Programmās lielas izmaiņas neplāno; samazinās Saeimas plenārsēžu translāciju laiku
Latvijas Radio (LR) budžetā šogad izdevumi pārsniegs ieņēmumus, taču uz pērn ietaupīto līdzekļu rēķina gada kopējā finansiālā bilance būs pozitīva, ceturtdien žurnālistiem, stāstot par nacionālā radio darbību šajā gadā, pavēstīja LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
2011.gada radio izdevumiem plānoti 5 009 965 lati, bet ieņēmumiem – 4 857 665 lati. No pērnā gada pāri palikuši 185 694 lati, kuru izmantošanu ceturtdien akceptējusi arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Līdz ar to gadu paredzēts pabeigt ar nedaudz vairāk kā 33 tūkstošu latu pārpalikumu.
Lielākās izdevumu pozīcijas būs maksājumi "Latvijas Valsts radio un televīzijas centram", maksājumi par autortiesībām un blakustiesībām, ziņu koordinācijai un mūzikas apmaiņai, kā arī ziņu aģentūru pakalpojumiem.
Kolāts pauda nožēlu, ka ieguldījumiem infrastruktūrā paredzēts neliels izdevumu apmērs – apmēram 3%. Tomēr šajā gadā LR iecerēts nodrošināt dažādas darbinieku mācības, paredzot tam izmantot arī Eiropas fondu līdzekļus.
LR programmu saturā būtiskas izmaiņas nav plānotas, vēsta aģentūra LETA. Plānots nedaudz palielināt stundu skaitu ziņu pārraidēm, vērtību orientējošās kultūras un izglītības, kā arī reliģijas programmām un vairāk pārraidīt mūziku un pašreklāmu. Nedaudz samazināsies informatīvi analītisko, sporta, bērnu, pusaudžu, izklaidējošo programmu un Saeimas translāciju stundu skaits.
"LR pārmet, ka nav nekādu izmaiņu radio programmās, taču lielāko daļu nevar mainīt kā šaha figūras. Šajā gadā galvenā prioritāte būs plānotās un strukturētās ekonomiskās rosības paaugstināšana valstī, jo, mūsuprāt, paralēli kultūrai, ģimenei, iekšpolitikai, iedzīvotājam jāsaprot, ka viss jādara pašam, un vēlamies nodrošināt, lai viņam būtu informācija, ka pats var sākt kaut ko darīt," skaidroja Kolāts.
Ģenerāldirektors klāstīja, ka radio prioritātēs šajā gadā būs arī kritiska un objektīva strukturālo reformu vērtēšana, īpaši valsts tēriņu atbilstība un optimizācija, iedzīvotāju mudināšana būt brīviem savā izvēlē, kā arī iedzīvotāju izceļošanas problēmu atspoguļošana.
Komentāri (16)
J.Biotops 21.04.2016. 18.51
Atkal tā aizkustinošā teiksma par Romānovu dinastijas padotajiem nepateicīgajiem inorodciem, kas, jaunāko virsnieku komandēti, atrauti no dzimtajām vietām, bez strukturētas aizmugures un sistematizētas apgādes sasagrāvuši ordeņotu generālpatriotu komandētas varonīgās armijas, nožmieguši vienu Dieva vietnieku ar visu ģimeni (tas nekas, ka neviena latvieša tur klāt nav bijis) un uzspieduši dievnesēju tautai nīstamu režīmu. Daži tūkstoši zaldātu, nepārtraukti pārvietojoties pa pasaulē lielāko zemi – svjatuju Rusj, nesodīti un netraucēti izkāvuši un paverdzinājuši miljonus. Vot, ēķi latišī! Užas!
Ja tam ticu, tad neizbēgami rodas jautājums – kas tā par tautu, ar ko tā var izdarīties pret pašas gribu?
2
edge_indran > J.Biotops 21.04.2016. 22.18
———–
“Un pret savas tautas dziesmu / var tikai savējie / Un pret savu tautas dziesmu / cits nevar it neviens….” Imants Ziedonis.
