Vietējām TV, iespējams, atļaus izmantot savus mazos raidītājus
Lielākā daļa reģionālo televīziju (TV) piekritušas uzraugu priekšlikumam un no nākamā gada februāra translēs savas programmas Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā, otrdien intervijā Latvijas Radio (LR) pavēstīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāve Dace Buceniece, ziņo aģentūra BNS.
Vēl gan neesot panākta vienošanās par konkrētiem raidlaikiem. Patlaban piecas no astoņām reģionālajām televīzijām padomei rakstveidā apstiprinājušas, ka ir gatavas darboties saskaņā ar piedāvātajiem noteikumiem, ar pārējām vēl otrdien Buceniece plāno sazināties.
Jau ziņots, ka reģionālo TV pārstāvji iepriekš pauda neapmierinātību ar neizdevīgo raidlaiku, kas tām tiek piedāvāts LTV, tomēr tagad šie iebildumi vairs nav tik asi, informē LR. Reģionālo TV asociācijas vadītājs Jānis Galviņš gan joprojām uztur spēkā aizrādījumu par digitālās apraides organizētāju nekompentenci, izveidojot sistēmu, kurā nevar bez problēmām iekļaut esošo saturu.
Savukārt Buceniece norādīja, ka tas būs pagaidu risinājums 2011.gadā, jo "jautājums ir ļoti komplekss", un arī televīzijas meklē citus variantus. Tomēr nepārtraukti raidīt pārmetumus uzraugiem un citām atbildīgajām institūcijām, viņasprāt, ir ļoti netālredzīgs pašu televīziju solis, jo arī "viņi paši ir komersanti, viņiem arī ir jādomā par savu stratēģiju un attīstību, un nevar vienkārši futbolēt un meklēt vainīgos, un pārmest kaut kādu stratēģiju, kompetenču trūkumu".
Savukārt vietējās televīzijas, iespējams, varētu raidīt pašas ar saviem mazajiem raidītājiem, ko neplāno atļaut reģionālajām televīzijām, otrdien vēsta laikraksts "Diena". Jau ziņots, ka mazās televīzijas nevar samaksāt elektronisko pakalpojumu sniedzēja "Lattelecom" prasīto apraides maksu, kas jāsāk maksāt nākamgad, kad beigsies uzņēmuma piedāvātā bezmaksas apraide testa režīmā. Apiet "Lattelecom" un raidīt ar pašu raidītājiem, kas maksātu lētāk, mazajām un reģionālajām televīzijām neļauj, jo "Lattelecom" pieprasa monopoltiesības visam frekvenču spektram.
Tomēr pirms pāris nedēļām Saeimas komisijas sēdē Elektronisko sakaru direkcijas pārstāvis norādīja, ka tehniski iespējams atrast "tukšumus" – frekvences, kas netraucētu kopējai ciparu televīzijas attīstībai, un tās varētu piešķirt mazajām televīzijām. Satiksmes ministrijai (SM) tika uzdots noskaidrot juridiskos aspektus, lai saprastu, vai to drīkst. No SM parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces (ZZS) teiktā izriet, ka situācija nav bezcerīga, lai gan vispirms esot skaidri jānošķir mazo televīziju statuss. Proti, reģionālajām televīzijām, kas nosedz kādu no astoņām Latvijas apraides zonām, juridiski nav iespēju raidīt ar saviem raidītājiem, taču vietējās televīzijas, kas ir mazākas, "ne drīkst, ne nedrīkst" raidīt pašas. Ja tiks pieņemts politisks lēmums to atļaut un sakārtota normatīvā bāze, to drīkstēs darīt, norāda Reizniece.
Taču, ja likums ļaus vietējām televīzijām raidīt pašām, arī reģionālās televīzijas varētu mainīt statusu. Tas būtu pretrunā ar uzņemto kursu uz daudzo Latvijas vietējo televīziju koncentrēšanu lielākās reģionālajās televīzijās, uzsvēra Reizniece.
Komentāri (23)
Aldīna 28.12.2010. 13.58
1) Kāda velna peec Lattelecom ir monopoltiesības uz visu frekvenču spektru? 2) Valstij vajadzētu subsidēt daļu mazo televīziju kuras raidītu latviešu valodā tādejādi palielinot latviski raidošo kanālu īpatsvaru!
0
daina_tabuna 28.12.2010. 13.33
Tas būtu pretrunā ar uzņemto kursu uz daudzo Latvijas vietējo televīziju koncentrēšanu lielākās reģionālajās televīzijās, uzsvēra Reizniece.
