Politiskais atkusnis beidzies

Lukašenko atkal parādīja savu īsto dabu

Baltkrievijas prezidenta amatā ceturto reizi pēc kārtas “ievēlētais” diktators Aleksandrs Lukašenko kārtējo reizi nodemonstrējis, ka viņam piemīt ne tikai milzu varas griba, bet arī izcila politiskā intuīcija. Iespējams, ka Baltkrievijai viņš būs jāpiecieš vēl nākamos piecus gadus.

Vēlēšanu rīkošana decembrī nebija nejaušība. No “kalendārā viedokļa” raugoties, tām bija jānotiek ne vēlāk, kā nākamā gada 6.martā – akurāt tad aprit pieci gadi, kopš notika iepriekšējās “vēlēšanas”. Taču Lukašenko nācās forsēt notikumus, jo nav zināms, kas ar Baltkrievijas ekonomiku notiks nākamajā gadā. Var arī izbeigties.

Pārliecinoša Lukašenko uzvara jau “vēlēšanu” pirmajā kārtā bija viegli prognozējam, pēc tam, kad nāca zināms, ka tiesības uz pirmstermiņa balsojumu izmantojusi aptuveni piektā daļa Baltkrievijas vēlētāju. Tā ir rezerve, kuru nedemokrātiski režīmi izmanto maksimāli plaši.

Grūti pateikt, kāpēc Lukašenko sagribējās, lai par viņu “nobalso” turpat 80% uz vēlēšanām atnākušo pilsoņu. Lai “atrādītos pasaulei” būtu pieticis ar 60% un mazliet virs. Taču tik ambiciozu vīru kā Lukašenko “pieticība nerotā”. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, Baltkrievijā jebkuru vēlēšanu oficiālajam rezultātam tic tikai retais. Katram sava pieredze.

Informācijas vēl pārāk maz, tāpēc grūti spriest, vai uzbrukums Valdības namam bija uz protesta mītiņu atnākušo cilvēku ekspromts, vai tomēr rūpīgi izplānota provokācija. Par pēdējo rosina domāt fakts, ka Valdības nams bija gatavs uzbrukumam: mēbeles aiz stikla fasādes bija savilktas iepriekš. Arī speciālo vienību miliči bija koncentrēti neparasti lielā skaitā. Fotografēts un filmēts tika daudz, un gan jau tiks identificēti tie, kas pirmie metās dauzīt Valdības nama fasādi. Pēc izpildītājiem varēs spriest, kur meklējami režisori.

Kopumā naktī no svētdienas uz pirmdienu aizturēti vairāk nekā 600 cilvēki. Tiesas strādā kā konveijers. Vairums aizturēto pēc 10-15 diennaktīm, domājams, atgriezīsies brīvībā, taču diezin vai visi – par masu nekārtību organizēšanu Baltkrievijā var piespriest pat līdz 15 gadiem ilgu ieslodzījumu.

Vēlēšanu dienā Lukašenko publiski paziņoja, ka vakarā Oktobra laukumā nebūs neviena cilvēka, un vispār, tur esot ierīkota slidotava. Sanāca tik daudz, cik laukums nebija redzējis kopš deviņdesmito gadu sākuma. Aplēses ir dažādas, taču tie nebija daži tūkstoši, bet daži desmiti tūkstošu cilvēku. Taču ar to ir par maz, lai sāktos revolūcija. Ja diktatoriskam režīmam ir prāvi labi iebaroti policijas spēki un speciālie dienesti, tas var būt noturīgs. Kā tas tika nodemonstrēts Baltkrievijā.

1991.gada augustā Maskavā pučistu rīcībā it kā bija gan milicija, gan armija, tikai nebija miliču, kas būtu ar mieru ar stekiem rokās klupt virsū saviem līdzpilsoņiem. Baltkrievijā šis brīdis acīm redzot vēl nav pienācis.

Varam pieminēt opozīcijas sašķeltību un vājumu, paša Lukašenko prasmīgi veidoto pozitīvisma garā ieturēto priekšvēlēšanu kampaņu, taču viens ir skaidrs: “politiskais atkusnis”, kas ilga vairākus mēnešus, ir beidzies, un jauns nav gaidāms.

To nepārprotami preses konferencē pateica pats Lukašenko: “Viss, valstī vairs nebūs šīs nejēdzīgās demokrātijas. Pietiek ņirgāties par varu un tautu.” Vēl viņš runāja par “slikto” politisko partiju sabiedrisko organizāciju slēgšanu. Izdarīs, šaubu nav. Netika aizmirsti arī žurnālisti: “Atbildēsiet par katru uzrakstīto vārdu.” Cenzūra pastiprināsies, šaubu nav.

Starptautiski Baltkrievija acīm redzot vēlreiz nonāks daļējā izolācijā. ASV jau paziņojušas, ka neatzīst vēlēšanu leģitimitāti. Eiropas Savienības valstīm pagaidām nav vienotas nostājas.

Rietumu pasaule Lukašenko vairs daudz neinteresē. Ekonomikas glābšanai vajadzīgo naudu viņš saņems no Krievijas. Pēc vairākus mēnešus īpaši intensīva Krievijas un Baltkrievijas “mazā aukstā kara” abas valstis diskutablajos jautājumos atradušas kompromisus un izlīgušas. Diezgan negaidīti. Pāris nedēļas pirms vēlēšanām. Ja tā nenotiktu, diezin vai protesta mītiņa dalībnieki tiktu izdzenāti ar izcilu nežēlību. Taču Lukašenko zināja, ka viņam ir aizmugure, un līdz ar to – brīvas rokas.