================================================================================
Kas tā ir par tautu (daļa), kas nevēlas Kārli par Karlīni pārveidot, kā arī “baltā Jana” piemēram sekot? Un kas ir tā tauta (daļa), kas neatlaidīgi cērt un cērt pa saknēm? Vesels bars te lustējas ar cirvīšiem – viņķeles, klaviņi, kirhšteini, neiburgi un siliņi u.c. Rietumu vērtību nesēji:
“Nenoliedzami, vēsturiskā pieredze un apziņa ir ikvienas nācijas būtiska identitātes daļa. Taču, ja lielai daļai tautu to vēsture ir pašapziņas un lepnuma avots, latviešiem runāt par savu pagātni nav viegls uzdevums. To apgrūtina gan pretrunīgā „700 gadu verdzības” koncepcija, kas iedvesmu guva Garlība Merķeļa traktātā „Latvieši”, gan traģiskie 20.gadsimta notikumi, kuri, gribam to vai ne, atstājuši savu iespaidu uz latvisko identitāti un stāju.”
LV portālam: Dr. hist. Jānis Šiliņš
http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/271245-vai-700-gadu-verdzibas-mits-ir-latviesu-identitates-dala/
0
lno > J.Biotops 21.04.2016. 23.15
kas tā par tautu, ar ko tā var izdarīties pret pašas gribu?
___________________
Precīzi:)
0
fretka 21.04.2016. 10.18
Krievu sarkanie, Lustes kungs, Jums negrib īsti piekrist
http://proriv.ru/articles.shtml/lbov?intern_v_GV
Toties krievu šovinisti piekrīt par 110%
http://ruskline.ru/analitika/2011/12/06/kto_kogo_okkupiroval/
0
lno 21.04.2016. 13.11
Ko ar šo rakstu grib panākt autors? Vairot latviešu mazvērtības kompleksus, norādīt, ka latvieši kārtējo reizi nav nostājušies pareizajā pusē? Nebūtu streļķi izdzenājuši cara imperijas atjaunotājus pa visu plašo Krieviju, nebūtu pirmskara Latvijas neatkarības 20 gadu, nebūtu šodiem Latvijas valsts, jo Krievijas Pagaidu valdība pat negribēja dzirdēt par Latvijas autoniju. Ulanbatorā stāv piemineklis Čingishanam, lietuvieši lepojas ar savu senvalsti, kura pletās līdz Melnajai jūrai, poļi ar Žečpospoļita lielvalsti, bet Lustes kungs kaunas par savas tautas varoņiem strēlniekiem, dzirdot par leģionāriem, kungam droši vien uzmetas zosāda:)
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@lno > lno 21.04.2016. 14.41
Sorry, autonomiju
0
edge_indran > lno 21.04.2016. 21.30
———-
“Ieskatīsimies vēlreiz, kāds stāsts ir Raiņa lugā. Melnais princis saprot, ka Saulcerītes atmodināšanai ir vajadzīgs gredzens, tas ir Antiņa pirkstā. Vai Antiņš kāvās, cīnījās? Nē, viņš ļāva nocirst sev pirkstu! (..)
Beigu beigās Saulcerīte pati atbrīvojas un atrod savu varoni ar nocirsto pirkstu. Bet norvēģu pasakā varonis Holmers, pats ierodas uz atlases konkursu pilī, izdzer vīna kausu, iemet tajā gredzenu un parāda: Es tevi, princese, atbrīvoju! Es tevi precēšu!
Lūk, šis akcents mums pietrūkst.” LV portālam: DAGMĀRA BEITNERE, kultūrsocioloģe http://www.lvportals.lv/print.php?id=243717
===============================================================================
Mācās no norvēģiem,čehiem un slovākiem, mācās no amerikāņiem – kā un kādi akcenti jāliek! Tas ir Rietumu piegājiens – atnāk neaicināti (autonoma armija svešā teritorijā), ievieš demokrātiju – un paņem samaksu, tādu nelielu kompensāciju.
THREE KINGS – Trailer ( 1999 )
https://www.youtube.com/watch?v=OyR5bk4_pHk
0