Naudu varētu atdot arī ar budžeta pārpalikumu, ''Parex'' un ''Citadeles'' pārdošanu
Latvijas parādu varētu mēģināt pārfinansēt ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos, liecina Valsts kases (VK) informācija par starptautiskā aizdevuma atdošanas iespējām, ziņo aģentūra LETA.
Pēc VK vērtējuma, valsts parādu var atmaksāt trīs veidos – veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu un novirzot to parāda segšanai, pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus, piemēram, AS "Parex banka" un AS "Citadele banka", vai arī pārfinansējot parādu ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos.
Tiek uzsvērts, ka valsts parāda pārfinansēšana ir starptautiska prakse, ko izmanto daudzas valstis, izņemot tās, kurām nav parāda. Tādējādi Latvija starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemto finansējumu plāno atmaksāt, pārfinansējot valsts parādu. Parāda pārfinansēšanas process tiks nodrošināts ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos, un Latvijas atgriešanās starptautiskajos finanšu tirgos iespējama jau 2011.gada pirmajā pusē, liecina VK dati.
Jau ziņots, ka kopējais valsts un pašvaldību parāds 2010.gadā palielinājies par 785,92 miljoniem latu jeb 18,3% un gada beigās bija 5,08 miljardi latu. Latvijas iekšējais parāds decembra beigās bija 796,05 miljoni latu, un kopš gada sākuma tas samazinājies par 111,9 miljoniem latu. Savukārt ārējais parāds decembra beigās bija 4,146 miljardi latu, un kopš gada sākuma tas pieaudzis par 885,2 miljoniem latu. Visu Latvijas ārējo parādu veido ārvalstu valūta.
Šogad procentu maksājumi par starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumiem plānoti apmēram 90 miljonu latu apmērā. Šis ir pēdējais gads, kurā Latvija var saņemt aizņēmumu no starptautiskajiem aizdevējiem, un patlaban tiek plānots, ka aizņemties varētu vēl 700 miljonus eiro (490 miljonus latu). Līdz šim Latvija jau aizņēmusies 3,6 miljardus eiro (2,52 miljardus latu). Savukārt rezervē saglabāta iespēja aizņemties vēl 2,2 miljardus eiro (1,54 miljardus latu) no Ziemeļvalstīm, kā arī no Čehijas un Polijas.
Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros Latvijai bija pieejams pa daļām līdz 2011.gada beigām, lai stabilizētu Latvijas finanšu sistēmu, pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot valsts konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību, tādējādi radot stabilu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.
Komentāri (19)
mxblack 29.01.2011. 16.29
Man ir grūti spriest par finašu tirgus iespējām, bet vienu gan es izjūtu katru mirkli un tā ir valsts finasiālā krīze, kura man nebeigsies vēl daudzus gadus, pretstatā valsts augstakajai sabiedrībai, manis ievelētajiem deputātiem un superbiezajam inteliģences slānim. Kamēr manis vēlētie deputāti par manu nodokļu naudu Saeimā malko lepnus konjakus, man ir cītīgi jastrādā lai nodrošinātu mūsu ražotnes nepārtrauktu darbu un ar saviem nodokļiem es varētu apmaksāt šo Saeimas deputātu nodzerto. Bez tam man liek samaksāt arī ģeometriskā progresijā augošos namu pārvaldes uzliktos nodokļus klāt pie maniem tēriņiem, nosegt dīvainos pārtikas preču sadārdzinājumus, sistemātiski augošo elektrības sadārdzinajumu un vēl loti daudz citu, no manis pilnīgi neatkarīgu, strauji augošu un manis nepatērētu maksājumu.
0
Kinskis 30.01.2011. 00.13
Pēc parāda apjoma daudzas Eiropas valstis (no kurām vairums ir Eirozonā!) tusējas 60-70% rajonā, GRE, ITA, BEL ir vēl smagāk. Eirozonas valstīm pienākas būt 60%, bet neko – dzīvo ar šādiem apjomiem jau gadiem ilgi, neviens nesteidzas kaut ko strauji atmaksāt, jo valsts nav cilvēks, kam ir ierobežots produktīvais mūžs. Galvenais ir maksāt procentus (kas ir diezgan liela summa, bet īstermiņā finansiāli vieglākais ceļš) un laiku pa laikam šo parādu pārfinansēt uz jaunu termiņu un nosacījumim. Lai nerastos grūtības atrast pārfinansējumu, jābūt labam valsts reitingam, reputācijai utt.
LV parāds pēdējos gados strauji ir gājis uz augšu, bet tiks apstādināts kaut kur ap 50% – ja netiks bremzēts ar reformām un budžeta sabalansēšanu. Iālākais – dzīvot atbilstoši līdzekļiem, maksāt procentus, no kaut kādiem ārkārtas ieņēmumiem dzēst parāda daļas. + uzturēt normālu reputāciju, kura pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies.
2
TrainspottingLV > Kinskis 30.01.2011. 12.09
Vācija par savu parādu maksās 3%, bet mēs 6%. Jūti atšķirību? Kamēr mums nav lēta nauda tikmēr uz parāda nav labi dzīvot. Lūk savi 300 milj. būs jāatdot par parādu, kas uz kopējā fona ir ļoti daudz.
0
Kinskis > Kinskis 30.01.2011. 22.04
Piekrītu. Atšķirība ir tāpēc ka Vācija ir daudz paredzamāka valsts un tās parāda nasta nav tik smaga, jo ir arī augstāka labklājība nekā Latvija. Tas ir apmēram kā labi pelnošs cilvēks ar stabilu darbu, kurš var atļauties maksāt kredītos pusi no ienākumiem un mierīgi iztikt ar pārpalikumu – pret nabagāku cilvēku, kura maksājums varbūt ir tikai 20% no ienākumiem, bet iztikt ar pārējo ir grūtāk.
0
TrainspottingLV 29.01.2011. 20.28
Viss ir atkarīgs no tā uz kādiem procentiem būs iespējams pārfinansēt, bet zinu vienu, kad Parex un Citadele ir pēc iespējas ātrāk jāpārdod, jo ar katru dienu to vērtība samazinās, dēļ valsts kapitāl daļu turēšanas.
0