Tautas skaitīšanas rezultāti būtiskas pārmaiņas neviesīs

Iedzīvotāju skaits varētu būt ap diviem miljoniem

Gaidot martā paredzēto tautas skaitīšanu, liela daļa dažādu nozaru eksperti uzskata, ka, visticamāk, saskaitīto iedzīvotāju Latvijā nebūs mazāk par diviem miljoniem, savukārt Latviju pametušo iedzīvotāju skaits varētu būt no 80 līdz 120 000 tūkstošiem, ziņo ziņu aģentūra BNS. Pašlaik tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits varētu būt ap 2,25 miljoniem, tomēr eksperti norāda, ka saskaitīto cilvēku skaits nekādas būtiskās pārmaiņas neviesīs.

„Mums jau patlaban daudzas lietas ir lielākas, nekā tām būtu jābūt valstī ar 2,26 miljoniem iedzīvotāju, piemēram, veselības aizsardzība, valsts pārvalde," norāda ekonomists Ģirts Rungainis. Ja iedzīvotāju skaits būtu samazinājies līdz diviem miljoniem, Rugainis uzskata, ka būtu radikāli jāpārveido valsts pārvalde un, iespējams, jāmazina arī ministriju skaits.

Tomēr Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders uzskata, ka tautas skaitīšanas rezultāti neieviesīs būtiskas pārmaiņas veselības aprūpes jomā, jo plānošana saistīta ar reāliem datiem. Viņš norāda, ka daudzprofilu slimnīcām ir noteikti kritēriji, kuri tām jāpilda – gadā jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi vismaz 7000 hospitalizācijas gadījumos, jābūt 400 dzemdībām, lai tās neslēgtu. Tāpēc, mazinoties iedzīvotāju skaitam, slimnīcu skaitu VM neplāno samazināt, tomēr pārmaiņas varētu skart ģimenes ārstu prakses, ja izrādītos, ka, piemēram, kādā pagastā uzskaitīts mazāk iedzīvotāju, nekā ģimenes ārsts apkalpo.

Arī izglītības jomā tautas skaitīšanas rezultāti lielus pārsteigumus nevarētu sagādāt, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) balstoties uz demogrāfijas rādītājiem. Ir zināms katrā gadā dzimušo bērnu skaits, pēc kura iespējams prognozēt skolēnu skaitu. Kopš pērnā gada septembra izglītības iestādes Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS) ievada un aktualizē informāciju par skolēniem, stāsta IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa.

Tiesa, ja būtu ļoti būtiskas skaita izmaiņas, tās varētu atsaukties uz Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu, ko parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. „Tā ir arī politiska vienošanās starp dalībvalstīm, cik katrai valstij būs deputātu.", laikrakstam„Diena" sacīja EP Informācijas biroja pārstāve Iveta Ķelpe. Viņa arī norādīja, ka, lai deputātu skaitu mainītu, nepieciešami līguma grozījumi. Latvijai patlaban ir astoņi deputāti, Igaunijai, kur dzīvo 1,3 miljoni iedzīvotāju, – seši.

Iepriekšējā 2000. gadā notikušajā tautas skaitīšanā tika saskaitīti 2,37 miljoni, bet šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 2,25 miljoni iedzīvotāju. Iespējams, lielākais pārsteiguma avots tautas skaitīšanā varētu būt tas, cik cilvēku skaitītājiem izdosies sastapt laukos, nevis saskaitīto iedzīvotāju kopējais skaits, „Dienai" sacīja sociālantropologs Roberts Ķīlis. „Lauki varētu būt mazāk apdzīvoti, nekā mēs domājam," viņš piebilda.

Demogrāfs Ilmārs Mežs uzsver, ka galvenais, lai tautas skaitīšanā netiktu pieskaitītas „mirušās dvēseles" – iedzīvotājus, kuri pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Ir.lv jau ziņoja, ka tautas skaitīšanas viens no jautājumu blokiem būs saistīts ar jautājumiem par radiniekiem vai kaimiņiem, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. CSP informēja, ka tautas skaitīšanā iegūtie dati būs nozīmīgs informācijas avots tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai.