Premjers aicina Saeimu pieņemt budžetu un sola sākt gatavot tā grozījumus
Lai arī Saeima tikai pirmdien plāno apstiprināt nākamā gada budžetu, starptautisko aizdevēju iebildumu dēļ tam jau būs jāgatavo grozījumi. To gatavošanu Finanšu ministrija sāks jau tuvākajā laikā, Ir.lv informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas paziņojumā medijiem norādīts, ka pašreizējā budžeta projektā vajadzīga papildu konsolidācija vēl par vismaz 50 miljoniem latu.
Pēc Krapānes teiktā, premjerminstrs Valdis Dombrovskis (''Vienotība'', JL) uzskata, ka nākamā gada budžeta projekts pirmdien Saeimā jāpieņem galīgajā lasījumā, bet pēc tam jāsāk gatavot grozījumus. Lai arī starptautisko aizdevēju paziņojumā minēta papildu konsolidācijas summa, valdības vadītājs pagaidām atturoties nosaukt iespējamo konsolidācijas apmēru. Par to tikšot diskutēts nākamās starptautisko aizdevēju misijas Latvijā laikā.
Ir.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka aizdevēji vairs neiebilst pret otrā pensiju līmeņa likmes samazinājumu, taču ir neapmierināti ar citiem pasākumiem, turklāt atkārtoti doti signāli vērtēt iespēju samazināt pensijas. Koalīcijā gan tam pagaidām nav atbalsta, pieļautas diskusijas vien par lielo pensiju samazināšanu. Līdzīgi minēts, ka varētu reformēt bezdarbnieku pabalstus, atcelt neapliekamo minimumu lielajām algām, ar nodokļiem aplikt Latvijā ievedamo degvielu u.c.
Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") aģentūrai LETA apstiprinājis, ka aizdevēji iebilst pret diviem konsolidācijas pasākumiem – iemaksu nepalielināšanu otrajā pensiju līmenī un plānoto minimālās algas palielināšanu. Sarunas ar aizdevējiem un argumentācija janvāra sākumā turpināsies, tomēr patlaban svarīgākais esot pieņemt sagatavoto 2011.gada budžeta likumu, jo tas šobrīd ir labākais iespējamais un izpilda aizdevuma programmas uzstādījumus, uzsvēra Vilks.
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien sāka nākamā gada budžetu pavadošo likumprojektu pieņemšanu galīgajā lasījumā. Budžetu pieņemt plānots pirmdien.
Komentāri (56)
Maija 16.12.2010. 17.54
Strukturālās reformas skan skaisti, vai ne! mēs visi tās gaidām kā Laimes Lāci! :)
Tikai turpmāk izrunājot šos vārdus atcerieties, ka tas faktiski nozīmē:
1) mazo slimnicu slēgšanu (jau redzu tv reportāžas no laukiem, ka tas ir genocīds pret tautu, Rozentāles klaigāšanu: “Cilvēki mirs!” utt.
2) augstskolu (valsts finansēto) skaita drastisku samazināšanu (jau pilnas avīzes ar rakstiem par to, ka valdība grauj Latvijas nākotnes konkurētspēju)
3) budžeta vietu sociālajās studiju programmās gandrīz pilnīgu likvidāciju (nu bļauj pilnīgi visi plānā galdiņa urbēji, kas nespēj iemācīties un saprast Pitagora teorēmas pierādījumu, un tādu mums saviesies kā smiltis jūrmalā)
4) Kalvīša laikā pārāk strauji celto pensiju aplikšana nu kaut vai ar IIN (bļauj visādas LPP/LC verzes, bļauj oraņžie, kas pašrocīgi izšeptēja 1 miljardu soc. budžeta uzkrājumu utt)
5) atlaist vairākus tūkstošus skolotāju, ārstu, medmāsu, valsts darbinieku (bļauj visi un viens uz otru)
6) pārdot LMT, Lattelekom valsts kapitāldaļas un iespējasm vēl daudz ko (bļauj visi, ka Dombrovskis pa lēto izpārdod Latviju)
Paskat cik briesmīgi bļāva tiesneši par to, ka viņiem algu, nē ne jau samazināja, bet paaugstināja mazāk nekā šie cerēja!
