WikiLeaks ir tikai viena epizode svarīgu notikumu ķēdē
Kopš novembra beigām, kad tika uzsākta pakāpeniska ASV diplomātisko ziņojumu publicēšana, WikiLeaks vārds ir aplidojis visu pasauli un nokļuvis masu mēdiju uzmanības epicentrā. Jāpiebilst, ka šogad WikiLeaks publicēja arī nozīmīgus ASV militāros ziņojumus par karu Afganistānā un Irākā, taču tieši diplomātisko ziņojumu publicēšana ir izraisījusi visasākos uzbrukumus šai organizācijai.
Nevar apklusināt visus
Pasaulē notiek nepārtraukts karš par demokrātiju un demokrātiskajām vērtībām, valsts varas atklātību un caurspīdīgumu, kā arī informācijas brīvību. Līdz šim šī kara izpausmes reti sasniedza sabiedrības acis un ausis. Taču laiki mainās – mūsdienu tehnoloģijas paver jaunas, līdz šim nebijušas informācijas ieguves, apstrādes, glabāšanas un izplatīšanas iespējas, kā arī saziņas un savstarpējās sadarbības līdzekļus un formas. Informācijas karā spēku samērs starp dažādām pusēm izlīdzinās – pat viens cilvēks ir cīnītājs, kas var nostāties pret sistēmu. Pat ja sistēma var tikt galā un apklusināt vienu cīnītāju, otru, trešo… – tā nekad nevarēs apklusināt visus.
Pēc Afganistānas un Irākas militāro ziņojumu publicēšanas WikiLeaks tiek pārmests, ka šī datu noplūde iespējams izraisīs cilvēku upurus, lai gan pirms tam WikiLeaks vērsās pie Pentagona ar piedāvājumu armijniekiem pašiem izanalizēt un cenzēt šos ziņojumus. Piedāvājums savā ziņā bija nekaunīgs, un ASV atteicās, lai gan tā nevarēja nezināt, ka WikiLeaks publicēs šos ziņojumus jebkurā gadījumā. Vai arī atteikuma iemesls bija iespēja vēlāk varētu pārmest WikiLeaks par negatīvās sekas?
Sabiedrības vai savas intereses?
Kā jau ierasts, tiek piesauktas valsts intereses un to aizskārums. Mani pārsteidz, cik bieži valsts amatpersonas nekautrējoties savus lēmumus un rīcību pamato (attaisno un piesedz), aizbildinoties ar valsts vai sabiedrības interesēm. Uzreiz rodas jautājums – kas īsti ir pieminētās valsts vai sabiedrības intereses? Diemžēl pārāk bieži ar tām tiek piesegtas tīri savtīgas personīgās intereses.
Runājot par diplomātiju, manuprāt, tai sen jau bija laiks noraut slepenības plīvuru un beigt izlikšanos un spēles. Taču visvairāk WikiLeaks sāgā satrauc nevis līdz šim brīdim publicēto diplomātisko ziņojumu saturs, bet gan mēģinājumi apklusināt WikiLeaks. Rodas sajūta, ka slikti ir nevis melot, krāpt, korumpēt un spīdzināt, bet gan ļaut cilvēkiem par to uzzināt. Vai te būtu vietā teiciens – kas vainīgs, tas bailīgs?
Hilarija Klintone pavisam nesen, šī gada 21.janvārī, uzstājās ar lielisku runu par ļoti svarīgu tēmu – vārda brīvību internetā. Tajā bija izklāstītas ļoti svarīgas un pareizas domas un secinājumi. Cita starpā viņa bija lepna, ka Valsts departaments jau strādā vairāk nekā 40 valstīs, lai palīdzētu cilvēkiem, ko mēģina apklusināt represīvi režīmi. Un ko tad paši? Klausieties manos vārdos, neskatieties uz maniem darbiem?! Nav pagājis pat gads, kad ASV mēģina apklusināt WikiLeaks. Quod licet Iovi, non licet bovi [Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim – red.]