Stulbs kurss uzņemts, ko lai saka… Pasaulē katrā sevi cienošā pilsētā ir vismaz viens savs TV kanāls, bet lielajās pilsētās vispār biezā slānī. Kāpēc Latvijai atkal ir jāiet pa kaut kādu pašizdomātu ceļu, kurš ved strupceļā? Strupceļā, no kura ir viena izeja- atpakaļ tur, kur jau bijām… Ja ir televīzija, kas var sakasīt naudu savai pastāvēšanai, tad kāda vella pēc būtu jāspiež koncentrēt reģionālajās TV? Lai liek paši savus digitālos raidītājus un aidā! Pie viena attīstītu arī digitālo radio, kur Latvija kārtējo reizi ir soli nopakaļ pasaulei.
2
Liene Ramane > daina_tabuna 28.12.2010. 17.01
Tu vispār zini kas ir digitālais radio? Kāda no tā vispār būtu jēga Latvijas apstākļos? DAB piedāvā atbaidošu skaņas kvalitāti (MP2, frekvences kopējo bitreitu neatceros), bet jau atkal – stūķējot frekvencē iekšā vairākas radiostacijas – to kvalitāte zūd. FM Latvijai ir perfekts un pilnībā pietiekams un racionāls risinājums.
Tas, ka visa pasaule ievieš (kas nemaz arī nenotiek, Viļņā DAB raidītāju dēļ nepopularitātes un līdzekļu dēļ jau izslēdza) nenozīmē to, ka arī mums jābūt “tiem pakaļskrējējiem”.
Nemaz nerunājot par jaunu radioaparātu pirkšanu, vārgākām apraides zonām (nebūs šņākoņas klausoties mašīnā, bet raustīšanās, kad signāls lūzīs nost), jau minētu sliktāku kvalitāti utt.
0
daina_tabuna > daina_tabuna 29.12.2010. 09.15
@SatPlank
Varētu domāt, ka šobrīd mums digitalā televīzija ir labāka :-)
Problēmas ir jebkurai jaunai tehnoloģijai, kamēr tā nostabilizējas, taču agri vai vēlu lielākā daļa tehnoloģiju kļūst par normu.
Kas attiecas uz DAB, tad to pasaulē jebkurā gadījumā visur aizstāj ar DAB+ jau kopš 2007. gada. Bet visdrīzāk nākotne ir aiz T-DMB, kam ir krietni augstāka kvalitāte. Un var mierīgi klausīties arī mašīnā, ja nevelk pāri 120 km/h. Otrs variants- DVB-H, kas ir daudzsološs pasākums uz augošās portatīvo ierīču popularitātes.
0
anrijs 28.12.2010. 21.11
Vipār nesaprotu šo “ķēķi”, kapēc nevarētu ieviest šādus principus:
1. Jebkura LV TV var pretendēt uz nacionālo statusu un tad:
A) nevar prasīt samaksu no Raidorganizācijām (t.sk. kabeļu operātoriem)
B) Raidorganizācijas nedrīkst prasīt samaksu par to translēšanu (t.sk. Lattelekom), tieši pretēji – to pienākums ir iekļaut Nacionālos kanālus – bezmaksas paketē (kabeļtīkliem, ja nav bezmaksas – pirmajā, lētākajā).
Būtībā ieguvēji visi! (izņemot shēmotājus)
C) Raidorganizācijām, kuras izmanto ierobešotos Nacionālos resursus (piemēram DTV frekfences)- pienākums nodrošināt bezmaksas (nedrīkstētu ņemt samaksu ne no abonentiem, ne no TV kanāla) Nacionālo kanālu apraidi.
Turklāt DTV frekfencēs būtu jāveicina konkurence, piemēram sludinot konkursu par DTV frekfenču blokiem (var raidīt vairāki) + frekfeņču bloki jāatstāj reģionālām TV …. lai pašas lemj vai taisa savu raidītāju, vai īrē frekfences no centrālā operātora/raidorganizācijas. Protams, arī reģionāla TV varētu iegūt nacionālā TV kanāla statusu un caur to bezmaksas apraidi.
D) Nacionālām TV tiek piemēroti noteiktas prasības:
D1) Raidīšana tikai Latviešu valodā
d2) Ierobešota/reglamentēta reklāmas izvietošana, piemēram:
– reklāmas laiks un izvietojums (ne vairāk kā 15 minūtes/stundā, ne ilgāk kā 5minūte … vai tml.)
– Reklāmas tehniskās prasības (skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt kanāla līmeni vairāk kā 10%)
…… varbūt vēl kādi, kas ļautu Nacionālos kanālus baudīt … citādi drīz pienāks laiks, kad kanāli raidīs tukšumā …. televīzoriem, kas būs uzslēgti uz citiem neLV kanāliem….
0