Dombrovskis dara pareizi, ja nebūs apokaliptiķu piesauktais 2. pasaules krīzes vilnis, tad laiks spēlē mūsu labā un tagad ir vienkārši jāiegūst laiks gan, lai sagatavotu pārdomātas reformas minētjās nozarēs, gan, lai varētu griešanu veikt pie labākas ekonomiskās situācijas, iespējams mazākā apmērā!
Skaidrs, ka opozīcija to tulko tā kā tai izdevīgāk, bet žurnālistiem vispār viss ir pie kājas, tiem jo sliktākas ziņas, jo vairāk lasa, skatās utt. un attiecīgi dērgāk var pārdot reklāmas laukumus. Viss ir vienkārši.
12
lebronj2356 > Maija 16.12.2010. 18.50
Tu neesi safanojies par kara komunismu, ka tādas vārsmas laukā nāk ?! Katrā ziņā racionāls cilvēks tā nerunā ! Par tām pensijām – tā ir viena lieta, kas Kalvīša laikā ir izdarīta pareizi, ka seltas pensijas, pretējā gadījumā šodien lielākā daļā pensionāru būtu bada nāvei nolemta. Turklāt ”viedais” atgādinu, ka tā ir NOPELNĪTA pensija, nevis kāds pabalsts ! Mazās slimnīcas nepatīk šim…Un esi padomājis cik maksā vest ārstēties tālu projām – tas būtu racionāli iespējams, ja mums ceļu tīkls būtu uzturēts normālā kārtībā. Budžeta vietas tiešām ir iespējams saīsināt, bet bezjēgā cept augšā viduvējības tehniskā jomā mums arī nav vajadzīgs, jo industrija mums ir pavāja. Reālākā ietaupīšana sanāktu uz bezjēdzīgo, spekulatīvo .līmeni…bet redz tas naudas maisiem nepatīk !
0
andrisskrastins > Maija 16.12.2010. 20.39
Es tomēr beigās atradu, ka 2010. gadā Latvija administratīvajam aparātam ir tērējusi ļoti tuvu 8%. Taču par Igauniju es izmantojot tīmekļa pieejamos resursus izrēķināju, ka administratīvie izdevumi viņiem ir 6%, nevis 4%. Klāt pieliekam to, ka Igaunijā cilvēku blīvums ir daudz lielāks nekā Latvijā, viņu efektīvo IT ieviešanu valsts pārvaldē – viss kļūst diezgan skaidrs.
0
mary75 > Maija 17.12.2010. 09.21
Pilnībā piekrītu.
Igauņiem motivācija valsts labklājība, latviešiem tikai sava kabata.
0
andrisskrastins > Maija 16.12.2010. 19.04
Ticēt vai neticēt ir viens, bet es gribu pārbaudīt un palasīt ko domā citi speciālisti. Paldies, ka atzinies, ka šos skaitļus neesi pārbaudījis.
0
andrisskrastins > Maija 16.12.2010. 18.54
Dzeri, vari iedot precīzu atsauci, no kurienes šos skaitļus esi ieguvis? Gribu drusku papētīt.
0
mary75 > Maija 16.12.2010. 18.04
Īstenībā, manuprāt, tas nozīmē, pirmkārt, reformēt valsts aparātu un pārskatīt valsts funkcijas, likvidēt daudzas nevajadzīgas, viena otru dublējošas, bezjēdzīgas valsts iestādes, kuras kļuvušas par barotnēm savējo birokrātijai, optimizēt to kaut līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, tā varētu ietaupīt ap 100 miļjo9niem vismaz.
Bet,tā ka to aiztikt nedrīkst, dabīgi, būs kā parasti – ārsti, skolotāji, slimnīcas, šai valstī tā notiek vienmēr.
0
mary75 > Maija 16.12.2010. 19.02
Par to samazinājumu no 9 uz 7% tas bija Dombrovska valdības solījums aizdevējiem ( SVF), šis memorandums bija pat pārtulkots no angļu valodas, pārējos ciparus no preses, bet atsauces iedod nevaru.
