Eksperti aicina arī veicināt paaudžu maiņu mācībspēku un zinātnieku vidū
Lai nākamajos gados veiksmīgi attīstītos augstākā izglītība un zinātne, nepieciešamas nodrošināt studijas un disertācijas darbu aizstāvēšanu angļu valodā, sestdien Latvijas Jauno zinātnieku apvienības rīkotajā paneļdiskusijā pauda eksperti, vēsta aģentūra LETA.
Kā atzina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš, patlaban reti kurš jaunais zinātnieks plāno savu disertācijas darbu aizstāvēt un rakstīt angļu valodā, taču tas ir viens no veidiem, kā ārpus Latvijas var uzzināt par mūsu zinātniekiem un viņu sasniegumiem.
"Kāda nākotne ir zinātnei, ja raksti netiek veikti angļu valodā? Zinātnisko darbu izstrādāšanu un disertāciju aizstāvēšana angļu valodā ir vienīgais veids, kā izdzīvot un tikt ārā no šī purva, kurā patlaban atrodamies," pauda Kalniņš.
Savukārt RTU rektors Leonīds Ribickis uzskata, ka ikvienā fakultātē vajadzētu nodrošināt studijas angļu valodā, kas tehnoloģiskajās specialitātēs būs liels ieguldījums, ja ir vēlme darboties ārus Latvijas robežām. Tā būtu iespēja studentiem piesaistīt lektorus no ārvalstīm. Tai pat laikā viņš ierosina arī Latvijā ieviest Igaunijai līdzīgu sistēmu, paredzot, ka visiem doktorantiem pirms darba aizstāvēšanas viens semestris ir jāpavada, studējot ārzemēs.
Portāla "politika.lv" izglītības sadaļas redaktore Marija Golubeva uzskata, ka viens no veidiem, kā paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti, ir veicināt pasniedzēju paaudzes maiņu. "Pasniedzēji būtiski noveco, un jaunie viņu vietā nenāk. Arī zinātnieku skaits Latvijā kļūst aizvien mazāks, nekā tas ir nepieciešams, lai zinātne attīstītos," savu viedokli skaidroja Golubeva.
Krīzes laikā eksperti attiecībā uz augstāko izglītību sakasta dažādas iespējas. Kalniņš pauda pārliecību, ka šis laiks tikai pierāda, ka nākotnē Latvijas zinātniekiem ir jāstrādā roku rokā ar Eiropas zinātniekiem, savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova pauda viedokli, ka krīze dod iespēju valstij novērtēt un saprast, ka valsts prioritāte ir izglītība un zinātne.
Ekspertu diskusijas mērķis bija analizēt zinātnes un augstākās izglītības pašreizējo stāvokli un ieskicēt iespējamos attīstības scenārijus nākamajiem gadiem. Pasākumu organizēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, svinot savu piecu gadu jubileju. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība dibināta 2006.gadā, tai ir vairāk nekā 300 biedru. Apvienībā ir Latvijas topošie un jaunie zinātnieki no dažādām akadēmiskajām jomām.
Komentāri (44)
annailmane 29.01.2011. 17.13
Kāpēc Jauno zinātnieku apvienība uzstāj uz pietuka krustiņu (turklāt ar doktora grādu) izglītošanu? Jaunajiem zinātniekiem nenoliedzami ir jāzina angļu valoda, lai varētu lasīt profesionālo literatūru un uzturēt kontaktus ar citiem zinātniekiem ārzemēs. Taču šai ziņā pilnībā pietiek, ja jaunie zinātnieki apgūst angļu valodu, kā to dara doktoranti tai pašā Igaunijā, Vācijā, Francijā un daudzās citās zemēs, kur angļu valoda nav valsts valoda. Vairākās Latvijās augstskolās ir iespēja Erasmus ietvaros pavadīt daļu studiju laika ārzemju augstskolās. Neviens neaizliedz promocijas darbu pārvērt publikācijā angļu valodā un iesniegt starptautiskā žurnālā. Zinātniekiem jāprot izteikties ne tikai angliski, bet arī savā dzimtajā valodā, lai mums beidzot nebūtu visādu koučingu, mentoring un faktoringu.
