Politiķi vērtē iespēju arī neveikt papildu konsolidāciju

Joprojām cer panākt vienošanos, lai šā gada budžetu vairs nevajadzētu konsolidēt

 

Lai arī starptautiskie aizdevēji decembrī paziņoja, ka Latvijai nākamā gada budžets jākonsolidē vēl par aptuveni 50 miljoniem latu un valdība izveidoja darba grupu, kas meklē iespējas konsolidācijai, šobrīd tiek gatavoti dažādi iespējamie rīcības scenāriji, tajā skaitā arī tāds, kas paredz nekonsolidēt neko, vai konsolidēt krietni mazāku summu, nekā prasa aizdevēji, liecina Ir.lv rīcībā esošā informācija.

 

Līdz ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) iebildumiem pret iespējamajiem konsolidācijas pasākumiem, “Vienotības” politiķi apsver dažādus rīcības scenārijus. Tajā skaitā tiek analizēta situācija, kāda varētu izveidoties, ja ar starptautiskajiem aizdevējiem nevarēs vienoties, piemēram, par iespēju atlikt prasīto papildu konsolidāciju uz 2012.gada budžetu. 

 

Vairāki Ir.lv aptaujātie politiķi, kuriem perspektīvā būtu jāpanāk vienošanās par papildu budžeta konsolidāciju, Ir.lv atzina, ka viņiem joprojām ir cerības, ka varētu pārliecināt aizdevējus, ka budžets pildās labi, arī dati par janvāri apliecinot, ka Latvija gada otrā pusē budžeta plānu varētu izpildīt ar treknu uzviju. Līdz ar to būtu pārrunājams jautājums, vai papildu konsolidācija šogad jāveic, vai varbūt tā varētu būt krietni mazāka. Ja tomēr aizdevēji nepiekristu, tiekot analizēta arī iespējamā situācija šādam gadījumam – vai tas nozīmētu pilnīgu sadarbības pārtraukšanu ar visiem partneriem, vai tikai ar Starptautisko valūtas fondu, bet ar Eiropas Komisiju, kas līdz šim aizdevusi lielāko daļu, sadarbība varētu turpināties.

 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs  (JL, “Vienotība”) Ir.lv gan atzina, ka scenārijs, kas paredzētu neko papildus nekonsolidēt, pārtraucot sadarbību ar aizdevējiem, atgādina Ungārijas pieredzi un  “būtu Latvijai bīstams”. “Ņemot vērā to, cik lēta mums ir parādu apaklpošana, tā mēs zaudētu vēl vairāk,” sacīja Reirs. 

 

Savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka nevajadzētu “tracināt tautu” ar papildus konsolidācijām, ja budžets pildīsies labi. “Ja situācija būs normāla un budžets pildīsies, kāpēc jākonsolidē? Braucam uz Briseli ar dokumentu paketi un pierādām, ko darīsim ar ēnu ekonomiku, zemes kadastrālajām vērtībām, sakām, ka nopietni domājam par visaptverošām strukturālajām reformām, nevis lienam vienas ministrijas iekšienē, bet paralēli paturam prātā, kāds ir valsts finansiālais stāvoklis. Braucam un pasakam, ka Latvijas iedarbinātie pasākumi strādā sekmīgi, un viņiem nevajadzētu mūs dzīt uz tādiem pasākumiem, kas šo attīstošo ekonomiku atdzīs atpakaļ.”

 

Brigmanis uzsvēra, ka “koalīcijas ietvaros vienošanās nav panākta ne par ko”.”Mēs gaidīsim, kā attīstīsies situācija, “ sacīja Brigmanis.

 

Jau vēstīts, ka decembra vidū EK un SVF kopīgā paziņojumā norādīja, ka nākamā gada budžetā palikuši atklāti virkne jautājumu, tādēļ Latvijai vajadzētu veikt “augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus vismaz 50 miljonu latu apmērā, lai panāktu izmaiņas 2011.gadā, par ko vienojāmies.” Savukārt pagājušā nedēļā finanšu ministrs Andris Vilks (PS, “Vienotība”)  saņēma 

oficiālu Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetārās politikas komisāra Oli Rēna vēstuli ar atgādinājumu un iedrošinājumu turpināt valsts budžeta konsolidācijas pasākumus.

 

Neoficiāli izskanējis, ka šī vēstule vairāk uztverama kā aizdevēju draudzīgs atgādinājums neaizmirst par solītajiem un vēl veicamajiem darbiem, iepriekš vēstīja aģentūra LETA.