«Tagad jau nevar saprast, ko cilvēki grib. Apjukuši,» secina Andris Freidenfelds pirms savas 50 gadu jubilejas
Labāk intervējiet grupu Gain Fast, varbūt viņiem vajag publicitāti, – Andris Freidenfelds klausulē atbild, kad aicinu uz interviju pirmoreiz. Gain Fast man nevajag, jo viņi nesacerēja dziesmu Čiekurs – egles dēls, kas nominēta Muzikālajai bankai un šosestdien skanēs Ventspilī. Gain Fast arī nav nominēts Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai 2010, viņi 22.februārī arī nevadīs apbalvošanas ceremoniju. To darīs Fredis. Lai vai kādi «geini» un «fasti» ienākuši Latvijas šovbiznesā, joprojām pieprasīts ir Fredis.
Pāris nedēļu vēlāk zvanu otrreiz, sakot, ka viņš joprojām ir aktuāls. Turklāt tuvojas 24.janvāris, kad viņam paliks piecdesmit. Fredis pūš un ņerkst. Kad man jau kļūst neērti no pierunāšanas un Fredim no atteikšanas, Master of ceremony (tāds Fredim e-pasts) nosaka: «Aij, nu, labi, piektdien pēc ētera esiet klāt.»
Gaidot interviju Radio SWH studijā, parunājos ar kādu vīru, kurš atnācis pēc Bē-Bē Brokastu balvas. «Piecdesmit viņam paliek? Nujā, tā varētu būt,» viņš nospriež, ka Fredis neizskatās jaunāks par saviem gadiem. To pastāstu Fredim pašam. Tas nav taktiski un nepalīdz sākt sarunu. «Nu, jā, jā. Es to zinu,» Freidenfelds atcērt. Es mēģinu izlocīties citādi, taču savu aizvainojošo un stulbo «komplimentu» jau vairs neizlabot.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.