Labāk par daudz, nevis par maz
Sabiedrībai un katram cilvēkam ir vēlme pēc brīvības, taisnības un pašrealizācijas. Šai vēlmei ir liels spēks. Pat ja kādu ārēju vai iekšēju iemeslu dēļ tā tiek iedzīta vai paslēpta kaut kur cilvēkos dziļi iekšā, tas ir tikai laika jautājums, kad tā izlauzīsies uz āru un iegūs konkrētas rīcības veidolu. Jebkura vēršanās pret cilvēkiem vai organizācijām, kas cīnās par brīvības un taisnības ideāliem, var kļūt par sērkociņu vai pēdējo pili pacietības kausā un izsaukt asu sabiedrības pretreakciju.
Kādā no saviem rakstiem WikiLeaks dibinātājs Džulians Asanžs teica, ka pasaulē, kurā datu noplūde ir viegla, slepenas vai netaisnas sistēmas cieš daudz vairāk nekā atvērtas, taisnīgas sistēmas. Es piekrītu šim apgalvojumam un uzskatu – labāk, ja atklātības ir par daudz, nevis par maz. Rūpīgi nepieskatīta valsts sistēma, palaista brīvsolī, sāk noiet no ceļa un darīt lietas, kas ir pretējas sabiedrības interesēm.
Vai kaut kur ir robeža atklātībai? Jā! Piemēram, man grūti saskatīt jelkādu labumu, kad dzeltenā prese iejaucas cilvēku privātajā dzīvē, jo uzskatu, ka cilvēku ziņkāres apmierināšana šādā veidā nenes nekādu labumu sabiedrībai. Izņēmums varētu būt, ja tā rezultātā tiek atklātas sabiedrībā nozīmīgas personas darbu nesakritība ar vārdiem.
Sabiedrotais, ne ienaidnieks
Manā skatījumā WikiLeaks gadījumā ASV nedomā ilgtermiņā, bet gan reaģē uz notikumiem kā apvainojies bērns. Tā vietā, lai izmantotu WikiLeaks kā savu sabiedroto cīņā pret nedemokrātiskiem režīmiem, korupciju un vairotu atklātību un caurspīdīgumu visā pasaulē, ASV asi vēršas pret WikiLeaks, izsaucot negatīvu sabiedrības pretreakciju, palielinot WikiLeaks atbalstītāju skaitu un diskreditējot sevi kā demokrātijas un demokrātisko vērtību aizstāvi.
Viens no maz novērtētiem WikiLeaks labiem darbiem sabiedrības labā ir tas, ka tiek atjaunota neuzticēšanās svarīgākajām valsts institūcijām. Tas nav tik būtiski Latvijā, kur sabiedrības uzticība valdībai, politikai un sistēmai ir ļoti zemā līmenī, taču Rietumu valstīs pārāk daudzi cilvēki dzīvo ilūziju pasaulē. Rietumniekiem vajag ārēju stimulu, kas palīdzētu nolaisties uz zemes, atvērt acis un atgūt realitātes uztveri, lai saprastu, kas īstenībā notiek visapkārt un kādā sistēmā viņi dzīvo. Protams, var teikt, ka Rietumos zāle ir leknāka un ganības plašākas, bet būt vienam no labi uzturēta aitu bara – tā, vienalga, nav brīvība.
Vai pēc ASV diplomātisko ziņojumu publicēšanas kaut kas mainīsies ASV un Latvijas valstu savstarpējās attiecībās? Protams, ka nē. Vai tad izsūtāmais zēns drīkst apvainoties par saimnieka vārdiem un darbiem? Taču sabiedrība kārtējo reizi pārliecināsies par Latvijas zivs galvas svaigumu. Tā kā pašlaik ir nopublicēta tikai niecīga daļa no visiem ziņojumiem, tad pastāv iespēja, ka mēs uzzināsim arī ko jaunu un negaidītu, kas plašāk pavērs skatu uz procesiem Latvijā, kas parasti notiek slēpti no sabiedrības acīm.
To, kādas paliekošas sekas radīs WikiLeaks un citu līdzīgu aktīvistu darbība, mēs redzēsim tikai pēc kāda laika, atskatoties uz pagātnes notikumiem no kāda skatu punkta nākotnē. Pašlaik tas ir vienkārši virziens ceļā uz godīgāku un taisnīgāku pasauli! Tas, ka mainīsies sabiedrība, valstis un to savstarpējā mijiedarbība, ir tikai laika jautājums.
Komentāri (91)
buchamona 28.12.2010. 22.13
Laikam jau pateikshu kaut ko jaunu :)) – peec otraa pasaules kara beigaam pasaulee liidz pat shim briidim iet valjaa bezkompromisa ciinja starp diviem sabiedriibas modeljiem – demokraatisku sabiedriibu un totalitaaru rezhiimu
Ozolinjsh jau vienaa savaa komentaaraa rakstiija – nekas taads ar Krieviju, Kjiinu vai Ziemeljkoreju notikt nevar. Nekaads WikiLeaks shaadiem rezhiimiem vnk netiks klaat, taa kaa WikiLeaks, taa pat kaa Asandzha vecaaki pagaatnee, vai visa veida tagadnes anarhisti, antiglobalisti – ir muusdienu totalitaaro rezhiimu, arii islamistu – fundamentaalistu draugi un balstiitaaji, un Putins shiem “gaismas brunjiniekiem” aplaudee, un tas nav nekas jauns – Kremlis visu auksto kara laiku ir atbalstiijis shaadus savus sabiedrotos un tie, taadi, kaa itaalju, franchu utt komunisti arii Kremlim ir uzticiigi kalpojushi un kalpo veel jo projaam.
Par Poikaanu – peec shii raksta izlasiishanas sapratu, ka vinjsh vnk ir anarhists, kuram truukst elementaaras izpratnes par realitaati pasaulee, kuraa vinjsh dziivo. Shie paaris teikumi vien ir ko veerti – citeeju:
“Vai pēc ASV diplomātisko ziņojumu publicēšanas kaut kas mainīsies ASV un Latvijas valstu savstarpējās attiecībās? Protams, ka nē. Vai tad izsūtāmais zēns drīkst apvainoties par saimnieka vārdiem un darbiem?…”
Poikaana kungs, aizbraucient uz Gruziju – parunaajat ar cilveekiem tur, aizbrauciet uz Krieviju, kuru taa miilat, aciim redzot, padziivojat Uraalu kalnu pakaajee, cik ilgi varat iztureet un tad brauciet maajaas, domaaju, ka Jums pietiks praata peec shaadas ” atslodzes” atvainoties gan savai valstij, gan taas sabiedrotajiem, piedodiet par patosu :))
7
Signija Aizpuriete > buchamona 28.12.2010. 22.29
Cīņa par demokrātijas ieviešanu Afganistānā u.c. islama valstīs, iespējams, ir ”svēta lieta” – ne tikai Ozoliņam, bet arī ASV pilsoņiem Latvijā – Raudsepam, Streipam, Tēraudai u.c. (žēl, Vaira Paegle aizbrauca). Latvijā jau divdesmit gadus baudam tos labumus – un nebeidzam jūsmot, tikai, diemžēl,risināt samilzušās ekonomiskās un sociālās problēmas ar vienu retoriku vai jūsmošanu neizdosies. Prātiņu vajadzēs, lai esošo depopulāciju, bezdarbu, emigrāciju, nabadzību, parādus, korupciju mazinātu.
Prātiņ, nāc pie latviešiem, nāc uz Latviju!
p.s.
Lūgums ‘riņķī apkārt’ – varbūt to ‘kārklu-angļu’ iecienīto ‘pidžiņ-valodu’ varat uzlabot ?- var viegli pārprast to Jūsu valodu miksli….
