Tautas balsi jāgrib uzklausīt

Sabiedriskajai konsultatīvajai padomei nebūs jēgas bez NEPLP un mediju līdzdalības

Savulaik kolorīti personāži kinoekrānā izspēlēja jautras ainiņas, mēģinot atbildēt uz jautājumu, ko īsti vēlas sievietes. Viens kļūmīgs solis, viens mirklis, elektrošoks un, skat, puisis spēj sadzirdēt sieviešu domas! Cits stāsts jau par to, vai šādas spējas filmas galvenajam varonim karjerā ko palīdzēja, taču, ja paliekam tikai pie domu lasīšanas, tad jāatzīst, ka, piemēram, Latvijas sabiedriskajiem medijiem līdz šim vēl nav bijusi tā laime piedzīvot līdzīgus satricinājumus, tāpēc tie strādā, savas auditorijas domas tā īsti nemaz nezinot.

Tā nu tas ilgāk nevar turpināties, pērngad sprieda likumdevējs un jaunajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ierakstīja, ka turpmāk sabiedriskajiem medijiem būs jāuzklausa tautas balss īpaša veidojuma – Sabiedriskās konsultatīvās padomes (SKP) – veidolā. Pirmoreiz šī padome, kurā ir apstiprināti nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, pulcējās pagājušās nedēļas beigās – 7.janvārī, un tur biju arī es, jo padomē esmu izvirzīta no jaunizveidotās Latvijas Žurnālistu asociācijas.

Taču SKP darbs nav atkarīgs tikai no NVO cilvēku idejām, iniciatīvas un entuziasma. Tās izdošanos galvenokārt garantē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un paši sabiedriskie mediji, kas patlaban Latvijā ir apzināti politiski novājināti .

Beidzot tautas balss
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz, ka NEPLP izveidotās SKP uzdevums ir nodrošināt sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma un elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijas izstrādāšanas procesā. Šīs padomes lēmumiem, kā jau tautas balsij, ir ieteikuma raksturs. SKP tika veidota gana demokrātiski – tai savus pārstāvjus varēja pieteikt ikviena NVO, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomā. Tā nu šajā padomē ir sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēku.

Pirmajā tikšanās reizē viņi bija atnākuši katrs ar savu attieksmi un sāpi. Daži nespēja norimt, klāstot, kā sabiedriskie mediji ignorē viņu pārstāvētās grupas vajadzības. Piemēram, nedzirdīgajiem cilvēkiem Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumi ir faktiski nesaklausāma ekstra, jo tikai niecīgs procents no visiem raidījumiem tiek rādīts ar surdotulkojumu. Daži no SKP teica, ka skeptiski raugoties uz šādu veidojumu, un, jāteic, arī manī skepses ir vairāk nekā pārliecības, ka nu runas vīriem un sievām spēks būs rokā un tautas balss tiks uzklausīta un sadzirdēta.

Vājā NEPLP
Pirmkārt, šķērslis var būt pati NEPLP. Pār to jau gadiem gulst aizdomu ēna par iespējamo politizāciju. Paši seši padomes locekļi gan iespējamo politiķu spiedienu vienmēr ir nolieguši, taču fakti ir pietiekami daiļrunīgi. Kaut vai atceramies pirms dažiem gadiem notikušo LTV7 programmas cenzēšanu, no tās izņemot filmu par Putinu. Kaut arī pēc notikušā tika vainots mistiskais ''horizontālais taimkods” un krita toreizējais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, tomēr noslēpumā nenoturējās fakts, ka pie cenzēšanas aktīvi savu roku pielika NEPLP priekšsēdis Ābrams Kleckins, kas tur izvirzīts no ''Saskaņas centra''. Šis ir tikai kliedzoši uzskatāmākais gadījums, bet būtībā šaubu ēnai pietiktu pat ar to, ka kandidātus NEPLP izvirza politiskās partijas, pārsvarā izvēloties savus biedrus vai partijai pietuvinātus cilvēkus.