Augstākās izglītības zemā kvalitāte nav meklējama tikai pasniedzēju un studentu angļu valodas nezināšanās. Kā jau rakstā minēts, Latvijas augstskolās paaudžu nomaiņa notiek pārāk lēni. Tāpat sakari ar augstskolām un zinātniekiem ārzemēs ir vāji, student un pasniedzēju apmaiņa tikpat kā neesoša. Promocijas darba uzrakstīšana un aizstāvēšana angļu valodā šīs problēmas neatrisinās.
11
Juris Millers > annailmane 29.01.2011. 19.05
Patiesībā Latvijas augstāka izglītība daudzās jomās ir ļoti augstā līmenī (salīdzinot ar pārējo pasauli) un ir arī ārzemju studenti, kas Latvijā studē. Mazliet pāri simtam kopā. Un viņi ir ļoti apmierināti, gan ar kvalitāti, gan ar cenu, gan arī ar dzīves apstākļiem Latvijā. Plašāku ārzemju studentu pieplūdumu traucē tikai tas, ka Latvijas universitātes nav tik plaši pazīstamas pasaulē.
Un tieši šo atpazīstamību var veicināt, ja liek visus maģistra un doktora darbus taisīt angļu valodā un publicēt starptautiskajā literatūrā.
Tā kā, ja latviešu studenti rakstīs savus darbus angliski, tad ilgtermiņā tas pastarpināti dos vairāk finansējuma Latvijas izglītības sistēmai!
0
Signija Aizpuriete > annailmane 30.01.2011. 11.17
< Neticis Ja neuzskata, ka Latviešu valoda ir tikai tautasdziesmām un ķēķim, tad jauno zinātnieku svarīga darba daļa ir kopt latviešu valodas terminoloģiju. Pirms 200 gadiem uzskatīja, ka par ķīmiju var runāt tikai latīņu valodā. Tomēr tagad atklājas,....... ============================================================================ '....atklājas, ka Auseklis izveidoja ap 150 jaunvārdu, bet Mīlenbahs un Endzelīns strādāja vaigu sviedros latviešu valodas lauciņā n-tos gados? Diezin vai Z.A.Meierovics bez valodu zināšanām būtu tik' sekmīgi savu misiju paveicis Parīzē,Londonā un Romā. Un diezin vai Kr.Barons spētu strādāt >desmit gadus Maskavā par skolotāju vai K.Ulmanis apgūt zinības Štatos? Jo vairāk svešvalodu apgūsim, jo auglīgāk savējo izmantosim un slavēsim!?
0
Bulkujānis www.lasma > annailmane 30.01.2011. 09.43
“..Reinis Lazda Priekšlikums izolēties no iespējas piesaistīt ārvalstu pasniedzējus ir gandrīz tikpat absurds, cik … “.
“..Atteikšanās no starptautiskās sadarbības pārvelk treknu svītru zinātnes attīstībai Latvijā šādās jomās. Tas patiesībā ir viens no cēloņiem, kādēļ zinātnes un izglītības kvalitāte Latvijā ir tik zema.”
Atvainojiet, Reini, kur te kāds atsakās no starptautiskās sadarbībs vai izolējas no labiem ārzemju pasniedzējiem?! Kāds tam sakars ar “iespēju piesaistīt ārvalstu pasniedzējus”? Jūsu komentārs uzbur apmēram šādu ainu: Latvijā gribētu lasīt lekcijas kāds atzīts spīdekliss, bet – ak vai- viņš nemāk latviski, tāpēc tiek noraidīts. Tās taču ir pilnīgas blēņas, absolūti nereāla aina, vismaz nopietnās augstskolās, kur tiešām kaut kāda reāla starptautiska pētniecība notiek (piem. LU eksaktajos)!! Problēma ir citur: Latvija nav zinātnes centrs ne vispārējā līmeņa (izņemot atsevišķas “spices”), ne atalgojuma (nesmīdiniet) ziņā. Labi speciālisti te atbrauks tikai uz brīdi, pa draugam, uz kāda šejienes kolēģa ielūgumu. Visi, kas filzofē par ārvalstu speciālistu piesaisti kā glābējlīdzekli- padomājiet, kā mēs viņiem samaksāsim! Toties netrūks “lūzeru”, kuri citur nevar atrast vietu, bet te varēs paspīdēt ar savām angļu sarunvalodas zināšanām. Tai skaitā būs arī viens otrs vietējais, kurš būs laimīgi ticis vaļā no apgrūtinošā pienākuma iemācīties vietējo iedzimto valodu un tā vietā varēs lauzīties visai apšaubāmā angļu valodā.