No pirmavotiem smēlies neesmu, bet, nav nekāda pamata neticēt šiem cipariem, manuprāt.
0
disassociative > Maija 17.12.2010. 09.02
Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju, tehnoloģijas normālā līmenī nevar ieviest tieši ierēdniecības pretestības dēļ un svojaku principa dēļ. Konkurss tiek izsludināts, savējais dabū naudu, bet pakalpojuma nav, jo konkursa uzvarētājs vienkārši nespēj veikt pasūtījumu zemās kvalifikācijas dēļ. Igaunija ir daudz skandināviskāka, daudz tīrāka un ar daudz zemāku korupcijas līmeni, tāpēc tur viss notiek.
0
mary75 > Maija 16.12.2010. 21.08
Nu, ja Latvija spētu samazināt savus administratīvos izdevumus samazināt no 8 līdz 6%, tad tas jau arī būtu 200 miļj. ietaupījums.
Un kur IT ievešanu – ko tad mums darīja E lietu ministrija, cik naudas tur neaizgāja, un kur atdeve?
Un tā mums daudz kur.
Bez tam rēķini, ka igauņiem iedzīvotāju gandrīz par veselu miļjonu mazāk, bet, valsts funkcijas tāpat jāpilda, tāpēc administratīvi izdevumi tiem var būt % arī lielāki.
Un pēc taviem cipariem sanāk, ka valdība tos administratīvos izdevumus nebija spējīga samazināt pat līdz solītajiem 7%, un turpina tērēt birokrātijai mkatru gadu 100 miļ’j. vairāk, kā solījusi.
Un tu tiešām tici, ka tie 75 miļjoni, ko atrada kanceleja, ir tie griesti?
Un tos pašus jau neatradīs, politiķiem nav motivācija savējos īsināt, atkal izies uz tiem, uz ko parasti – mediķiem, skolotājiem, arī pensionāriem laikam jau.
0
andrisskrastins > Maija 16.12.2010. 18.35
Redzi, dzeri, šeit beidzas fakti un sākas fantāzija. Tu vispār zini kā budžets ir veidots? Silti iesaku tev paskatīt cik no budžeta aizņem pabalsti, pensijas, cik aizņem transporta subsīdijas, cik aizņem vienkārša naudas nodošana mērķdotācijās Latvijas sabiedrības grupām, kuras negrib un nesaskata vajadzību mainīties (skolotāji, halo? Jūs neesat tik daudz vajadzīgi. Ir jāpilnveido zināšanas un aidā menedžmentā).
Valsts Kancelejas pasūtītajā pētījumā knapi sakasīja 75 miljonus – un pēc tiem jau sekoja bļaušana, ka to nevajag un to nevajag. Jā, dublēšanās ir, un tā IR jānovērš, taču tā NEDOS papildus līdzekļus budžetā – ne tādā apmērā, lai tas būtu jūtami. Tas varētu padarīt valsts pārvaldi efektīvāku un līdz ar to iedzīvotājiem draudzīgu – un manuprāt uz to arī ir jāiet. Bet cerēt, ka tas ienesīs kaut kādu milzīgu naudu – naivisms augstākajā mērā.
Latvietis ir sociālists pēc būtības. Viņam vajag valsts servisus priekšā un pēcpusē. Tas arī mums traucē attīstīties. Jo sākumā jābūt kādam, kas to naudu regulāri iemaksā nodokļos.
0
Maija > Maija 16.12.2010. 18.26
tu par tiem 100 miljoniem nopietni? Valsts kancelejas auditā atrada tikai kādus 50 – 70, ko īsināt!
Ja nopietni, tad “lomaķ ņe strojiķ!”, proti, revolucionāru pieeja “mēs jaunu pasauli sev celsim” šim jautājumam laikam nebūs pareizākais risinājums. Tagad vajag laiku, tas ir tikpat svarīgs kā gaiss!
