Vilnītis norāda uz KNAB informācijas nopludināšanu

Vilnītis: Premjers vēlas tādu KNAB vadītāju, kurš ziņotu par interesējošu lietu virzību

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis uzskata, ka premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") vēlas panākt viņa nomaiņu tāpēc, lai šajā amatā ieliktu sev vēlamu cilvēku, vēsta aģentūra BNS.

Šādu pārliecību Vilnītis pauda ceturtdien LNT raidījumam "900 sekundes". Jautāts, ko nozīmē "premjeram vēlams" biroja vadītājs, Vilnītis sacīja: "Droši vien tāds, kurš pienācīgā laikā, formā un kārtībā sniegtu interesējošu informāciju par lietu gaitu".

Vilnītis netieši norādīja, ka birojā ir cilvēki, kuri nopludina informāciju no KNAB konkrētam politiskam spēkam. “Arvien vairāk iezīmējas tas, kad biroja iekšienē ir, es pat vairs nesaukšu tās par simpātijām, bet par kaut kādu amatpersonu ciešu, tuvu saistību ar konkrētu politisko spēku,” sacīja KNAB vadītājs.

Uz jautājumu, vai šis spēks ir Vienotība, Vilnītis atteica: “Vienotība jau nekad nav slēpusi, kas ir viņas attiecīgais favorīts, un kurš vienīgais ir saprot kaut ko no korupcijas un kurš māk cīnīties ar korupciju, un šeit nekādu citu variantu nav.”

Vilnītis atklāja, ka plāno ierosināt jaunas disciplinārlietas pret KNAB darbiniekiem: “Ja cilvēki nav sapratuši, ka viņi strādā valsts iestādē un viņiem ir jāpilda likumīgie rīkojumi, ja viņi nav sapratuši, ka viņi, kad grib, var iet uz masu medijiem un runāt to, ko grib, un es pateikšu daudz precīzāk – melot – sabiedrībai, tad, protams, reakcija kopš tā brīža ir savādāka un un par to liecina (..) trīs ierosinātās disciplinārlietas pret vadošajiem darbiniekiem, un pēc vēl neseniem notikumiem es varu teikt, ka vēl sekos šādas te lietas. Es gribu ļoti vienkārši biroja darbiniekiem pateikt tā, ka tie, kas ir gatavi strādāt, lūdzu, strādājiet, un beidziet nodarboties ar politiku,” raidījumā sacīja Vilnītis.

Dombrovskis ir nedaudz apmaldījies gan juridiskos jautājumos, gan paša rezolūcijās, šādu viedokli piektdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" paudis Vilnītis. "Pēdējā no tām 12.janvārī viņš raksta, ka, ņemot vērā, ka es esot vilcinājis biroja struktūras jaunā modeļa ieviešanu, viņš kā prettiesisku atceļ manu 1.aprīļa rīkojumu par izmaiņām biroja reglamentā. Bet šis mans rīkojums taču bija tieši jaunā modeļa ieviešanas pamats," skaidro Vilnītis, atzīmējot, ka ir Ģenerālprokuratūras atzinums, kurā apstiprināts, ka 1.aprīļa rīkojums ir likumīgs un spēkā esošs. Šo atzinumu prokuratūra deva jau tad, kad premjers pirmo reizi mēģināja apturēt reformu – toreiz viņš uzdeva Vilnītim pašam atcelt savu rīkojumu.

"Tā nu man jāsecina, ka premjers laikam taču apzināti ignorē gan loģiku, gan faktus. Un šādas pretrunīgas rezolūcijas no premjera es saņemu regulāri – nu jau būs kopskaitā kādas piecas," klāsta Vilnītis.

KNAB priekšnieks neesot dzirdējis nevienu konkrētu faktu, kas pamatotu viedokli, ka biroja darbs ir pasliktinājies, notiek funkciju dublēšana. "Kā var runāt par darba pasliktināšanos, nu kaut vai kvantitatīvā līmenī, ja mēs pat vēl neesam līdz galam sagatavojuši atskaiti par pēdējā pusgadā padarīto? Es tagad speciāli paskatījos – tieši otrādi, gandrīz visi rādītāji ir auguši. Tā ka es nezinu, kas un kā ir pasliktinājies. Varu tikai minēt, kas premjeram piegādā kaut kādu informāciju, bet objektīvu faktu viņa rīcībā laikam tomēr nav," saka Vilnītis.