0
Jānis Dreimanis > annailmane 29.01.2011. 21.19
Priekšlikums izolēties no iespējas piesaistīt ārvalstu pasniedzējus ir gandrīz tikpat absurds, cik Inas Druvietes priekšlikums tulkot visus (?!) zinātnisko žurnālu rakstus latviski. Tas automātiski nozīmē atteikšanos no kvalitātes lielā daļā fundamentālo zinātņu, jo mūsdienu zinātnē specializācija kļūst arvien šaurāka.
Pašlaik studēju doktorantūrā, un man ir trīs darba vadītāji – viens no Igaunijas, viens no Somijas, viens no ASV. Pārējie vadošie pasaules speciālisti šajā jomā ir – viens ungārs, viens vācietis (kurš strādā Anglijā), pāris somi, daži amerikāņi. Un tādu jomu ir daudz. Atteikšanās no starptautiskās sadarbības pārvelk treknu svītru zinātnes attīstībai Latvijā šādās jomās. Tas patiesībā ir viens no cēloņiem, kādēļ zinātnes un izglītības kvalitāte Latvijā ir tik zema. Jo mēs ar saviem diviem miljoniem iedzīvotāju cenšamies nodrošināt autarķiju un norobežošanos no starptautiskas sadarbības – ko tādu, kas Francijas vai pat Ķīnas zinātniekiem vairs neienāk prātā.
Cīņa pret angļu valodu mūsdienu zinātnē ir tas pats, kas cīnīties pret latīņu valodu medicīnā. Cīņa ar vējdzirnavām tā vietā, lai izmantotu to iespēju, ko mums dod labās angļu valodas zināšanas (kuram doktorantam Latvijā zem 35 angļu valoda ir problēma? Un, pat ja ir, tad rodas nākamais jautājums – kādā valodā viņš/a iedomājas lasīt zinātniskās publikācijas un uzstāties starptautiskās konferencēs?)
Tātad – šo minēto argumentu dēļ var gan apgalvot, ka maģistra un doktora darbu kvalitāte uzlabosies. Par latviešu valodas zināšanu pasliktināšanos – te ir vajadzīgi citi risinājumi, piemēram, regulāras terminoloģijas sanāksmes, nacionālais pasūtījums pēc populārzinātniskām grāmatām u.tml.
0
aivarstraidass > annailmane 30.01.2011. 11.08
Pievienojos Daigas teiktajam. Ja ir runa par latviešu studentiem, tad promocijas darbus, protams, jāraksta latviski – kaut vai tādēļ, lai jaunais speciālists prastu domāt (ko vairums no mums tomēr dara savā dzimtajā valodā) un arī varētu efektīvi sazināties ar darbabiedriem tepat Latvijā. Latviešu valoda ir piemērota, lai tanī runātu arī par visjaunākajiem sasniegumiem, teiksim, IT nozarē. Bet, ja pārstāsim to kopt, tad drīz atkal pārcelsimies uz pirms-Alunāna laikiem latviešu valodas attīstībā.
Ja promocijas darbs ir labi uzrakstīts un saprasts, tad šī darba iztulkošana angliski vai jebkurā citā studentam labi zināmā valodā ir dažu dienu jautājums. Ja tas studentam šķiet svarīgi (publiskot savu zinātnisko jaunradi, iepazīstināt ar darba tēmu kolēģus ārzemēs), tad to, protams, var darīt. Svarīgi, lai students pats līdz tam būtu IZDOMĀJIS to, kas viņam sakāms promocijas darbā – citādi tas tiešām ir Pietuka Krustiņa līmenis: greznošanās ar svešām spalvām un gudru svešvārdu atgremošana.