Ja mēs raugāmies vēsturē, tad lieliski redzam, ka šie partiju vai tām tuvu stāvošie cilvēki NEPLP nav varējuši stāvēt pretim politiskajai vēlmei vājināt LTV un Latvijas Radio (LR). Tas ir bijis politiķu mērķtiecīgs ilggadīgs darbs, kurš nu sasniedzis savu mērķi – sabiedriskie mediji, īpaši LTV, ir tik vāji kā vēl nekad agrāk atjaunotās brīvvalsts laikā. Tas nozīmē, ka NEPLP locekļi nav spējuši pildīt savu tiešo uzdevumu, par kuru viņiem algu galu galā nodrošina nodokļu maksātāji. Tad kur mums ir garantija, ka tagad šī politiķiem pietuvinātā padome uzklausīs un ņems vērā SKP ieteikumus?

Vēl viena svarīga NEPLP vājuma iezīme – to, kā LTV un LR pildījuši sabiedrisko pasūtījumu, NEPLP mēra kvantitatīvi, ne kvalitatīvi. Šim apgalvojumam spilgts piemērs bija pērn Saeimā izskanējušais NEPLP priekšsēdētāja vietnieces Daces Bucenieces citāts , atbildot uz jautājumu, kā izpildīts sabiedriskais pasūtījums: ''Visas stundas ir izpildītas!” Tātad galvenais – lai tik ēters aizpildīts, bet kāda kvalitāte – ak, tas nav svarīgi! Ja šāda pieeja turpināsies, tad SKP varēs, kaut uz galvas stāvēdama, izteikt visburvīgākos priekšlikumus LTV un LR saturam, bet NEPLP tik saskaitīs stundas, un – miers un bērziņš! Izpildīts.

Atbildības vieglā nasta
Samanīju arī bažas, ka NEPLP kādu daļu atbildības par sabiedrisko mediju vājumu varētu uzvelt SKP. NEPLP loceklis Imants Skrastiņš, kas izvirzīts no Zaļo un zemnieku savienības, pat divreiz pamanījās kaismīgi uzrunāt sabiedrisko padomi un lūgt, lai tad nu tautas pārstāvji ejot un prasot naudu Saeimai un valdībai, citādi ''uz mums skatās kā uz sešiem muļķīšiem”, bet tautai, lūk, esot spēks. Dīvaini. Skrastiņam un viņa pieciem kolēģiem par to maksā algu no valsts budžeta, lai viņi i uzraudzītu, i izcīnītu budžeta naudu LTV un LR. Kā Skrastiņš iedomājas – ja viņš nav spējīgs pārliecināt savu partiju neturēt badā sabiedriskos medijus, tad tagad partejiski brīvi cilvēki paveiks viņa darbu?

Protams, ir vēl arī cita bīstamība – SKP cilvēki no dažādajām grupām katrs gribēs vilkt deķīti uz savu pusi, pie tam katram no šiem cilvēkiem ir sava izpratne, kas un kā rādāms un raidāms TV un radio. Tāpēc ir svarīgi, ka SKP ir arī mediju cilvēki, kas varētu vēlmes sabalansēt ar profesionālajiem standartiem un vārda brīvību.

Lai jaunveidotā padome varētu sekmīgi darboties, tai ir vajadzīga stipra un medijus izprotoša vadība – priekšsēdētājs un valde. Tas būs viens no garantiem, lai šāda sabiedriska institūcija nepārvērstos tukšās pļāpās un tvaika nolaišanā, par ko brīdinājuma signāli no runātā bija saklausāmi jau pirmajā tikšanās reizē. Un vēl šai sabiedriskajai padomei vajadzēs arī krietnu bezkaunību un uzstājību, lai tās, cerams, labās un patiesi vērā ņemamās domas patiesi vērā ņemtu gan NEPLP, gan sabiedriskie mediji, kas patlaban sabiedriski vairāk ir tikai pēc formas , ne pēc būtības. Jo viena lieta ir – ja beidzot varbūt tiks uzklausīts, ko vēlas sabiedrība no sabiedriskajiem medijiem, bet pavisam cita lieta – vai tas vispār kādu interesēs.

Dita Arāja ir portāla politika.lv galvenā redaktore.