0
Signija Aizpuriete > buchamona 29.12.2010. 00.09
Par ‘nevajag’ vajadzēja 1990-os vairāk runāt,toreiz bez lielas jēgas un apjēgas tika akli kopētas rietumos modīgais liberālisms&brīvais tirgus. Pārkopēt jau tīrais ‘nasing spešal’, tikai efekts/sekas graujošas! Treknie gadi un dižķibele bija likumsakarīga, tagad ”kopētāji” ņemās brīnīties par tautsaimniecības struktūru, izreformēto izglītības un veselības nozarēm u.c. liberālisma&brīvā tirgus labumiem.’Riņķī apkārt’ pat Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu kā nelaimi piesauc? Oriģināls ”šuleru” gājiens, saprotu – pēc ‘baļļuka’ divdesmit gadu garumā nav vēlmes apmaksāt rēķimu?
p.s.
Par valodu-miksli nav jēgas atvainoties,vajag tikai saprast citu komentētāju pārpratuma iemeslu.
0
eva_o > buchamona 30.12.2010. 00.01
Riņķī apkārt => Nepārsteidz, ka mūsu viedokļi atkal nesaskan.:) Pasaules skatījums mums ir stipri atšķirīgs…
“Asanžs teica, ka pasaulē, kurā datu noplūde ir viegla, slepenas vai netaisnas sistēmas cieš daudz vairāk nekā atvērtas, taisnīgas sistēmas.” Tas ir stāsts par to, ka tehnika vairs neļauj melot… Nu, riebīga būšana…
Kaut kādi stulbi dzelži sāks vēl regulēt kārtīgu džeku uzvedību – nu, muļķības tak, sviests galīgs! Ar cilvekiem ir vieglāk – cilvēki saprot, kurš Latvijas sabiedrībā ir cienījams tēviņš, ar kuru nav vērts strīdēties, ja negribi dabūt pa zobiem. Bet stulbie dzelži nesaprot un nebaidās… Ko nu? Nu tad centīsimies iebaidīt dažādus “Asanžus”, “Neo” un citus, kuriem ir cilvēciskas sajūtas…
Man NEPATĪK dažu nekaunīgu tēvaiņu ideja, ka viņi būs tie, kuri vienmer drīkstēs ar sabiedrību spēlēt “uzpirksteņu” spēlīti – sak’, uzminiet nu, kur miljoni atrodas? Ja melot nevar, tad tā spēlīte neies…
0
Silvija Adijāne > buchamona 28.12.2010. 23.27
Ja kāds uztver sevi kā ASV izsūtāmo zēnu, tad tāds arī paliks. Viss ir uztveres un pašnovērtējuma jautājums. Godīgi sakot, cilvēks, kurš aicina publiski apšaubāmā kompānijā nolūgties Daugavmalā, var izraisīt tikai un vienīgi smaidu.
0
re_marx > buchamona 29.12.2010. 02.22
1) Wikileaks vispār nekam klāt netiek, ko viņiem atsūta, to arī publicē. Ja nesūta – nepublicē. Redzēsim, vai par Krieviju ko publicēs http://www.time.com/time/world/article/0,8599,2028283,00.html
2) Tu tā vienkārši tici Ozoliņam, kad viņš saka, ka informācijas pieejamība liks zaudēt demokrātijai? Zini, arī Krievijā ir demokrātija, protams, ne visu tur var zināt, un nevēlamas informācijas izpaušanas gadījumā var atrauties, bet vēlēšanas taču notiek, vai ne? Padomā vismaz kādas 5 min. par to, ko nozīmē demokrātija un kas ir vajadzīgs, lai tā darbotos, nevis būtu vienkārši farss.
3) Poikāna citās ir muļķīgs vairāk tāpēc, ka tieši par Latviju neko sliktu atrast nevaram. http://wikileaks.ch/origin/39_0.html
Pagaidām ir tikai viena telegramma, un tā pati varētu būt kāda žurnālista analīze par notikumiem Latvijā, nevis kādas sazvērestības (mums ir paveicies vairāk kā dažām citām valstīm).