Reiņa Lazdas aprakstītā situācija (visi promocijas darba vadītāji ir ārzemnieki) nav tipiska mūsu augstskolās. Bet arī tādā gadījumā – kāda būtu problēma veltīt dažas dienas darba pārtulkošanai latviski? Nav adekvāts tāds speciālists, kurš vēlas saņemt Latvijas augstskolas maģistra/doktora diplomu, bet nevēlas noskaidrot latviešu valodā kaut tikai tos terminus, kurus pats savā darbā ir izmantojis – un par kuriem, acīmredzot, ir pāris gadus centīgi domājis :))
0
Ejiet ka Jūsu visi.. > annailmane 30.01.2011. 23.39
aigarius:Nosauc lūdzu tās daudzās jomas, kurās augstākā izglītība Latvijā ir augstā līmenī.
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 18.41
Piebilde: cik ārzemnieki grib iegūt doktora grādu Latvijā? Pat ja to varētu izdarīt angliski, Latvijā iegūts doktora grāds ārzemēs vismaz pagaidām nav nekādā vērtē. Tā paša iemesla pēc par ko ir rakstīts šajā rakstā- nav tās kvalitātes.
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 19.11
No tā vien, ka maģistra un doktora darbi tiks rakstīti angļu valodā to kvalitāte neuzlabosies:)Toties latviešu valoda gan pasliktināsies, ja mums visi maģistra vai doktora grādu ieguvušie vairs latviski izteikties nemācēs. Ir jau daži piemēri novērojami:)
0
annailmane > annailmane 29.01.2011. 18.39
Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs ir nepieciešamas dažas programmas angļu valodā, kurās var studēt gan pašmāju, gan arī ārzemju studenti. Tāpat ir nepieciešami viespasniedzēji. Taču izglītības un zinātnes ilgtspējīgas attīstības labā ir jārada sistēma, kurā paši varam izaudzināt labas kvalitātes zinātniekus, lai nebūtu vajadzīgi darbu vadītāji no ārzemēm. Piemēram, iesākumā pietiktu ar to, ka valsts apmaksātu vairākiem jaunajiem zinātniekiem doktorantūras studijas labās ārzemju universitātēs, ar noteikumu, ka pēc doktora grāda iegūšanas ir jāatgriežas un jānostrādā Latvijā vismaz pieci gadi. Un pēc tam nodrošinātu šos jaunos doktorus ar darbu valsts augstskolās. Vienlaicīgi varētu veikt jau esošo mācībspēku kvalifikācijas uzlabošanu. Nezinu vai tas ir jauno laiku mīts, bet Igaunijā valsts tieši to esot izdarījusi- visiem profesoriem deviņdesmitajos gados vajadzējis sēsties skolas solos un klausīties ārzemju profesoru lekcijas.
Man ieteikums ir balstīts uz faktu, ka lai kā mums neliktos, ka ārzemju darbu vadītāji nu būs glābšanas riņķis, tā mēs tikai padarām savu izglītības sistēmu atkarīgu no ārējās labdarības. Šodien kāds ārzemnieks grib darbus vadīt, rīt vairs negrib, jo ir kāds saistošāks piedāvājums.
0
Anna Gaigule > annailmane 29.01.2011. 17.59
Ja neuzskata, ka Latviešu valoda ir tikai tautasdziesmām un ķēķim, tad jauno zinātnieku svarīga darba daļa ir kopt latviešu valodas terminoloģiju.
Pirms 200 gadiem uzskatīja, ka par ķīmiju var runāt tikai latīņu valodā. Tomēr tagad atklājas, ka par to var runāt un rakstīt latviski. Ja būtu bijusi prasība darbus rakstīt latīņu valodā, tad tā nebūtu.
Angļu valodas vieta ir starptautiskā saziņā un publikācijās, bet disertācijām ir jābūt latviešu valodā (ja tā ir vislabāk zināmā valoda).
P.S.
Vai Pietuka Krustiņa “pērle” angļu valodā iegūtu vairāk jēgas?
M o t o: pro patria vivere atque mori.
Augsta dziesma, skani, skani,
Zilā zvaigžņu haosā!
Nemirstīgu dari mani
Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu,
Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu
Visus mūs, kad Pikols raus!
