Pats sev pēctecis

Kazahijā pavasarī gaidāms referendums

Es pats jau to negribēju, bet līdzcilvēki uzstāja. Apmēram tāda satura ludziņas galvenais cēliens piektdien tika izspēlēts Kazahijas galvaspilsētā Astanā. Abu parlamenta palātu kopējā sēdē deputāti nobalsoja par grozījumiem konstitūcijā, kas paredz, ka Kazahijas tagadējais prezidents Nursultans Nazarbajevs paliks amatā vēl desmit gadus – līdz 2020.gada decembrim. Kā piedeva nāks tituls “Nācijas līderis”. Par to visu vēl būs jārīko referendums, kas, visticamāk, notiks martā.

Kārtējām prezidenta vēlēšanām bija jānotiek nākamgad, bez Nazarbajeva grasījās piedalīties kādas nereģistrētas partijas un reģistrētas vēlēšanu apvienības līderi. Nekas nesanāks. Vēlēšanas nenotiks – ja vien netiks pieredzēts brīnums.

Līdzīgas ierosmes bijušas arī agrāk, taču tās sadūrās ar Nazarbajeva nepāprotamu nē. Šajā reizē sanāca citādi, turklāt zibenīgi. Pirms Ziemsvētkiem sapulcējās iniciatīvas grupa, kas bez aizķeršanās reģistrējās Centrālajā vēlēšanu komisijā. Reģistrētai iniciatīvas grupai pēc likumdošanas ir tiesības vākt parakstus referendumam. Nepagāja ne divas nedēļas (pa vidu bija Jaungada svinības), kad bija jau savākti pieci miljoni parakstu.Tas ir apbrīnojami daudz, ja ņemam vērā, ka šajā valstī dzīvo nedaudz vairāk par 16 miljoniem cilvēku. 

Ierosmes pamatojumu laikam gan viskomiskāk sniedzis kāds septiņdesmito gadu disidents, savā zemē pazīstams dzejnieks: “Diezin vai ir vērts tērēt naudu vēlēšanām, jo rezultāts tāpat iepriekš zināms.” Savā ziņā dzelzs loģika. Uz šī fona diezgan mistiks skaidrojums nācis no parlamenta apakšpalātas: konstitūcijas grozījumi esot nepieciešami, lai “radītu apstākļus neatkarīgas valsts dibinātāja un radītāja, pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva vēsturiskās misijas īstenošanai”. Referenduma ideju atbalstīja arī prezidenta vadītā partija “Tēvzemes gaisma” – kaut kas līdzīgs mūsu kaimiņvalsts “Vienotajai Krievijai”.

Tad ierunājās Nazarbajevs, kurš pagājušajā nedēļā parakstīja dekrētu par referenduma ieceres noraidīšanu. Tāpēc arī bija vajadzīgs (konstitūcija prasa!) abu parlamenta palātu balsojums, ka izrādījās pretējs prezidenta gribai. Nav Kazahijas parlamenta ierašās darīt pretēji prezidenta gribai, taču šoreiz tas “sadumpojās”. Pēc tāda balsojuma Nazarbajevs drīkst vai nu atstāt visu, kā ir, vai arī izsludināt referendumu pats. Tagad Nazarbajevs var teikt – ne tik daudz savai tautai, cik pārējai pasaule – redzējāt, es negribēju, bet likums paliek likums, viens visiem.

Nazarbajevam ir 70 gadu,vairāk nekā divdesmit no tiem viņš bijis Kazahijas pirmais cilvēks – vispirms Kompartijas Centrālkomitejas pirmais sekretārs, pēc tam prezidents. Vēl jau esot miesās stiprs un spirgtu garu. Attiecībā uz savu personu – kā jau ap katru diktatoru, arī diktatūras maigā variantā lišķu netrūkst – pārmērībās nav īpaši manīts. Piemēram, aizliedza pat apspriest ieceri pārdēvēt galvaspilsētu Astanu viņa vārdā. Tiesa, neliedza savu vārdu Astanas jaunajai universitātei.

Nav šaubu, ka referendums notiks ar Vidusāzijas valstīm raksturīgu augstu vēlētāju aktivitāti. Jāpievienojas kazahu dzejniekam jautājumā par iepriekš zināmo rezultātu. Tiesa, nekas nav dzirdēts par Nazarbajeva iespējamo nākotni pēc 2020.gada. Varbūt iesēdinās ragutiņās un vilks uz mežu?

Mulsina “Nācijas līdera” tituls, kas itin drīz oficiāli rotās Nazarbajevu. Savulaik Vācijā “Nācijas līderis” bija Ādolfs Hitlers. Nevienam neradās jautājums, par kuru nāciju ir runa. Astoņdesmitajos gados Irānā par “Nācijas līderi“ pasludināja ajatollu Homeini. Uz kopīgas reliģijas bāzes, jo bez persiešiem Irānu apdzīvo vēl divas lielas etniskās grupas – azerbaidžāņi un kurdi.

Kazahija ir laicīga valsts, baznīca no tās sķirta. Piedevām kazahi (musulmaņi) veido aptuveni pusi iedzīvotāju, bet ceturtā daļa ir krievi (pareizticīgie). Nav skaidrs, uz kādas bāzes Nazarbajevs būs “Nācijas līderis”.

Vēl mazāk saprotams, kāpēc Nazarbajevam tas viss vajadzīgs. Kārtīga racionāla skaidrojuma tam nav. Politiski kaut vai nedaudz Nazarbajevam pilnvērtīga oponenta vienkārši nav, un tuvākajos gados, ja nenotiks kaut kas īpašs, tam nav, kur rasties. Ir skaidrojums nedaudz citā plaknē: ilgstoši ar gandrīz neierobežotu varu apveltīta cilvēka iegriba.