
90-to gadu sākumā bija arī tādi Latvijas neatkarības atbalstītāji, kuri vāji saprata vai nemaz nesaprata latviski (trešā krievu grupa Lotmana pārskaitījumā) – tajos laikos bija vajadzīga krievu “Atmoda” un avīzes “Diena” krievu versija. Tagad viņi spēj visu vajadzīgo izlasīt arī latviski – un tādēļ pieprasījums pēc šādām avīzēm krievu valodā ir neliels. Toties eiropeiski noskaņotajiem krieviem (otrajai grupai Lotmana pārskaitījumā) gluži tāpat kā latviešiem, protams, varētu noderēt vairāk informācijas – it īpaši vācu un angļu valodās.
0
Silvija Adijāne 14.02.2011. 17.10
Laba intervija un laba intervējamā izvēle. Igaunija ir labs salīdzinošs piemērs, kur 2 valstis no vienādiem starta punktiem ir nonākušas pilnīgi atšķirīgās situācijās.
1
+2
-3
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Silvija Adijāne 14.02.2011. 22.35
Vēl jau nav ”vēstures beigas”, vēl jau līdz ”finišam” tāls celš priekšā. Kas zin, kas zin – arī Īriju pavisam nesen slavēja kā paraugu….
Nav jau Latvijas valstī pašlaik pat kopēja mērķa (par eiro, lūgums, nerakstīt), ne jēgsaturīgas stratēģijas, vienojošas idejas – viena plēšanās ‘ a’ la konsolidācija’/atņemšana katru dienu aizvien niknāka un niknāka…..Ar nolaistām burām traucamies pa globalizācijas ”kanalizācijas” straumi…..
0