Tur aiz kapa, tautas brāļi,
Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluīdums
Nāks, kad dziedās gulbju cāli.
Satek atomi, un rodas
Progresīgi meteors,
Dievu dēli lejup dodas,
Līgo saules meitu kors;
Vulkāni ar traku varu
Lāvas straumes lejup gāz,
Izcivilizētu garu
Kultūra no gaismas drāz.
Laika gars ar spārnu ēnu
Tautas prominādes sedz,
Amizējamies tur redz
Dažu zelteni ar zēnu.
Dievu bars uz kalna gala
Reformācijoni svin,
Līga ambroziju dala,
Tautiets viņu lietot zin.
Senatnē, kad veļu laikā
Senčiem dzīres rudenī,
Labi gari naktī staigā,
Burvji – sniega putenī.
Tautas dēla dvēselīti
Sarkanbaltos palagos
Saules meitas ielīgos,
Nāras dara šūpulīti.
Miera hesperus jau staros
Kreatūrai pretī sūt’,
Laimes klēpī, palmu zaros
Asaras nu varēs žūt;
Tomēr šeitan tautas lira
Skanēs liegos akordos,
Morfejam še vīrs pie vīra
Spītē nakti nodzīvos.
Tik kad autora jau smaidīs,
Tautas dēlus noskūpstot,
Konkordijā atrodot, –
Līgo tos tad mājā laidīs.
Sveiki tad nu, svētku biedri,
Tautas garā sveiki jūs!
Še, kur apkārt veci ciedri,
Eleganta dzīve būs.
Žodam netrūks saldas baudas,
Vivat Socialitas!
Jūtat brīvību, cik jaudas,
Lāstus tik priekš verdzības!
Karogs balts mums plivinājas,
Vārds ir tam Humanität,-
Pildat kausus, līdz var spēt
Turēties un palikt kājas.
0
Jānis Dreimanis > annailmane 29.01.2011. 18.16
Galvenais iemesls tomēr disertācijas aizstāvēšanai angliski ir iespēja studēt Latvijas augstskolās studentiem no citām valstīm, kā arī par darbu vadītājiem piesaistīt ārzemju profesorus. Neredzu iespēju, kā sasniegt šos mērķus, neļaujot aizstāvēties angliski.
0
Bulkujānis www.lasma 29.01.2011. 17.13
Liela daļa no rakstā minētā izklausās kā vēlmju domāšana. Angļu valoda nav nekāda brīnumnūjiņa, kas zemā līmenī esošu darbu vai lekciju pēkšņi pacels kaut kādos augstumos. Forma nerada saturu. Nekādu nopietnu zinātnes līmeni taču vispār nav iespējams sasniegt, ja pētījumos iesaistītie nespēj brīvi lietot angļu valodu. Vismaz eksaktajās un inženier- zinātnēs noteikti. Tā doma par nepieciešamību rakstīt disertācijas angļu valodā tāpēc, lai citi varētu uzzināt, kādus jaukus darbus pie mums taisa – ir lielā mērā garām. Disertācijas praktiski neviens nelasa (ar ļoti retiem izņēmumiem). Lasa ar tām saistītās publikācijas, kas ir daudz vieglāk pieejamas un pēc definīcijas ir angļu valodā.
Ja pasniedzējs ir līmenī, viņam nav pilnīgi nekādu problēmu pāriet no latviešu uz angļu valodu, reizēm ir pat vieglāk, jo nav jādomā par latviešu terminoloģiju. Tāpēc speciāli prasīt angļu valodu nav lielas jēgas. Taču, ja mēs no rītdienas sāksim visi lasīt angliski, rezultāts būs tāds, ka studenti nespēs latviski salikt kopā 1 sakarīgu teikumu par zinātnes tēmām – tās pašas terminoloģijas dēļ. Pietiek jau tagad ar avīzēs rodamajām pērlēm par silikona ierīcēm un kārbona dioksīda izmešiem.
Vienīgais, kam 100% var piekrist ir Arhipovas teiktais, ka krīze dod iespēju valstij novērtēt un saprast, ka valsts prioritāte ir izglītība un zinātne (tātad, kvalitatīva izglītība, nevis papīrs). Dārgu trušu būdu pārdošana par aizņemtu naudu laikam tomēr prioritāte nesanāk.
