SC deputātiem Saeimā un Rīgas domē rīkos īpašas latviešu valodas mācības
Pēdējo gadu laikā sūdzību skaits par valsts valodas nelietošanu būtiski pieaudzis, un lielākā daļa sūdzību nāk no Rīgas reģiona, piektdien intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" informē Valsts valodas centra (VVC) valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.
No 2000. līdz 2006.gadam VVC izskatīja vidēji 65 rakstiskās sūdzības gadā. 2007.gadā to skaits bija jau 172, no 2008. līdz 2010.gadam – vairāk nekā 300 gadā, līdz šā gada nogalei – jau 329, vēsta aģentūra BNS. "Mutisku sūdzību ir vēl vairāk. Sūdzību absolūtais vairākums nāk no Rīgas reģiona. No Latgales sūdzību ir salīdzinoši maz, jo tur valdošā ir krievu valoda," stāsta VVC pārstāvis. Latgalē visvairāk sūdzību par valsts valodas nelietošanu tiek saņemtas saistībā ar profesionālo pienākumu veikšanu, bet Rīgas reģionā cilvēki biežāk sūdzas par to, ka uz precēm nav instrukcijas latviski.
No 2000.gada līdz šī gada decembrim administratīvi par valsts valodas nelietošanu sodītas 4615 personas. "Tas ir aptuveni 1,2% no visiem krieviski runājošajiem strādājošajiem, tāpēc nevienam nav pamata sašust par sodīto personu milzīgo skaitu," piebildis VVC pārstāvis. Administratīvais naudas sods tiek uzlikts aptuveni 10-12% no pārbaudīto personu kopskaita. Pārējiem tiekot ieteikts mācīties valsts valodu, un pēc vairākiem mēnešiem notiek atkārtota pārbaude.
Līdzīgs risinājums būs situācijai 10.Saeimā, kur grūtības ar valsts valodu ir virknei apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputātu. Kā informēja Saeimas SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins, kopumā apmācības tiks rīkotas pieciem parlamenta un Rīgas domes deputātiem, viņu personības gan netiek atklātas. Savukārt deputāts Valērijs Kravcovs (SC), kurš pārsvarā runā tikai krievu valodā un atsaukts no darba Pilsonības likuma izpildes komisijā, latviešu valodu mācīsies individuāli.
VVC pēc pārbaudes gan norādīja, ka 25 SC deputātiem varētu rasties problēmas ar valsts valodas lietošanu. Agešins tam nepiekrīt, norādot, ka ''vienīgie, kas vērtē deputāta valsts valodas prasmi, ir vēlētāji, kas balsojuši par attiecīgo kandidātu''. Savukārt SC pārstāvis Vitālijs Orlovs uzskata, ka katram deputātam jāprot valoda tādā līmenī, lai varētu piedalīties komisiju sēdēs, sagatavot likumprojektus un uzstāties plenārsēdē.
Sūdzības VVC tiek saņemtas arī par to, ka darba devēji nepamatoti pieprasa svešvalodu prasmi. Lai uzlabotu situāciju šajā jomā, izstrādāts noteikumu projekts, taču Tieslietu ministrija pērn to noraidījusi, stāsta Kursītis. "Daudzi šo problēmu neapzinās tāpēc, ka dažādu valodu informatīvās telpas nesaskaras un krievi un latvieši visbiežāk savstarpēji nekonkurē. Valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos absolūtais vairākums ir latviski runājošie, privātuzņēmumos, izņemot lauksaimniecību un mežsaimniecību, lielākoties ir krieviski runājošie," situāciju skaidro VVC pārstāvis.
Komentāri (12)
silvija_vitina 10.12.2010. 13.06
Personīgi es vēlētos stingrāku nostāju. Deputāts, kas brīvi nerunā latv.val (es nemaz nerunāju par tiem, kas nesaprot ne vārda), nevar godprātīgi pildīt savus pienākumus, pat ja gribētu to darīt. Sanāk, ka es kā “darba devējs” maksāju darbiniekam algu par darbu, ko viņš, nebūdams pietiekami kvalificēts, nemaz nespēj veikt.Iesniedzot apliecinājumu par valodas prasmi, deputāts ir APZINĀTI krāpis savu vēlētāju. Vai par krāpšanu pienākas tik vien kā pirksta pakratīšana?
0
Oskars Lācis 10.12.2010. 13.21
kad vienreiz beigs ar tādiem tirgoties? pilnīgi piekrītu @traductrice, ka ir nepieciešama stingrāka nostāja! vienreiz kādu atbrīvojot no pienākumiem, palielināsies iespēja, ka paši sāks mācīties valodu!
0
Janka, Janic 11.12.2010. 08.44
priekš kam , labi ja macees pateikt labdēn , paldēs … tamdeeļ tereet nodokļu maksaataaju naudu??? vienkaaršs mirstiigais pats par visu maksaa , gan kursiem gan egzaameniem, a kas šie iipaša kasta??? nu saveleeja krievi kurlmeemos , lai seež , protams par minimaalo algu! uzrauj cemmi , beidzot patiesi urlas!
1
+1
0
Atbildēt
@austrisv > Janka, Janic 11.12.2010. 10.08
Latvieši gan ir pacietīga tauta, kā nekur eiropā! Tik jau nu disciplinēti pakļaujamies visam , ko mums saka, ka ienācējus nedrīkst diskriminēt! Un, kas to saka? Vecā padomjlaika nomenklatūra, kura joprojām pie varas! it sevišķi jau ZZS; čum un mudž no vecajiem komunistiem: Brigmaņa, Lemberga, Dūklāva utt!
0