Pārmetumi par funkciju dublēšanu arī neesot taisnība – nekas netiek dublēts, mainīta tikai iekšējā darba struktūra un pakļautība, kā rezultātā varbūt parādās kāda informācija, kas nav zināma vienam vai abiem KNAB priekšnieka vietniekiem. Tieši tas, viņaprāt, ir viens no galvenajiem satraukuma iemesliem. "Un šis satraukums acīmredzot ir pārņēmis ne tikai dažus birojā strādājošos, bet arī viņus aktīvi atbalstošos politiķus," secina Vilnītis.

Vilnītis akcentē, ka viņš ir Saeimas iecelts un pilnvarots KNAB vadītājs un tikai Saeimai ir tiesības lemt par viņa atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no amata. "Tas, ka es nepatīku kādam konkrētam politiskam spēkam un šo spēku pārstāvošam premjeram, ir cits jautājums. Es šajā amatā esmu nācis strādāt, nevis kādam raisīt kādas jūtas," saka Vilnītis atzīstot, ka patlaban neredz nevienu motīvu, kāpēc viņam pašam pēkšņi būtu jāpamet iesāktais – tam neesot ne tiesisku, ne personisku iemeslu.

Vilnītis uzsver, ka masīvajam pret viņu vērstajam spiedienam, kas nāk no premjera un atsevišķu mediju puses, padoties negrasās. "Ir taču redzams, ka mēģinājumiem tikt no manis vaļā nav nekāda sakara ne ar mana veiktā darba kvalitāti, ne kādām konstatētām nepilnībām, neizdarībām vai pārkāpumiem – gluži vienkārši vienam pie varas esošam politiskam spēkam ir savi favorīti uz KNAB vadītāja amatu, kurus acīmredzot arī tiek mēģināts šajā amatā ielikt," rezumē Vilnītis.

Jau ziņots, ka Dombrovskis ir atcēlis Vilnīša rīkojumu par reģionālajām reformām birojā. Premjers arī publiski paudis, ka Vilnītim būtu jāatkāpjas no amata.

Pēc starpinstitūciju komisijas ziņojuma par KNAB struktūras jaunā modeļa, kā arī biroja priekšnieka atsevišķu lēmumu un faktiskās rīcības tiesiskumu un atbilstību valsts interesēm un demokrātiskās pārvaldes principiem, premjers nolēmis gaidīt Ģenerālprokuratūras lēmumu, kas pārbauda Vilnīša darbību pēc darbinieku sūdzības saņemšanas. Tajā cita starpā sniegta informācija arī par bezprecedenta operatīvās informācijas izpaušanu un ziņu sniegšanu personām, par kurām notiek pārbaudes. Pēc tam varētu lemt par komisijas veidošanu, kas, iespējams, lemtu par Vilnīša atbilstību amatam.

Tikmēr ceturtdien Ģenerālprokuratūra noraidījusi Vilnīša lūgumu apturēt premjera rezolūcijās doto uzdevumu izpildi saistībā ar priekšlikumiem KNAB struktūras jauna modeļa izstrādei. Prokurores Ramonas Bērziņas parakstītajā atbildē Vilnītim teikts, ka Prokuratūras likums neparedz prokuroram tiesības apturēt juridisko aktu darbību.

Vēstulē prokuratūrai situācijas ar Ministru prezidenta rezolūcijām atkārtošanos Vilnītis vērtēja kā juridisko nihilismu. Vilnītis rakstīja, ka pretēji tiesiskam regulējumam premjers izdeva pērnā gada 12.novembra rezolūciju, ar kuru uzdevis saskaņā ar padomes oktobra sēdē lemto sagatavot priekšlikumus biroja struktūras jauna modeļa izstrādei, novēršot funkciju dublēšanos, un minētos priekšlikumus iesniegt līdz 6.decembrim, pirms tam nodrošinot to izskatīšanu biroja padomē un saskaņošanu ar komisiju.