Latviju Venēcijā pārstāvēs Kristaps Ģelzis

Prestižajā mākslas sarīkojumā izstādīs projektu "Mākslīgais miers"

Latviju šogad vienā no prestižākajiem mākslas pasākumiem – 54.Venēcijas mākslas biennālē no 4.jūnija līdz 27.novembrim – pārstāvēs mākslinieks Kristaps Ģelzis ar projektu "Mākslīgais miers", trešdien preses konferencē informēja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (''Vienotība'', PS).

"Venēcijas mākslas biennāle ir vieta, kur sapulcējas kultūras tūristi no visas pasaules, un varbūt tieši šajā pasākumā cilvēkos, pateicoties pārstāvētajam mākslas darbam, radīsies interese par Latviju, un viņi būs ieinteresēti atbraukt un iepazīties ar Latviju," sacīja ministre, norādot, ka tas ir mākslas forums, kur sevi cienošai Eiropas valstij ir jābūt pārstāvētai.

Kultūras ministrijas izsludinātajam konkursam par Latvijas ekspozīcijas veidošanu 54.Venēcijas mākslas biennālē atsaucās pieci mākslinieki ar saviem projektiem, ziņo aģentūra LETA. Kā informēja iepirkuma komisijas vadītājs Jānis Garjāns, šogad pirmo reizi mākslinieki Venēcijas mākslas biennālei tika meklēti ar iepirkuma procedūras palīdzību, un viens no būtiskākajiem vērtēšanas kritērijiem bija projekta iekļaušanās budžetā.

Kā pastāstīja konkursa uzvarētājs mākslinieks Kristaps Ģelzis, konkursa uzdevums bija ar māksliniecisko ieceri iekļauties 20 000 latu summā. Mākslinieks gatavoties 54.Venēcijas mākslas biennālei sāks februāra vidū, dodoties uz Venēciju, lai iepazīstos ar galerijas telpu, kas atvēlēta Latvijas mākslas demonstrēšanai.

Ēlerte stāstīja, ka valsts finansējums šogad ir mazākais, kāds Latvijai līdz šim ir bijis minētajam mērķim, proti, 60 000 latu, kurā iekļautas arī izmaksas par telpu īri un menedžmentu. Savukārt Igaunijai valsts dotē 95 000 latu, Lietuvai – 102 tūkstošu latu ekvivalentu. Līdz šim lielākais finansējums Latvijas māksliniekiem darbu veidošanai bija 150 tūkstoši latu 2001.gadā projekta "Burvju flauta" īstenošanai.

Ģelzis Venēcijā piedāvās vairākas lielformāta gleznas, kas tiks izstādītas fluorescējošā gaismā. Mākslinieka ideja ir savos darbos atainot dienas gaitu. Viens no darbiem būs rīts, kas ir cerību pilns, tādēļ darbs būs krāsains. Otrs darbs būs diena, kas atainota pelēkā krāsā, un tikai gleznojuma malās būs raibas un košas krāsas. Dienas noslēgums būs vakars, kas atkal pārsteigs ar krāsu dažādību.

"Savos darbos pievēršos lietām, kas mani pašu interesē un saista, kas šoreiz sakrita arī ar Venēcijas biennāles moto,'' skaidroja Ģelzis, ''darbs tiks veidots aptuveni uz deviņu reiz divu metru liela formāta. Gleznojumos nebūs nekāda redzama satura, jo saturu piešķirs paši apmeklētāji. Savos darbos es nemēģinu izlikties par kaut ko, kas patiesībā neesmu, es daru to, ko izjūtu. Caur darbiem ar gaismu es spēju piespiest skatītāju ienākt manā vidē, kuru esmu mēģinājis uzburt."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore un iepirkuma komisijas locekle Māra Lāce norādīja, ka galvenais kritērijs bijusi projekta ideja un mākslinieka spēja to realizēt. Visi konkursam iesniegtie projekti bijuši interesanti un ļoti augstā līmenī, kas licis komisijai daudz diskutēt.

Biedrība "kim?" konkursam iesniedza mākslinieka Kaspara Podnieka izstādi "Drusti", biedrība "Biennāle 2005" iesniedza Kriša Salmaņa projektu "Ekstāze", biedrība "Laikmetīgās mākslas centrs" iesniedza mākslinieces Katrīnas Neiburgas projektu "Preses nams", kā arī tika iesniegts mākslinieka Leonarda Laganovska projekts "Facebook".

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli notiek reizi divos gados un tiek uzskatīta par ievērojamāko notikumu starptautiskajā, profesionālajā vizuālās mākslas dzīvē. Tajā ar savām nacionālajām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules. Latvija piedalās Venēcijas mākslas biennālēs kopš 1999.gada. Iepriekšējā Venēcijas mākslas biennālē 2009.gadā Latviju pārstāvēja mākslinieki Evelīna Deičmane un Miks Mitrēvics ar ekspozīciju "Trauslā daba".