2
vilburs > Bulkujānis www.lasma 30.01.2011. 01.51
Nezinu, vai vajadzētu likt diplomdarbus rakstīt angliski, lai gan tas noteikti būtu pluss, bet lekcijas angļu valodā un stingrāki uzņemšanas noteikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai ir vajadzīgi. Kaut vai tādēļ, lai apmaiņas programmās uz Latvijas augstskolām brauktu vairāk studentu, kas vietējiem dotu iespēju socializēties un uzzināt jaunus viedokļus, diskutēt ar citu teorētisko skolu un mācību metožu pārstāvjiem.
Studijas papīra dēļ ir viens no galvenajiem iemesliem, kādeļ tik daudzi no mums aizbrauc studēt uz ārzemēm – ja pasniedzēji ir labi arī Latvijā (nezināšu gan teikt par visām nozarēm), studentu diskusijas, piepūles līmenis ir galvenā problēma. Ko tad mēs īsti gribam – augstāko izglītību visiem vai kvalitāti un lieliskus, domājošos speciālistus? Tad arī nebūs paradoksālā situācija, kad bezmaksas izglītību iegūstam ārzemēs, nevis savu intelektuālo potenciālu attīstam Latvijas augstskolās un ieguldam šajā valstī.
0
bekijja > Bulkujānis www.lasma 29.01.2011. 21.46
Lielākā problēma ir tā, ka zinātne un pētniecība pašlaik attīstās tādos tempos, ka pat desmito daļu nav iespējams latviskot. Un pamatā visi nozīmīgākie atklājumi visoperatīvāk ir pieejami tieši angļu valodā (iespējams gan, ka drīz būs ķīniski :)). Ja pasniedzēji un studenti angļu valodā nelasa, uz konferencēm nebrauc, ar citu valstu zinātniekiem, pasniedzējiem un studentiem nediskutē, tad ne par kādu konkurētspēju nevar runāt.
0
Bulkujānis www.lasma 30.01.2011. 18.56
s manuprāt ir maldīgs. Proti, ka mūsu augstākā izglītība ir visumā teicamas kvalitātes, un vienīgi nacionālā norobežotība, tas ir, latviešu valodas lietošana, attur pasaules studētgribošos bariem braukt uz Latviju iegūt (par skaistu samaksu) šo kvalitatīvo izglītību. Līdzīgi, varētu domāt, ka mūsu universitāšu un augstskolu diplomu ieguvēji ir teicami sagatavoti savās specialitātēs, vienīgi viņu mistiskā veidā vājas palikušās angļu valodas prasmes kavē pasaulei viņu līmeni novērtēt.
Realitāte, ar nelieliem patīkamiem izņēmumiem ir gluži cita. Mēs nereti varam būt priecīgi, ka valodas barjera neļauj pārējiem ieraudzīt patieso ainu. Līdzīgi kā vēl vājākas angļu Slaktera valodas zināšanas būtu nākušas Latvijas tēlam tikai par labu. Forma nerada saturu. Mēs varam iesaiņot šo pašreizējo izglītības līmeni kādā papīrā gribam – no tā jau saturs nepaliks labāks. Tas ir pašapmāns – pāriesim tik uz angļu valodu, un viss atrisināsies pats no sevis. Ja līmenis ir pietiekoši labs, un ir pieprasījums no ārzemēm, protams, ka vajag organizēt anglisku “plūsmu” – kā to samērā sekmīgi dara Stradiņa universitāte. Bet tas notiek paralēli latviešu plūsmai, un nez vai pēdējo pārceļot angļu valodā, Latvijas ārstu līmenis uzreiz pieaugs.
Sevi cienošas Latvijas augstskolas beidzējam ir jāmāk brīvi runāt un rakstīt angliski, tas ir neapšaubāmi. Citādi tā skola nav augstskolas vārda cienīga. Un tajā pašā laikā, viņam ir jāspēj brīvi un bez stostīšanās diskutēt par savām profesionālajām lietām latviski. Ja vien mums ir saglabājusies kaut kāda pašcieņa kā tautai.
0