Lietuva neiebilstot pret sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā

Līdzīga ''Gazprom'' projekta virzītājs ekonomikas lejupslīdes dēļ sāk apšaubīt tā lietderību

Lietuva neiebilst pret Latvijas plānu būvēt sašķidrinātās gāzes termināli un padarīt to par reģionālu projektu, kurš varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu, taču nav atteikusies no plāna būvēt pati savu sašķidrinātās gāzes termināli ar mazāku jaudu. To ceturtdien Viļņā paziņoja Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite kopīgjā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Valdi Zatleru, kurš uzturas valsts vizītē Lietuvā, vēsta aģentūra BNS.

Zatlers paziņoja, ka Latvijas valsts energokompānijai "Latvenergo" uzticēts īstenot gāzes termināļa projektu Rīgas brīvostā un Latvija ir gatava izpildīt ES direktīvu par gāzes tirgus izmaiņām, kuras mērķis ir nodrošināt lielāku konkurenci. Latvijas valsts galva arī apstiprināja valsts atbalstu citam enerģētikas projektam – Visaginas atomelektrostacijai.

Kā uzskata Lietuvas prezidente, abi gāzes termināļu projekti nav savstarpēji konfliktējoši: "Lietuva joprojām plāno būvēt zemākas jaudas termināli, taču tai nav iebildumu, ka Latvija būvētu lielāku centru."

Kā ziņots, šīs nedēļas sākumā Lietuvas amatpersonas pauda nostāju, ka kaimiņvalsts pagaidām neesot noskaņota atbalstīt Latvijā plānoto sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, jo tas varētu tapt ar Krievijas koncernu "Gazprom" saistītās "Itera Latvija" paspārnē, kas līdz ar "Gazprom" un "E.ON. Ruhrgas" kontrolē kompāniju "Latvijas gāze".

Zatlers Viļņā norādīja, ka Latvijā plānotais gāzes terminālis ir "reģionāls projekts, kas tiek īstenots ar mērķi izpildīt ES direktīvas prasības, nevis pretoties tai", un par tā īstenošanu atbild valstij piederoša kompānija. "Latvenergo" ir lielākais gāzes patērētājs Latvijā un ieinteresēta zemākā gāzes cenā, skaidroja prezidents.

SIA "Itera Latvija" vadītājam Jurim Savickim, kurš pēdējos gados cītīgi virzījis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, tagad radušās šaubas par tā būvniecības lietderību, ziņo biznesa portāls Nozare.lv. Vēl pirms pāris gadiem šādam projektam būtu jēga, bet tagad, skatoties, kas notiek tautsaimniecībā un kā cilvēki dodas prom, par to radušās šaubas. "Kad ekonomika iet uz augšu un vajag bāzes jaudas, terminālim ir jēga. Tagad esmu ļoti skeptisks. Kam [gāzi] pārdos, kas būs pircējs?" retoriski vaicāja Savickis.

Pēc viņa vārdiem, LNG būtu par 15-20% dārgāka nekā dabasgāze, kas piegādāta pa cauruļvadiem, taču labos laikos valsts drošības un alternatīvu piegādes ceļu nodrošināšanas vārdā var to virzīt uz nodokļu maksātāju rēķina. Turpretī brīdī, kad ekonomika iet uz leju, cenas starpība ir ļoti nozīmīga. "Šis nebūtu īstais laiks īstenot projektu," secinājis uzņēmējs.

Patlaban "Latvenergo" veic termināļa būvniecības izpēti, un rezultāts varētu būt maijā, informēja ekonomikas ministrs Artis Kampars (''Vienotība'', JL).