0
martins_kibilds > buchamona 29.12.2010. 01.24
Piedodiet, bet kā tad liberālisms un brīvais tirgus būtu vainojams tajā, ka mums ir pērkami politiķi, ka cilvēki tādus ievēl, ka ir augsts korupcijas līmenis utt? Patiesi, nevajag jaukt kādu sistēmu jeb principu kopumu ar nemākulīgu tās realizāciju. Un pats galvenais – jau jau liberālisms un brīvais tirgus ir slikts, tad kādas alternatīvas piedāvāsiet? Esmu gatavs uzklausīt.
0
buchamona > buchamona 28.12.2010. 22.38
Patiesiibu, ka dziivojam Krievijas pierobezhaa ir jaanodala no patiesiibas, ka veel neesam iemaaciijushies saimniekot savaa valstii.:) Nevajag taisiit miksli no divaam nesavienojamaam lietaam.
Par manu “valodu” – kaadas nu ir man taas iespeejas, taadaa rakstu, piedod :)
0
dro 28.12.2010. 23.37
Atliek tikai pabrīnīties par mūsu ļautiņu aprobežotību. Kādēļ “mūslaiku varonis” nemēra sevi ar to pašu olekti, ar kuru mēra citus? Pirms kada laika viņš slavēja Zviedriju, ka tā ir demokratiskākā valsts pasaulē, un viņš pat nevarot iedomāties labāku dzīves vietu, bet tagad jau vēlas parcelties uz Kubu, Krieviju vai Venecuēlu? Kādēļ jaunais biedrs baidās stāties demokrātiskās Zviedrijas tiesas priekšā?
1
Anna Gaigule > dro 29.12.2010. 00.41
Tas, ka privātā dzīve kļūst arvien neaizsargātāka, nenozīmē, ka tā nepastāv. Vai Ino būtu gatavs/a izstāstīt mums savus piedzīvojumus? Kāda būtu Jūsu attieksme jā kāds/a no bijušiem/ām “izpļāpātos”?
0
Evija Zauere 28.12.2010. 20.27
da kāda jauna ēra, par ko te visi priecājas? lai asanžs pats sev pieliek to metramēru ar ko viņš mēra citus, tad parunāsim par viņa nesavtīgo cīņu par atklātību (viņš paziņoja, ka viņa epasta sarakstes ar vienu sievišķi “noplūde” sazin kāpēc neesot laba). dīvaini, ne?
mans viedoklis – secinājumi tiks izdarīti, skrūvītes tiks pievilktas un cerētā atklātuma vietā mēs saņemsim vēl lielāku slepenību, vēl paranaidālākus noteikumus par to kas ir un kas nav slepens. nu principā egoistiskie narcisi būs uzvarējuši – piespieduši valsti savas lietas padarīt vēl slepenākas nekā tās ir pašlaik. ar to tad arī jūs visus apsveicu.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@tocelovskis > Evija Zauere 11.01.2011. 16.09
“kāpēc netiek publicētas visas universitāšu pētnieku algas, kaut vai anonīmi?”
Tāpēc, lai izvairītos no izsmiekla par tādām algām, “par kādām normāli cilvēki nestrādā”…
0
Rolands__ > Evija Zauere 30.12.2010. 00.58
Nu redz. Neo mums varonis, jo nopludināja infu par valsts iestādēs strādājošo algām. Bet pats vairās atbildēt, kas tas par pētnieka amatu? Kas tā par iestādi, kas maksā algu un vai tā nav tāda pati valsts iestāde, kā citas? Cik liela ir alga? Utml. Kolīdz pieskaramies šim jautājumam, tā iesetājas klusums. Kur solidaritāte, kāpēc netiek publicētas visas universitāšu pētnieku algas, kaut vai anonīmi? Kāpēc tas vairs nav tik interesanti, kā ministriju algas?
0