P.S. Ja man būtu teikšana (stulbs izteiciens, to ļoti labi apzinos), tad sasauktu nozaru vadītājus un katram dotu rīkojumu, ka mēneša (nu 2) laikā jāsagatavo nozares reformas detalizēts plāns, kurš samazinātu izdevumus tai par tik un tik %, Ja nespēj tādu uzrādīt, tad brīvs (atlaists), lai nāk nākošais kurš spēj. Pēc plāna akceptēšanas mēnesis (nu 2) ieviešanai un paralēli jauns uzdevums samazināšanai. Nu kaut kā tā. Privātajā struktūrā tas strādātu perfekti, bet valstī laikam jau nekas nesanāks un tu pats zini kāpēc.
0
mary75 > Maija 16.12.2010. 18.49
Es rēķinu pēc tā, ka Latvija sava valsts birokratiskā aparāta uzturēšanai tērē vismaz 1,5 reizes vairāk no IKP, nekā Lietuva vai Igaunija, kas pēc lieluma un IKP ir samērojamas valstis ( abas ap 4%, Latvija ap 7%, ES vidējais rādītājs arī 3 -4%).
7% Latvijas vald;ība uzrādīja memorandumā SVF, Kaulīša laikā bija virs 9%.
Ja IKP tagad virs 10 miļjardiem, tad tam tiek tērēti vismaz 700 miļj.
Ar ko tādu mēs atšķiramies no šīm valastīm?
Kāpēc to nevar un arī nevarēs izdarīt – tas, dabīgi, sen skaidrs.
0
lebronj2356 16.12.2010. 18.56
Reāls variants, kur rast naudu ir sākt pašiem izmantot savus reursus – šķeldu, biodīzeli no rapša, nevis sviest naudu gazpromiem, lukoiliem, utt. Tas protams nenotiks vienā dienā, bet darbs tur būs liels, tāpēc jau nevēlas…Un vispār ņemot vērā, ka Latvija izglābjot Pareksu stipri palīdzēja arī Zviedrijas bankām un pašai ekonomikai, mēs esam drusku par mīkstu, ka klausam visādus, kas bilst, ka jāstrebj ir mums visu vietā. Islandē izdomāja drusku citādāk, tiesa ne smuki, bet vismaz savā labā !
2
dro > lebronj2356 16.12.2010. 20.12
pecisk. Nav šaubu, ka Parex bija jāglābj, lai nerastos domino efekts, bet tikai ne tādā veidā kā tas tika izdarīts. Piekrītu Tev, ka daudzi nesaprot, ko nozīmē strukturālās reformas, tā jau ir tā pati griešana tikai iedomāti precīzāka. Visi grib pamācīt, bet mācīties tikai retais:)))
0
andrisskrastins > lebronj2356 16.12.2010. 19.57
Krix, kādā savā labā? Islande joprojām maksās milzīgo parādu Lielbritānijai un Īrijai. Tā joprojām rāpsies ļoti lēnām no bedres. Bezdarbs milzīgs. Naudas nevienam nav. Cilvēki turās tāpēc, ka tā ir Islande. Pie mums Parex nepalīdzēšanas rezultātā lielākā daļa aizbēgtu uz ārzemēm. Nevajag sev censties iestāstīt, ka bankas kristu bez sāpēm tev un man.
0
reksa 16.12.2010. 20.31
Ļoti labi, ka vismaz aizdevēji liek valdībai nolaisties uz zemes un sākt dzīvot taupīgāk.
Citādi populisms zeļ un plaukst.
Valstij ir jābūt financiāli pašpietiekamai. Cik naudas ir, tik tērē.
Arī sociālajam budžetam ir jābūt pašpietiekamam. Tad tas būs ilgtspējīgs. Tad pensijas, kaut arī mazas, tomēr būt ne tikai šodien, bet arī rīt.
2
+1
-5
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@piziks > reksa 16.12.2010. 21.58
Pecisk, a ko Tu vari iestāstīt Vienotības elektorātam un pašai Vienotībai, kas balstās tieši valsts iestādēs nodarbinātajos budžetnoēdājos, kuru izdzīvošana un arī uzdzīvošana ir atkarīgi vienīgi no budžeta?
0
andrisskrastins > reksa 16.12.2010. 20.56
Piekrītu, bet ej iestāsti tiem, kas ir jau kļuvuši neatgriezeniski atkarīgi no sociālā budžeta.
0