Nežēlīgais gadījums ar suni saviļņo sabiedrību

Saņemts ap tūkstoš zvaniem un vēstulēm ar palīdzības piedāvājumiem no Latvijas un ārvalstīm

Negaidīti plašu sabiedrības viļņošanos izraisījis gadījums ar suni Ķekavā. Jau ziņots, ka suns vairākas nedēļas pavadījis ar tik cieši aizsaitētu purnu, ka nav varējis ne ēst, ne padzerties. Stingrais apsējs izraisīja audu atmiršanu, un degunu ar pārējo galvu vairs savieno tikai kauls. Suns ilgi bēdzis no cilvēkiem, līdz visbeidzot to izdevies notvert kādā vaļējā pagrabā. Tagad suns atrodas veterinārajā klīnikā Rīgā, lēnām atkopjas un gaida operāciju. Dzīvnieku aizstāvji uzrakstījuši iesniegumu policijai.

Ķekavas novada dzīvnieku patversme „Mežavairogi”, kura organizēja suņa ķeršanu, ir izsludinājusi atlīdzību tam, kurš kaut vai anonīmi uzrādīs suņa pāridarītāju. Sākotnējā izsludinātā summa bija 100 lati no patversmes pašas līdzekļiem, taču to papildinājuši vēl 250 lati, kas tika saziedoti pēc šī gadījuma publiskošanas. Šādu summu patversmes vadītāja Danuta Priede vērtē kā pilnībā pietiekamu un aicina šim mērķim vairs neziedot. Tomēr cilvēki turpina zvanīt un rakstīt, piedāvājot patversmei savu palīdzību, saņemts ir ap tūkstotim zvanu un e-pastu gan no cilvēkiem Latvijā, gan ārvalstīs – Anglijas, ASV un vēl citām valstīm.

Plaša cilvēku aktivitāte skārusi arī Juglas dzīvnieku patversmi, kurā pēc palīdzības vērsušies suņa notvērēji. Precīzu suņa ārstēšanai jau ziedoto summu patversmes vadītāja Astrīda Kārkliņa nevarēja nosaukt. Suņa ārstēšanas un operācijas izmaksas vēl neesot zināmas, taču tās segšot Juglas patversme. Neizpratni gan raisa patversmes „Mežavairogi” piedāvātās palīdzības – daļēji segt suņa ārstniecības maksu – noraidīšana, taču to Kārkliņa portālam „Ir” izvairījās komentēt, vien norādot, ka ziedot Juglas patversmei nevienam nevarot liegt un tam atļauja nav jāprasa.

Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS norādīja, ka pēc saņemtā iesnieguma sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai arī naudas sodu. Vienlaikus, tā kā suņa purns ticis nosiets „prasmīgi” ar elastīgu medicīnisko saiti, tiek pieļauta arī iespēja, ka suns varētu būt izmucis no ārsta vai saimnieka brīdī, kad tam tīrītas ausis vai apgriezti nagi. Tomēr tas nemazina suņa īpašnieka atbildību, jo Dzīvnieku aizsardzības likumā ir norma, ka pazudis dzīvnieks ir jāmeklē un par to ir jāziņo, it īpaši tad, ja tas atstāts bezpalīdzīgā situācijā. Šādā gadījumā īpašniekam draud vismaz administratīvais sods.

Priede skaidro, ka izsludinātās atlīdzības mērķis ir radīt Latvijā precedentu, kad par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvnieku seko reāls sods. Pēc viņas domām, par sabiedrības vairākuma inteliģences līmeni liecina izturēšanās pret vājākajiem, un ir jādara gals ļaundaru nesodāmības apziņai. Priede uzskata, ka vienīgais veids, kā efektīvi novērst cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, būtu obligātās dzīvnieku čipēšanas ieviešana, tad dzīvnieka īpašnieka atrašana būtu „divu minūšu jautājums”. Ministru Kabinets jau izdevis noteikumus par vienota mājdzīvnieku reģistra izveidi no 2011. gada 1. jūlija, taču dzīvnieku tiesību aizstāvji bažījas, ka šie noteikumi varētu tikt atlikti naudas trūkuma dēļ tāpat kā iepriekšējos divus gadus.